Rūpējieties par ventilāciju, saules gaismu un ūdens novadīšanu. — Projektējot ēkas kā sabiedriskiem nolūkiem, tā dzīvokļiem, vajadzētu rūpēties par labu ventilāciju un bagātīgu saules gaismu. Tempļos un skolas telpās bieži šajā ziņā tiek pielaistas kļūdas. Pareizas ventilācijas neierīkošana lielā mērā vainojama miegainībā un trulumā, kas iznīcina daudzu svētrunu iespaidu, kā arī padara skolotāja darbu nogurdinošu un nesekmīgu.
Cik tālu tas iespējams, visas ēkas, kas domātas cilvēkiem, būtu jāceļ paaugstinātās, labi nosusinātās vietās. Ar to būs nodrošināts sauss būvlaukums... Šī lieta pārāk bieži netiek ievērota. Zemu un slikti nosusinātu vietu purvainais, mitrais klimats rada nepārtrauktu neveselības sajūtu, nopietnas saslimšanas un daudzus nāves gadījumus.
Ceļot māju, ļoti vajadzētu rūpēties par pilnīgu ventilāciju un labu saules apgaismojumu. Lai ikkatrā mājas telpā plūst svaiga gaisa strāvas un ir daudz gaismas. Guļamistabas vajadzētu iekārtot tā, lai gaiss brīvi cirkulētu dienām un naktīm. Neviena telpa nav derīga par guļamistabu, ja to ik dienas nevar atvērt svaigam gaisam un saules gaismai. Lauku apgabalu vairākumā guļamtelpas jāapgādā ar apsildīšanas iekārtu, lai aukstā vai mitrā laikā tās varētu labi apsildīt un darīt iespējami sausas.
Par viesiem paredzētajām telpām vajadzētu rūpēties tāpat kā par parasti izmantojamām istabām. Līdzīgi guļamistabai tās jāapgādā ar svaigu gaisu, saules gaismu un apsildīšanas iekārtu mitruma novēršanai, kas parasti sakrājas retāk lietotās telpās. [149] Kas guļ ēnainā istabā vai izmanto gultas vietu, kas nav sausa un izvēdināta, tas to dara, riskējot ar veselību un bieži arī ar dzīvību...
Kam jāapgādā vecāki cilvēki, tiem vajadzētu atcerēties, ka tādiem īpašā kārtā vajadzīgas siltas un patīkamas telpas. Līdz ar gadu vairošanos samazinās dzīvības spēki un novājinās arī pretošanās spējas neveselīgiem apstākļiem; tāpēc gados veciem cilvēkiem vēl vairāk vajadzīga saules gaismas un tīra svaiga gaisa pārpilnība. (1)
Izvairieties no zemām vietām. — Ja vēlamies, lai mājās valdītu veselība un laime, tad tās mums jāceļ augstāk par ieleju miglām un baktēriju perēkļiem, ļaujot tur brīvi ieplūst dzīvību dodošai Debesu gaismai... Atsakieties no smagiem aizkariem, atveriet slēģus un logus, neļaujiet nevienai vīnstīgai, lai arī cik skaistai, aizēnot logus un nevienam kokam augt tik tuvu pie mājas, ka tas kavētu pieeju saules stariem. Saules gaisma var izbalināt aizkarus un sienas segas, kā arī atņemt mirdzumu bilžu rāmjiem, tomēr tā ar veselīgu sārtumu izrotās bērnu vaigus. (2)
Pagalms ap māju. — Pagalms, kuru izdaiļo atsevišķi koki un daži krūmi pariezā attālumā no dzīvojamās ēkas, atstāj priecīgu iespaidu uz ģimeni, un, ja tas tiek pareizi kopts, tad arī veselībai nekaitēs. Tomēr ēnaini koki un krūmi tieši ap māju, padara to neveselīgu, jo aizkavē gaisa cirkulāciju un stājas ceļā saules stariem. Rezultātā māja kļūst drēgna, īpaši mitrā laikā. (3)
Dabīga skaistuma ietekme uz mājas iedzīvotājiem. — Dievs mīl skaistumu. Viņš krāšņi ietērpis debesis un zemi. [150] Tēvs līksmībā raugās uz Savu bērnu prieku par Viņa radītajām lietām. Viņš vēlas, lai mūsu mājas apņemtu dabīgs skaistums.
