Pilsētas dzīves ļaunumi. — Dzīve pilsētā ir mākslota un neīsta. Milzīgā naudas iegūšanas kaislība, uzbudinājumu un izpriecu meklēšanas virpulis, izrādīšanās kāre, greznība un pārspīlētība - viss tas ir spēks, kas lielām cilvēces masām novērš domas no dzīves patiesā mērķa. Tas paver durvis tūkstoš nelaimēm. Jauniešiem tas ir gandrīz nepārvarams spēks. Viena no visviltīgākajām un bīstamākajām kārdināšanām, kas pilsētās uzbrūk bērniem un jauniešiem , ir izpriecu kāre. Brīvdienu ir ļoti daudz; tūkstošus savaldzina dažādas spēles un zirgu skriešanās sacīkstes, un uzbudinošu izpriecu virpulis tos aizvilina prom no dzīves nopietnajiem pienākumiem. Nauda, kuru vajadzētu pataupīt labākiem nolūkiem, tiek izšķiesta dažādos uzjautrinājumos. (1)
Ņemiet vērā veselības vajadzības. — Fiziskā apkārtne pilsētās bieži vien ir bīstama veselībai. Pastāvīgās iespējas sadurties ar slimībām, vairākumā piesārņots gaiss, netīrs ūdens un tīrības ziņā apšaubāms uzturs, kā arī pārpildīti, tumši un neveselīgi dzīvokļi ir tikai daži no daudzajiem ļaunumiem, ar kuriem te jāsastopas.
Dievs nav vēlējies, lai ļaudis dzīvotu pilsētās, saspiesti kopā māju pagalmos un kvartālos. Mūsu pirmos vecākus Viņš sākumā nolika jauku skatu un skaņu vidū, un Viņš vēlas, lai arī šodien tās mūs ielīksmotu. Jo ciešāk mēs saskaņosimies ar Dieva sākotnējo plānu, jo labvēlīgāks būs mūsu stāvoklis miesas, gara un dvēseles veselības nodrošināšanai. (2) [136]
Netikumības perēkļi. — Pilsētas ir pilnas ar kārdinājumiem. Mūsu darbs būtu jāplāno tā, lai, cik tālu vien iespējams, jauniešus atturētu no šādas aptraipīšanās. (3)
Bērni un jaunieši rūpīgi jāsargā. Tos vajadzētu turēt tālu prom no netikumības perēkļiem, kas atrodami mūsu pilsētās. (4)
Troksnis un kņada. — Tas nav Dieva prāts, ka mūsu ļaudis apmestos uz dzīvi pilsētās, kur valda pastāvīgs troksnis un kņada. Viņu bērniem to vajadzētu aiztaupīt, jo steiga, drūzma un troksnis demoralizē visu sistēmu. (5)
Darba grūtības. — Tresti, arodbiedrības un streiki ietekmē dzīves apstākļus pilsētās un padara tos arvien sliktākus. Mūs gaida nopietnas grūtības, un daudzas ģimenes būs spiestas atstāt pilsētas. (6)
Draudošā izpostīšana. — Tuvu ir laiks, kad lielpilsētas tiks aizmēztas prom, un visus vajadzētu brīdināt par šo tuvojošos sodību. (7)
Ak, kaut Dieva ļaudīm būtu bijusi saprašana par draudošajiem postījumiem, kas skārs tūkstošiem pilsētu, kuras tagad jau gandrīz pilnīgi nodevušās elku kalpībai! (8)
Pasaulīgo interešu un peļņas kāres labad. — Bieži gadās, ka vecāki nerūpējas, lai viņu bērnus apņemtu pareizi iespaidi. Izvēloties dzīves vietu, viņi vairāk domā par savām personīgajām interesēm nekā par tikumisko un sabiedrisko atmosfēru, un bērni atrod draugus, kas nelabvēlīgi ietekmē pareiza rakstura un dievbijības attīstību... [137]
