Bāreņi. — Daudzi tēvi, kas miruši ticībā, paļaujoties uz Dieva mūžīgo apsolījumu, ir atstājuši savus mīļos, pilnīgi uzticoties Kungam, ka Tas par viņiem gādās. Un kā Kungs apgādā šos smagi piemeklētos bērnus? Viņš nedara brīnumdarbus un nesūta mannu no Debesīm; Viņš arī kraukļiem nepavēl, lai tie šiem bērniem atnestu uzturu; bet brīnumdarbu Kungs dara cilvēku sirdīs, izdzenot no dvēseles savtīgumu un atverot aizzīmogotos labdarības avotus. Viņš pārbauda to cilvēku mīlestību, kas sevi sauc par Viņa sekotājiem, uzticot to saudzīgai laipnībai apbēdinātos un piederīgos zaudējušos bērnus.
Lai tie, kas mīl Dievu, savas sirdis un mājas atver tādu bērnu uzņemšanai...
Plašs lietderības lauks ir pavērts visiem tiem, kas strādās priekš Kunga, rūpējoties par bērniem un jauniešiem, kam atņemta vecāku modrā vadība un kristīgas ģimenes savaldošais iespaids. Daudzi no viņiem mantojuši ļaunas rakstura īpašības; un, ļaujot tiem uzaugt nezināšanā, tie nonāks sabiedrībā, kas viņus aizvedīs netikumos un noziegumos. Šie mazsološie bērni jānovieto pareiza rakstura veidošanai labvēlīgos apstākļos, lai tie varētu kļūt par Dieva bērniem. (1)
Draudzes rokās ir nodoti bez mātes un tēva palikušie bērni, un Saviem sekotājiem Kristus saka: Ņemiet šos bezpalīdzīgos bērnus, uzaudziniet tos Man, un jūs saņemsiet savu algu. Aplūkojot šo jautājumu, esmu redzējusi izpaužamies daudz savtīguma. Ja nav nekādu īpašu pierādījumu, [168] ka ar šādu bez pajumtes palikušu bērnu uzņemšanu savās ģimenēs viņi paši iegūs kādu labumu, tad viena daļa novēršas un saka: Nē. Liekas, ka viņi negrib zināt un tiem nerūp, vai šie bērni izglābsies vai arī aizies bojā. Tie domā, ka tā nav viņu darīšana. Līdz ar Kainu viņi saka: “Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Bāriņu dēļ viņi nevēlas uzņemties neērtības vai arī kaut ko upurēt un vienaldzīgi tos iegrūž pasaules rokās, kas tos reizēm uzņem labprātāk kā tie, kas sevi sauc par kristiešiem. Dieva dienā tiks vaicāts pēc tiem, kuru izglābšanās iespēju Debesis tika uzticējušas cilvēkiem. Bet viņi vēlējās, lai tos atvaino, un negribēja darīt labu, ja ar to nebija iespējams kaut ko piesavināties sev. Man rādīja, ka tiem, kas atraida iespēju darīt labu, Jēzus sacīs: “Ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī Man neesat darījuši.” (Lūdzu lasiet Jesaja 58. nod. 5.-11. p) (2)
Lūgums bezbērnu pārim. — Dažiem, kam pašiem nav bērnu, vajadzētu mācīties mīlēt citu bērnus un rūpēties par tiem. Viņi varbūt netiks aicināti iet uz ārzemju darba laukiem, bet var tikt aicināti strādāt tieši tur, kur paši dzīvo. Kas lielo uzmanību un mīlestību veltī izlutinātiem mēmiem dzīvniekiem, lai labāk savu podu atdod cilvēcīgām būtnēm, kurām ir Debesis, ko iegūt, un elle, no kuras izbēgt. Lai tie savu uzmanību veltī maziem bērniem, kuru raksturus var veidot pēc dievišķās līdzības. Dāvājiet savu mīlestību mazajiem bērniem, kas jūsu tuvumā palikuši bez pajumtes. Nenoslēdziet savu sirdi pret cilvēces locekļiem, bet padomājiet, cik šādus mazus, bez pajumtes palikušus bērnus jūs varat uzaudzināt Kunga pamācībās. Daudz darba ir priekš ikkatra, kas vien vēlas strādāt. [169] Uzsākot šādu kristīgu darbu, var pavairoties draudzes locekļu skaits un tā var kļūt garīgi bagātāka. Bez tēva un pajumtes palikušo bērnu glābšanas darbā jābūt ieinteresētiem visiem cilvēkiem. (3)