Gandrīz visiem lauku iedzīvotājiem, lai arī cik trūcīgiem, apkārt mājai var būt neliels zālājs, daži ēnaini koki, ziedoši krūmi vai smaržojošas puķes. Mājas iemītnieku laimei viss tas kalpos daudz vairāk par jebkuru mākslīgu rotājumu. Mājas dzīvē šīs lietas ienesīs mierinošu, izdaiļojošu iespaidu, stiprinot mīlestību uz dabu un arvien vairāk tuvinot saimes locekļus vienu otram un Dievam. (4)
Lai mājas iekārta ir vienkārša. — Mākslotie ieradumi nolaupa mums daudz svētību un prieku, darot mūs nespējīgus dzīvot vislietderīgāko dzīvi. Smalki izstrādātas un dārgas iekārtas prasa ne tikai naudu, bet arī to, kas ir tūkstoškārt vērtīgāks. Tās mājās ienes smagu rūpju nastu, darbu un sarežģījumus...
Iekārtojiet savas mājas ar vienkāršām lietām, kas būtu izturīgas, viegli saglabājamas un aizvietojamas bez lieliem izdevumiem. Ar gaumīgu iekārtojumu jūs pavisam vienkāršu māju varat padarīt pievilcīgu un ieaicinošu, ja tur valda mīlestība un apmierinātība. (5)
Laime nav atrodama tukšā izrādē. Jo vienkāršāk un pareizāk ir nokārtota saimes dzīve, jo laimīgāka būs tāda māja. (6)
Izvairieties no sacensības gara. — Daudziem dzīve kļuvusi smaga un neveiksmju pilna nevajadzīgu darbu dēļ, ko ļaudis, lai saskaņotos ar ieradumiem, paši sev uzkrauj. Viņu domas nomāc rūpes par [151] tādu vajadzību apmierināšanu, kas cēlušās no modes un lepošanās kāres...
Izdevumi, rūpes un spēki, kas izšķiesti, ja ne noteikti kaitīgām, tad vismaz nevajadzīgām lietām, daudz dotu Dieva darba uz priekšu virzīšanai, ja viss tiktu atdots vērtīgākiem mērķiem. Ļaudis iekāro tā saucamās luksus lietas un to iegūšanai upurē veselību, spēkus un naudu. Tās pašas šķiras ļaudis parāda nožēlojamu sacensību garu, cenšoties viens otru pārspēt tērpu izvēlē, izrādē, un mājas iekārtas izdevumos. Jaukais vārds “māja” pārvērsts par “kaut ko, kur četrās sienās atrodamas elegantas mēbeles un dažādas greznumlietas”, bet tās iedzīvotāji atrodas pastāvīgā satraukumā, lai tikai varētu saskaņoties ar pieņemtajiem ieradumiem dzīves dažādās nozarēs. (7)
Daudzi savās mājās jūtas nelaimīgi, grūti pūloties pasargāt nevainojamu ārējo izskatu. Tie nemitīgi tērē lielas naudas summas un pūles, lai tikai būtu citiem ko parādīt un varētu dzirdēt savu paziņu uzslavu no ļaudīm, kas īstenībā nemaz neinteresējas ne par viņiem pašiem, ne par viņu panākumiem. Mājas iekārtā kā nepieciešama tiek atzīta viena lieta pēc otras, līdz sakrāts daudz dārgu mantu, kas, kaut gan patīkamas acij un apmierina lepnumu un godkāri, tomēr ne vismazākā mērā nedara ģimenes dzīvi ērtāku vai patīkamāku. Šīs lietas ir noslogojušas spēkus un pacietību, kā arī aprijušas dārgo laiku, kuru varēja atdot Kunga darbam.
Dārgā Dieva žēlastība tiek nostādīta aiz lietām, pēc kurām nav nekādas reālas vajadzības; un daudzi, krājot priekšmetus acu ielīksmošanai, pazaudē spējas būt laimīgiem. Viņi redz, ka iegūtās vērtības nedod to apmierinājumu, kādu tie cerēja saņemt. Šis nebeidzamais darba loks, šīs nemitīgās rūpes izskaistināt māju, lai to [152] apbrīnotu viesi un svešinieki, nekad nesaņems atalgojumu par iztērēto laiku un līdzekļiem. Tas kaklā uzmauc verdzības jūgu, kas ļoti grūti nesams. (8)
Salīdzināti divi apmeklējumi. — Dažās ģimenēs ir darīts par daudz. Tīrība un kārtība ir svarīgas ērtībai, tomēr šīs labās lietas nevajadzētu novest tādās galējībās, ka tās dzīvi padara par nepārtrauktām mokām un mājas iemītniekus par nožēlojošiem ļaudīm. Kāda cilvēka mājā, kuru mēs ļoti cienām, mēbeles un citi iedzīves piederumi nolikti savās vietās tik kārtīgi un precīzi, ka iespaids paliek tikpat nepatīkams kā pie pilnīgas nekārtības. Nomācošā precizitāte, kas redzama visās telpās, neļauj atrast atpūtu, ko ikviens var saņemt pareizi iekārtotā mājā.