Vecāki, jūs, kas apsūdzat kanaāniešus par savu bērnu ziedošanu Molokam, ko darāt jūs paši? Jūs savam dievam mamonam pienesat visdārgāko upuri; un, kad jūsu bērni uzaug savos raksturos nemīlami un nepatīkami, kad tie uzrāda noteiktas bezdievības un neticības tieksmes, jūs vainojat ticību, kuru vārdos gan apliecināt, bet tagad apsūdzat, ka tā nav spējusi glābt jūsu bērnus. Jūs pļaujat, ko esat sējuši — savas savtīgās pasaules mīlestības un arī žēlastības līdzekļu noniecināšanas sekas. Jūs ar savām ģimenēm pārceļaties kārdināšanu apņemtās vietās un Dieva šķirstu, savu godību un patvērumu, neuzskatāt par garīgu lietu; un Kungs nedara brīnumu, lai atbrīvotu jūsu bērnus no kārdināšanām. (9)
Pilsētas nepiedāvā nekādus paliekošus labumus. — No simts ģimenēm nav vienas, kas, apmetusies uz dzīvi pilsētā, sev būtu guvusi fiziskus, intelektuālus vai garīgus labumus. Ticību, cerību, mīlestību un laimi daudz vieglāk mantot nomaļās vietās, kur redzami lauki, pakalni un koki. Aizvediet savus bērnus prom no pilsētas skatiem un skaņām, prom no tramvaju dārdoņas un dzīvās satiksmes trokšņiem, un viņu domu pasaule kļūs daudz veselīgāka. Viņu sirdis vieglāk uzņems arī Dieva Vārda patiesības. (10)
Padoms par aizceļošanu no laukiem uz pilsētām. — Daudzi vecāki atstāj savas lauku mājas un pārceļas uz pilsētu, uzskatīdami dzīvi tur par vēlamāku vai ienesīgāku. Tomēr ar šo pārmaiņu viņi savus bērnus pakļauj daudzām lielām kārdināšanām. Zēniem nav ko darīt, un viņi iegūst ielas izglītību, grimstot arvien dziļāk samaitātībā, līdz pilnīgi pazaudē interesi par jebkuru labu, šķīstu un svētu lietu. Cik daudz labāk būtu, ja vecāki ar savām ģimenēm paliktu [138] uz laukiem, kur ir vislabvēlīgākie iespaidi fiziskā un garīgā spēka iegūšanai. Māciet jauniešus apstrādāt zemi, un lai viņi zina, cik jauks ir fizisks nogurums un nevainīgs miegs.
Vecāku nolaidības dēļ jaunieši mūsu pilsētās samaitā savu ceļu un apgāna savas dvēseles Dieva priekšā. Tādi vienmēr būs kūtrumā pavadītas dzīves augļi. Vecāku nepildīto pienākumu bēdīgo stāstu pauž nakts patversmes, cietumi un karātavas. (11)
Labāk upurēt ikvienu un visus pasaulīgos apsvērumus, nekā pakļaut briesmām jūsu aizgādībai uzticētās dārgās dvēseles. Kārdināšanas uzbruks, bet vajadzētu iemācīt tām pretoties; jūsu pienākums ir novērst katru iespaidu, salauzt katru ieradumu un saraut katru saiti, kas attur jūs pašus un jūsu ģimenes no pilnīgas, atklātas un sirsnīgas nodošanās Dievam.