Ja tie, kuriem nav bērnu un kurus Dievs darījis par līdzekļu pārvaldniekiem, atvērtu savas sirdis rūpēm par bērniem, kam nepieciešama mīlestība, gādība, laipna uzmanība un šīs pasaules mantas atbalsts, tad tie būtu daudz laimīgāki, nekā tas ir šodien. Kamēr jaunieši, kam nav tēva žēlojošās gādības un mātes maigās mīlestības, ir pakļauti pēdējo dienu samaitājošam iespaidam, tikmēr kādam ir jāuzņemas dažiem no tiem atvietot tēvu un māti. Mācieties veltīt tiem mīlestību, laipnību un līdzjūtību. Visiem, kas atzīst, ka viņiem ir Tēvs Debesīs, Kas, kā tie cer, par viņiem rūpēsies un beidzot uzņems Kunga sagatavotajās mājvietās, jāizjūt svinīgs pienākums būt par vientuļo cilvēku draugiem, par bāriņu tēviem un atraitņu palīgiem. Tiem kaut kas praktiski jādara par labu cilvēcei šajā pasaulē. (4)
Vai sludinātāju sievām vajadzētu adoptēt bērnus? — Ir jautāts, vai sludinātāju sievām vajadzētu adoptēt mazus bērnus. Es atbildu: Ja viņai nav tieksmju pēc misijas darba ārpus mājas vai arī ja viņa tam nav piemērota un jūt, ka tās pienākums pieņemt bāreņus un rūpēties par tiem, tad viņa tā var paveikt labu darbu. Tomēr, izvēloties bērnus, vispirms uzmanība jāpievērš tiem, kuru vecāki ir ievērojuši Sabatu. Dievs svētīs vīrus un sievas, ja tie labprātīgi dalīsies savā pajumtē ar šiem bez mājām palikušajiem bērniem. Bet, ja sludinātāja sieva var piedalīties citu cilvēku audzināšanas darbā, tad viņai savus spēkus vajadzētu veltīt [170] Dievam kā kristīgai darbiniecei. Viņai vajadzētu būt savam vīram par īstu palīgu, atbalstot viņu darbā, attīstot savu prātu un palīdzot sniegt vēsti. Pazemīgām, svētotām sievietēm, kuras iezīmējusi Kristus žēlastība, ir pavērts ceļš to apmeklēšanai, kam vajadzīga palīdzība, un gaismas pasniegšanai mazdūšībā nonākušām dvēselēm. Viņas var pacelt nomāktos, kopīgi ar tiem lūdzot un norādot viņiem uz Kristu. Tādām sievietēm savus spēkus nevajadzētu veltīt tikai vienai mazai, nevarīgai, mirstīgai būtnei, kas prasa pastāvīgu uzmanību un gādību. Viņām tādā veidā nevajadzētu brīvprātīgi saistīt savas rokas. (5)
Atveriet mājas bāreņiem un vientuļiem cilvēkiem. — Cik vien jums iespējams, sagādājiet mājvietu tiem, kam tādas nav. Lai ikviens ir gatavs darīt savu daļu šī darba uz priekšu virzīšanā. Kungs teica Pēterim: “Gani Manus jērus,” šī pavēle dota arī mums, un, atverot savas mājas bērniem, mēs palīdzam to izpildīt. Nelieciet Jēzum jūsos vilties.
Ņemiet šos bērnus un pienesiet tos Dievam kā smaržīgu ziedojumu. Izlūdziet pār tiem Viņa svētību un tad veidojiet tos saskaņā ar Kristus pavēli. Vai mūsu ļaudis pieņems šo svēto uzdevumu? (6) (Piezīme: Tālākus un sīkākus norādījumus šajā jautājumā skatieties nodaļā “Labdarība”)
Dieva ļaužu pārbaude. — Vairākus gadus apstākļi man rādīja, ka Dieva ļaudis tiks pārbaudīti jautājumā par mājvietas piešķiršanu tiem, kam tādas nav; un daudz būs tādu, kam nebūs māju, tādēļ ka viņi tic patiesībai. Pretestība un vajāšanas lika ticīgiem atstāt savas mājas, un, kuriem tā vēl bija, tiem pienācās plaši atvērt durvis tādiem, kam to nebija. Pavisam nesen es redzēju, ka Dievs Savus ļaudis šinī lietā pārbaudīs īpašā kārtā. Kristus mūsu dēļ kļuva nabags, lai mēs caur Viņa [171] nabadzību kļūtu bagāti. Viņš upurējās, lai sagādātu mājas šīs pasaules ceļiniekiem un svešiniekiem, kas meklē labāku zemi, tas ir, Debesu Tēviju. (7)
1. — Liecības draudzei VI - 281. 282. lpp.
2. — Liecības draudzei II - 33. lpp.
3. — Manuskripts 38., 1895. g.
4. — Liecības draudzei II - 329. g.
5. — Liecības draudzei VI - 285. lpp.
6. — Liecības draudzei VI - 284. lpp.
7. — Liecības draudzei II - 27. 28. lpp.