Zemes gabals un ērta māja. — Kad vien tas iespējams, vecākiem pienākas atrast saviem bērniem mājas uz laukiem. (1)
Tēvi un mātes, kuriem pieder zemes gabals un ērta māja, ir karaļi un karalienes. (2)
Neuzskatiet to par zaudējumu, ja tiekat aicināti atstāt pilsētas un pārvietoties uz laukiem. Šeit ir bagātas svētības visiem, kas vien tās grib saņemt. (3)
Ieguldījums ekonomiskam nodrošinājumam. — Kungs atkal un atkal mani ir pamācījis, ka mūsu ļaudīm jāizved savas ģimenes no pilsētas uz laukiem, kur tās pašas sev var izaudzēt uzturvielas; jo nākotnē pirkšanas un pārdošanas problēma būs ļoti nopietna. Tagad mums vajadzētu sākt paklausīt pamācībai, kas jau vairākkārtīgi ir dota: “Izejiet no pilsētām uz lauku rajoniem, kur mājas nav saspiestas tik cieši kopā un kur jūs būsiet brīvi no ienaidnieka iejaukšanās. (4) (Tālākus un sīkākus norādījumus par šo tematu skat. “Lauku dzīve”)
Padoms kādam pilsētas iedzīvotājam. — Tev būtu labi nolikt savas lielās rūpes un atrast patvērumu laukos, kur nav izjūtams tik stiprs jaunatnes tikumību samaitājošs iespaids. Tiesa, arī uz laukiem tu nebūsi pilnīgi brīva no grūtībām un satraucošajām rūpēm, tomēr tur tu izbēgtu no daudziem ļaunumiem un aizvērtu durvis kārdināšanu plūdiem, kas draud pārvarēt tavu bērnu prātus. Viņiem vajadzīga nodarbošanās un pārmaiņa. [142] Viņu mājas dzīves vienmuļība tos uztrauc un dara nemierīgus, un viņi jau ir pieraduši saieties ar netikumīgajiem pilsētas zēniem, tādā veidā apgūstot ielas audzināšanu...
Dzīve uz laukiem viņiem būtu ļoti derīga; strādāšana svaigā gaisā dotu veselību kā miesai, tā garam. Viņu rīcībā vajadzētu būt dārzam, kur tie sev varētu atrast prieku un arī lietderīgu darbu. Dažādu stādu un puķu audzēšana labvēlīgi ietekmētu gaumi un spriedumu, bet iepazīšanās ar Dieva jauko radību atstātu uz viņiem izsmalcinošu, augšup ceļošu iespaidu, atgādinot visu lietu Radītāju un Kungu. (5)
Lauku iedzīvotājiem novēlētas bagātas svētības. — Zemes dzīles slēpj vērtības tiem, kam pietiek drosmes, gribas un neatlaidības tās bagātību meklēšanai... Daudzi lauksaimnieki no savas zemes nav saņēmuši piemērotus ienākumus, tāpēc ka šo darbu uzskatījuši kā kādu pazemojošu nodarbošanos; viņi nevar saskatīt, ka tur slēpjas svētības pašiem un viņu ģimenēm. (6)
Darbs, kas atspirdzinās garu un izsmalcinās raksturu. — Zemes kopšanā apdomīgs strādnieks ieraudzīs paveramies bagātības, par kurām viņš nez vai būs uzdrošinājies pat sapņot. Lauksaimniecībā un dārzkopībā neviens nevar gūt panākumus, nepievēršot uzmanību attiecīgiem norādījumiem un likumiem. Ir jāpētī dažādo augu īpašās vajadzības. Dažādi augi prasa dažādu augsni un dažādu kopšanu, un sekmju priekšnosacījums ir saskaņošanās ar likumiem, kam katrs no viņiem ir padots. Uzmanība, ar kādu jāizdara pārstādīšana, lai neviena saknīte netiktu saspiesta vai nepareizi salocīta, jauno stādu kopšana, lieko atvašu izgriešana, laistīšana, [143] sargāšana no nakts salnām un dienas karstuma, ravēšana, slimību un insektu apkarošana, formas izveidošana un pieradināšana dotajiem apstākļiem ne tikai māca par rakstura attīstību, bet tāds darbs pats par sevi attīsta cilvēku. Rūpība, pacietība, sīko lietu ievērošana un saskaņošanās ar likumiem izdara vislielāko audzināšanas darbu. Pastāvīga saskare ar dzīvības noslēpumiem un skaisto dabu un šo Dieva radīto lietu piesardzīga kopšana atspirdzina garu un izsmalcina un izdaiļo raksturu. (7)