Nav patīkami, ja īsa draugu apmeklējuma laikā jāredz pastāvīga slotas un putekļu lupatas lietošana un brīžus, kurus jūs cerējāt pavadīt patīkamās sarunās ar draugiem, viņi izlieto ģenerālai tīrīšanai un visu kaktu apskatīšanai, meklējot kādu apslēptu puteklīti, traipu vai zirnekļa tīklu. Kaut arī tas varbūt tiek darīts, cienot jūsu klātbūtni šajā mājā, tomēr jums sāpīgi jāizjūt, ka jūsu sabiedrība draugiem mazsvarīgāka par viņu pārspīlētās tīrības un kārtības uzskatiem.
Pilnīgs pretstats šai mājai bija kāda cita, kuru mēs apmeklējām pagājušajā vasarā (1876. g). Šeit mūsu īsais uzturēšanās laiks netika izlietots nelietderīgās pūlēs vai darbā, ko tikpat labi varētu padarīt arī citā laikā, bet tas tika pavadīts patīkami un labi, vienlaicīgi atspirdzinot miesu un garu. Māja bija ērta iekārtojuma paraugs, kaut arī tur nebija greznu mēbeļu. Visas telpas bija labi apgaismotas un izvēdinātas,... kam patiesībā ir lielāka (nozīme) vērtība kā visdārgākiem izrotājumiem. Viesistabā nebija [153] redzama acīm tik nogurdinošā precizitāte, bet tās iekārtojumu veidoja patīkama atsevišķo mēbeļu dažādība.
Krēsli pa lielākai daļai bija šūpļa vai atzveltnes, pie tam dažādi, piemēroti atsevišķo ģimenes locekļu vajadzībām. Bija zemi un mīksti šūpuļa krēsli un arī augsti ar stāvām atzveltnēm; plati, ietilpīgi lēnkrēsli un jauki mazi krēsliņi; bija arī ērti dīvāni; un likās, ka visas lietas saka: Izmēģini mani, atpūties manī. Galdi bija apklāti grāmatām un laikrakstiem. Viss bija jauks un pievilcīgs, bet bez tā precīzā sakārtojuma, kas apmeklētāju it kā brīdina nekam nepiedurties, lai priekšmetus nejauši neizkustinātu no tiem paredzētajām vietām.
Šīs patīkamās mājas īpašniekiem apstākļi pilnībā atļāva savu dzīves vietu apgādāt ar dārgām mēbelēm un dārgiem izrotājumiem, bet viņi izrādīšanās vietā gudri izvēlējās ērtības. Šajā mājā nebija nekā, ko varētu uzskatīt par pārāk labu, lai to vienmēr lietotu, un arī aizkari netika turēti aizvilkti, lai pasargātu sienas segas no izbalošanas un mēbeles no krāsas zaudēšanas. Dieva dotajai saules gaismai un svaigajam gaisam ļāva brīvi ienākt telpās, līdz ar dārza ziedu jauko smaržu. Ģimenes locekļi, bez šaubām, visi palika mājās; viņi jutās iepriecināta un mīļi mūs pacienāja, darot visu vajadzīgo, lai mēs justos labi, bet arī neuzmācās ar pārāk lielu uzmanības parādīšanu, lai mums nebūtu jābaidās, ka pārāk viņus neapgrūtinām. Mēs jutām, ka šajā vietā var atpūsties. Tā bija māja šī vārda vispilnīgākajā nozīmē. (9)
Pamatlikums, kas jāievēro, dekorējot māju. — Stingrā precizitāte, kuru mēs pieminējām kā daudzu māju nepatīkamu vaibstu, nav saskaņojama ar dabas lielo plānu. Dievs lauku ziediem neliek augt regulārās dobēs, ar skaidri izteiktām malām, [154] bet Viņš tos kā dārgakmeņus ir izkaisījis zālājā, un ar savu formu un krāsu dažādību tie rotā zemi. Arī koki mežā neaug noteiktā kārtībā. Acis un gars atpūšas, raugoties dabas ainavās, klīstot pāri mežiem, pakalniem un ielejām, līdzenumiem un upēm, priecājoties par bezgalīgo formu un krāsu dažādību un skaistumu, kādā dabas dārzā sagrupējušies koki, krūmi un ziedi, padarot visu ainavu jauku un patīkamu. Šeit vienlīdz labi var atpūsties un rast sev apmierinājumu gan bērns, gan jaunietis, gan arī gados vecāks cilvēks.