Šo dažādības likumu zināmā mērā var ieviest arī mājās. Telpu iekārtojumā vajadzētu valdīt pareizai krāsu saskaņai un visām lietām jābūt derīgām izlietošanai; tomēr laba gaume neprasa, lai ikkatra mēbele istabā līdzinātos viena otrai nolūka, materiāla un polsterējuma ziņā; tieši otrādi; acīm būtu daudz patīkamāk, ja valdītu harmoniska dažādība.
Tomēr, vai māja ir vienkārša vai eleganta, vai tās iekārtojums dārgs vai pilnīgi pretējs, tās sienās nemājos laime, ja mājas iemītnieki nebūs saskaņojušies ar dievišķo gribu. Namā vajadzētu valdīt apmierinātībai. (10)
Tiem, kas tieši tādā mājā dzīvo, ik dienas vajadzētu izmantot ēkas vislabāko daļu, vissaulainākās un jaukākās telpas, kā arī vispatīkamākās mēbeles. Tas māju darīs pievilcīgu tās tiešajiem iemītniekiem un arī draugiem, kas patiesi rūpējas par mums, kuriem mēs varam sniegt savstarpēju palīdzību. (11)
Domājiet par bērnu labklājību un viņu ērtībām. — Lai bērni savās mājās justos apmierināti un laimīgi, nav vajadzīgas greznas mēbeles un dārgi apstādījumi, bet nepieciešama gan [155] ir vecāku maigā mīlestība un rūpīgā gādība. (12)
Četras sienas un dārgas mēbeles, samta tepiķi un eleganti spoguļi, un labas gleznas vēl māju nepadara par “īstu māju”, ja pietrūkst mīlestības un savstarpējās ieinteresētības. Šis svētais vārds nepienākas mirdzošiem dzīvokļiem, kuros nepazīst mājas sadzīves priekus...
Tiešām tādā mājā par bērnu ērtībām un labklājību domā vismazāk. Novārtā viņus pamet māte, kas visu laiku atdod ārējā izskata spodrināšanai un modei nodevušās sabiedrības prasību apmierināšanai. Viņu gars paliek neaudzināts; tie piesavinās sliktus ieradumus, kļūst nemierīgi un neapmierināti. Neatrazdami prieku savās mājās, bet sastopoties tikai ar nepatīkamiem ierobežojumiem; viņi, cik vien ātri iespējams, izraujas no ģimenes loka. Tie iziet lielajā pasaulē, neizjuzdami pret to nekādu sevišķu nepatiku, mājas iespaidu un saudzīgu padomu neierobežoti. (13)
Nesakiet viņiem, kā esmu dzirdējusi daudzas mātes sakām: “Jums šeit viesistabā nav vietas. Nesēstieties uz dīvāna, jo tas pārvilkts ar Damaskas atlasu. Mēs nevēlamies, ka jūs sēdētu uz dīvāna.” Un kad tie ieiet citā telpā: “Mēs negribam, ka jūs šeit trokšņojat. ”Un virtuvē ieejot pavārs saka: “Jūs nedrīkstat mani šeit apgrūtināt; ejiet prom no šejienes ar savu klaigāšanu, jūs tikai mani mokāt un nogurdināt.” Kur lai viņi iet un kur lai saņem nepieciešamās pamācības? Uz ielas. (14)
Laipnība un mīlestība daudz vērtīgāka par greznību. — Mūsu ģimenēs tiek ienests pārāk daudz rūpju un grūtību, un pārāk maz tiek ienests pārāk daudz rūpju un grūtību, un pārāk maz tiek darīts dabīgas atklātības, miera un laimes sajūtas pasargāšanai. Mazāk vajadzētu rūpēties par to, ko teiks apkārtējā pasaule, un lielāka vērība jāpiegriež ģimenes locekļiem. Ģimenēs vajadzētu mazāk parādīties [156] ārējām manierēm un liekulīgai pasaulīgai pieklājībai, bet daudz vairāk īstam maigumam un mīlestībai, bet daudz vairāk īstam maigumam un mīlestībai, priekam un kristīgai laipnībai. Daudziem vāl jāmācās kā māju padarīt pievilcīgu un prieka pilnu. Pateicīgas sirdis un laipni skati ir daudz vērtīgāki par bagātību un greznību, un apmierināšanās ar vienkāršām lietām darīs māju laimīgu, ja tikai tur valdīs mīlestība.
Jēzus, mūsu Pestītājs, virs zemes staigāja ar ķēnišķīgu cieņu, tomēr Viņš bija lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. Viņš bija gaisma un svētība katrai mājai, jo sev līdzi nesa prieku, cerību un drosmi. Ak, kaut mēs apmierinātos ar mazākām prasībām un tik daudz necenstos pēc grūti iegūstamiem priekšmetiem, lai ar tiem izgreznotu savas mājas, atstājot novārtā lietas, kuras Dievs vērtē augstāk par dārgakmeņiem - lēnprātību un klusu, mierīgu garu. Atklātības jaukums, lēnprātība un patiesa mīlestība visvienkāršāko māju padarīs par paradīzi. Labāk priecīgi panest jebkuru neērtību, nekā šķirties no miera un apmierinātības. (15)
1. — Lielā Ārsta pēdās - 274. 275. lpp.
2. — Lielā Ārsta pēdās 275. lpp.
3. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna - 107. lpp.
4. — Lielā ārsta pēdās - 370. lpp.
5. — Lielā Ārsta pēdās - 367. 370. lpp.
6. — Laika zīmes - 1877. g. 23. aug.
7. — Laika zīmes - 1877. g. 23. aug.
8. — Laika zīmes - 1884. g. 2. okt.
9. — Laika zīmes - 1877. g. 23. aug.
10. — Laika zīmes - 1877. g. 23. aug.
11. — Laika zīmes - 1884. g. 2. okt.
12. — Laika zīmes - 1884. g. 2. okt.
13. — Laika zīmes - 1884. g. 2. okt.
14. — Manuskripts 43. a, 1894. g.
15. — Liecības draudzei IV - 621. 622. lpp.