Dievs grib vadīt un pamācīt. — Viņš, Kas Ēdenē mācīja Ādamu un Ievu, kā kopt dārzu, arī šodien var pamācīt ļaudis. Kas staigā aiz arkla, sēj un strādā, tiem jāiegūst sava sevišķa gudrība. Zemē ir apslēptas bagātības, un Kungs vēlas, lai zemi koptu tūkstoši un desmit tūkstoši to cilvēku, kas tagad drūzmējas pilsētās un gaida uz izdevību kaut ko nopelnīt... Kas savas ģimenes izvedīs uz laukiem, tie tās novietos tur, kur būs mazāk kārdinājumu. Bērni, kas aug pie vecākiem, kas paši mīl un bīstas Dievu, atrodas visai labvēlīgā stāvoklī, lai mācītos no Lielā Skolotāja, Kas ir visas gudrības avots. Tiem ir daudz vairāk iespēju kļūt derīgiem Debesu valstībai. (8)
Dieva plāns attiecībā uz Izraēla zemi. — Sakarā ar nepaklausību Ādams un Ieva pazaudēja Ēdeni, un šī grēka dēļ visa zeme tika pakļauta lāstam. Bet ja Dieva ļaudis būtu paklausījuši Viņa norādījumiem, tad viņu zemei atkal tiktu atdota auglība un skaistums. Pats Dievs tos pamācīja, kā kopjama zeme, un tās atjaunošanā tiem vajadzēja sadarboties ar Kungu. [144] Tādā veidā Dieva vadībā visa zeme kļūtu par uzskates līdzekli garīgajām patiesībām. Kā, paklausot Viņa dotajiem dabas likumiem, zemei būtu jāizdod savas bagātības, tā, paklausot morālajiem likumiem cilvēku sirdīm būtu jāatstaro Viņa rakstura iezīmes. (9)
Meklējiet garīgas mācības ikdienas dzīvē. — Dievs mums visapkārt nolicis skaistus dabas skatus, lai mūs ieinteresētu un vilktu pie Sevis. Viņš vēlas, lai raugoties uz dabas krāšņumu, mēs domātu par Viņa raksturu. Ja uzticīgi pētīsim dabas grāmatu, tad tur atradīsim daudzas lietas, kas liks domāt par Dieva bezgalīgo mīlestību un spēku. (10)
Kristus Savas mācības savienoja ne tikai ar dusas dienu, bet arī ar visas nedēļas darbu... Aršanā un sēšanā, zemes kopšanā un ražas ievākšanā Viņš aicināja ieraudzīt ainojumu Savam žēlastības darbam cilvēka sirdī. Tā arī ikkatrā derīga darba nozarojumā un dzīves īpatnējos apstākļos Viņš vēlas, lai mēs ieraudzītu kādu dievišķu patiesību. Tad ikdienas darbs vairs nepiesaistīs sev visu mūsu uzmanību un neliktu mums aizmirst Dievu; tas pastāvīgi liktu atcerēties mūsu Radītāju un Pestītāju. Domas par Dievu līdzīgi zelta pavedienam ieaustas visās mūsu mājas rūpēs un darbos. Dabas vaigā mēs atkal ieraudzītu Viņa klātbūtnes godību. Tad mēs pastāvīgi apgūtu jaunas Debesu izcelsmes patiesības un pieaugtu Viņa skaidrības līdzībā. (11)
Dabu un cilvēkus pārvalda vienādi likumi. — Lielais Skolotājs Savus klausītājus veda sakarā ar dabu, lai tie varētu dzirdēt balsis, kas atskan no visas radības; un, kad viņu sirdis kļuva iejūtīgas un prāts uzņēmīgs, Viņš Pats tiem palīdzēja ieraudzīt garīgas mācības tajās ainās, pie kurām [145] kavējās viņu skats... Viņa mācība bija kaut kas tāds, kas ieinteresēja katru cilvēku un neatstāja vienaldzīgu nevienu sirdi. Tā ikdienišķais darbs vienkāršu, neko neizsakošu rūpju vietā ar garīgo un neredzamo lietu pastāvīgu atgādināšanu tika padarīts spožs un augšup ceļošs.
Tā vajadzētu mācīt arī mums. Lai bērni mācās dabā ieraudzīt Dieva mīlestības un gudrības izpausmi; domas par Viņu saistiet ar putniem, ziediem un kokiem, lai visas redzamās lietas viņiem kļūst par neredzamo izskaidrotājām un visi ikdienišķie notikumi par dievišķo mācību atklājējiem.
Kad viņi tā spēs saskatīt mācības visās radītajās lietās un visos dzīves piedzīvojumos, tad parādiet viņiem, ka tie paši likumi, kas valda dabā un dzīves notikumos, pārvalda arī mūs pašus, ka tie doti mums par labu un ka, tikai paklausot tiem, mēs atradīsim patiesu laimi un gūsim panākumus. (12)
Lauksaimniecībā pamāciet praktiski. — No gandrīz neskaitāmajām pamācībām, kas saistītas ar dažādiem augšanas procesiem, dažas visspilgtākās ir ietvertas mūsu Pestītāja līdzībās par sēklas augšanu. Te atrodamas mācības vecam un jaunam...