Nemeklējiet ļaužu pārpildītas pilsētas, bet gan kādu vientuļāku vietu, kur jūsu bērni, cik vien tas iespējams, būtu pasargāti no kārdināšanām, un tur tad māciet un audziniet tos lietderīgai dzīvei. Pravietis Ecehiēls min šādus iemeslus, kas ved pie Sodomas grēkiem un bojā ejas: “Lepnība un maizes pilnība; un dzīve bez bēdām bija viņai un viņas meitām, bet nabagam un bēdīgam tā nesniedza roku.” Visiem, kas vēlas izbēgt no Sodomas likteņa, jāizvairās no tāda dzīves veida, kas pār šo bezdievīgo pilsētu izsauca Dieva sodību. (12)
Apmetoties uz dzīvi Sodomā, Lats visā pilnībā apņēmās sargāties no ļauniem darbiem un pavēlēt arī savam namam pēc sevis. Tomēr cieta pilnīgu neveiksmi. Apkārtējais samaitājošais iespaids iedarbojās uz viņa paša ticību, un viņa bērnu saiešanās ar Sodomas iedzīvotājiem zināmā mērā saistīja viņa intereses ar šo cilvēku interesēm un plāniem. Sekas mēs šodien redzam. Tomēr vēl arvien daudzi izdara tādu pat kļūdu. (13) [139]
Domājiet, kā atrast un iekārtot mājvietu, cik tālu vien iespējams no Sodomas un Gomoras. Izsargieties no lielpilsētām. Ja iespējams, atrodiet sev dzīves vietu mierīgā lauku nostūrī, pat tad, ja ar tādu rīcību jūs nekad nevarētu kļūt bagāti. Apmetieties uz dzīvi, kur jūs apņem vislabākie iespaidi. (14)
Kungs mani pamācījis brīdināt mūsu ļaudis no ieplūšanas pilsētās, lai tur meklētu dzīves vietu savām ģimenēm. Tēviem un mātēm es esmu pamācīta teikt: Paturiet savus bērnus mājās un nelaidiet tos prom. (15)
Tagad ir laiks atstāt pilsētas. — Mana vēsts ir: Izvediet savas ģimenes no pilsētām. (16)
Ir pienācis laiks, kad ģimenēm, saskaņā ar Dieva pavērtajiem ceļiem, būtu jāatstāj pilsētas. Bērnus vajadzētu aizvest uz laukiem. Vecākiem būtu jāatrod tik piemērota vieta, cik vien viņu līdzekļi to atļauj. Kaut arī dzīvoklis būtu mazs, tomēr pie tā vajadzētu atrasties zemes gabalam, kuru varētu apstrādāt. (17)
Pirms lielā sodība nāk pār zemes iedzīvotājiem, Kungs visus patiesos izraēliešus uzaicina sagatavoties šim notikumam. Vecākiem viņš sūta brīdinājumu: Sapulciniet bērnus paši savās mājās; sapulciniet tos, izsauciet no ļaudīm, kas neņem vērā Dieva baušļus, kas māca ļaunu un dzīvo ļauni. Cik ātri vien iespējams, izejiet no lielpilsētām. (18)
Dievs Saviem ļaudīm palīdzēs. — Vecāki var iegādāties nelielas mājas laukos, ar apstrādājamo zemes gabalu, kur var būt dārzs un kur viņi var izaudzēt saknes un sīkus augļus, kas aizvietotu gaļas ēdienus, kuri samaitā caur asinsvadiem plūstošās dzīvības straumes. Tādās vietās bērnus neapņems pilsētas dzīves [140] samaitājošie iespaidi. Dievs palīdzēs Saviem ļaudīm atrast tādas mājas ārpus pilsētas. (19)
1. — Lielā Ārsta pēdās - 364. lpp.
2. — Lielā Ārsta pēdās - 365. lpp.
3. — Lauku dzīve - 30. lpp.
4. — Lauku dzīve - 12. lpp.
5. — Lauku dzīve - 30. lpp.
6. — Lielā Ārsta pēdās - 364. lpp.
7. — Evanģēlisms - 29. lpp
8. — Review and Herald, 1903. g. 10. sept.
9. — Liecības draudzei V - 320. lpp
10. — Lauku dzīve - 13. lpp.
11. — Review and Herald, 1881. g. 13. sept.
12. — Liecības draudze V - 232. 233. lpp.
13. — Vectēvi un pravieši - 168. lpp.
14. — Manuskripts 57., 1897. g.
15. — Lauku dzīve - 12., 13. lpp.
16. — Lauku dzīve - 30. lpp.
17. — Lauku dzīve - 24. lpp.
18. — Liecības draudzei VI - 195. lpp.
19. — Ārstnieciskā kalpošana - 310. lpp.
[141]