Sēklas dīgšana attēlo garīgās dzīvības sākumu, un stāda tālākā attīstība aino rakstura veidošanos... Cenšoties pasniegt šīs mācības, vecākiem un skolotājiem attiecīgo darbu vajadzētu likt izdarīt praktiski. Lai bērni paši sagatavo zemi un iesēj tur sēklu. Viņiem strādājot vecāki vai skolotāji var pastāstīt par sirds dārzu, tur iesēto labo un slikto sēklu; un kā dārza zeme iepriekš jāsagatavo dabīgai sējai, tā arī sirds jāsagatavo patiesības sēklas iesēšanai... Neviens neapmetīsies uz neiekoptu zemes gabala ar cerību, ka tas pats nesīs ražu. Zemes sagatavošanai, [146] sēklas iesēšanai un ražas izaudzēšanai jāveltī čaklas un neatlaidīgas pūles. Tā tam jābūt arī garīgajā sēšanā. (13)
Slikti ieradumi pielīdzināmi nezālēm. — Ja iespējams, mājas vietu vajadzētu izvēlēties ārpus pilsētas, kur bērniem būtu apstrādājama zeme. Dodiet katram savu īpašu zemes gabaliņu; un, kad jūs mācat viņus, kā kopt dārzu, kā sagatavot zemi sējai un cik liela nozīme visu nezāļu izravēšanai, pamāciet arī, cik svarīgi pasargāt dzīvi no nejaukiem, kaitīgiem darbiem un ieradumiem. Māciet viņiem apspiest sliktus ieradumus, tāpat kā viņi neļauj nezālēm augt savā dārzā. Šādu mācību pasniegšanai būs vajadzīgs laiks, bet tas atmaksāsies, ļoti atmaksāsies. (14)
Mājas apkārtnei jāstāsta par mūsu ticības ieradumiem. — Dievs no vecākiem prasa iekārtot savu apkārtni, lai tā atbilstu viņu apliecinātajām patiesībām. Tad viņi pareizi varēs pamācīt savus bērnus, un tie iemācīsies saskatīt daudz ko kopēju mājvietā virs zemes un augšā Debesīs. Ģimenei virs zemes, cik tālu vien iespējams, jāattēlo lielā ģimene Debesīs. Tad daudz no sava spēka pazaudēs kārdinājums nodoties zemām un nekrietnām lietām. Bērnus vajadzētu mācīt, ka šeit viņi nolikti pārbaudei, un tie jāaudzina par iemītniekiem tiem dzīvokļiem, kurus Kristus sagatavo ļaudīm, kas Kungu mīl un tur Viņa baušļus. Tas ir vecāku visaugstākais pienākums. (15)
Vecāki, atrodiet mājvietu uz laukiem. — Kamēr vien Dievs man dos spēku runāt, es turpināšu aicināt vecākus atstāt pilsētas un atrast mājvietu laukos, kur viņi varētu kopt zemi un mācīties no dabas grāmatas skaidrību un vienkāršību. Dabas lietas ir [147] Kunga klusie kalpi, kuriem jāmāca mums garīgās patiesības. Tās mums stāsta par Dieva mīlestību un atklāj lielā Meistara gudrību.
Man patīk skaistie ziedi. Tie atgādina Ēdeni, norādot uz laimes zemi, kur mēs, ja būsim uzticīgi, drīz varēsim nokļūt. Kungs liek mums domāt par puķu un koku veselību dodošajām īpašībām. (16)
1. — Lauku dzīve - 12. lpp.
2. — Kristīgas audzināšanas pamati - 327. lpp.
3. — Lauku dzīve - 14. lpp.
4. — Lauku dzīve - 9. lpp.
5. — Liecības draudzei IV - 236. lpp.
6. — Kristīgās audzināšanas pamati - 326. 327. lpp.
7. — Audzināšana - 111. 112. lpp.
8. — Kristīgās audzināšanas pamati - 326. lpp.
9. — Daba un dzīve līdzībās - 289. lpp.
10. — Liecības jauniešiem - 365. 366. lpp.
11. — Daba un dzīve līdzībās - 26. 27. lpp.
12. — Audzināšana - 102. 103. lpp.
13. — Audzināšana - 104. 105. 111. lpp.
14. — Padomi skolotājiem, vecākiem un audzēkņiem - 124. lpp.
15. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna - 144. lpp.
16. — Vēstule 47. lpp., 1903. g.
[148]