Vadošie pamatlikumi vietas izvēlē. — Dievs grib, lai, meklējot mājvietu, mēs vispirms ņemtu vērā tikumisko un reliģisko iespaidu, kas apņems mūs un mūsu ģimeni. (1)
Mums vajadzētu izvēlēties garīgai pieaugšanai vislabvēlīgāko sabiedrību un izmantot visu mūsu sniedzamības robežās esošo palīdzību; jo sātans liks daudz šķēršļu, lai mūsu Iešanu Debesu virzienā padarītu pēc iespējas grūtāku. Mēs varbūt tiksim nolikti pārbaudošos apstākļos, jo daudzi nevar iegūt tādu apkārtni, kādu vēlētos; tomēr mums nevajadzētu sevi labprātīgi pakļaut iespaidiem, kas nav labvēlīgi kristīga rakstura veidošanai.
Ja uz to mūs aicina pienākums, tad vajadzētu būt divkārt uzmanīgiem un divreiz vairāk lūgt, lai caur Kristus žēlastību varētu palikt nesamaitāti. (2)
Evaņģēlijs... mūs māca vērtēt lietas viņu patiesajā vērtībā un vislielāko piepūli veltīt visvērtīgākajam — kas vienmēr pastāvēs. Šī pamācība jāņem vērā tiem, uz kuriem gulstas mājas vietas izvēles atbildība. Tiem nevajadzētu atļaut sevi novērst no visaugstākā mērķa...
Lai šis nodoms vienmēr vada jūsu izvēli, meklējot vietu mājai. Neļaujieties vadīties no ilgām pēc bagātības, no modes prasībām vai sabiedrības ieradumiem. Ņemiet vērā to, kas visvairāk veicinātu godīgumu, skaidrību, veselību un patiesas vērtības...
Neapmetieties uz dzīvi, kur var redzēt vienīgi cilvēku darbus, kur skati un skaņas bieži iedveš ļaunas domas, kur trokšņi un kņada rada nogurumu un satraukumu, bet ejiet, kur var skatīties uz Dieva darbiem. Dabas klusajā [132] skaistumā atrodiet mieru savam garam. Lai acis skata zaļos laukus, birztalas un pakalnus. Raugieties zilajās debesīs, kuras neaizklāj pilsētas putekļi un dūmi, un elpojiet atspirdzinošo debesu gaisu. (3)
Paraugs - pirmā mājvieta. — Mūsu pirmo vecāku mājvietai vajadzēja būt par paraugu citām mītnēm, kad viņu bērni izietu piepildīt zemi. Šī mājvieta, kuru izgreznoja paša Dieva roka, nebija kāda lepna pils. Cilvēki savā iedomībā priecājas par varenām un dārgām celtnēm un lielās ar savu roku darbu; bet Ādamu Dievs nolika dārzā. Tas bija viņa dzīvoklis. Griestu vietā pār to pletās zilā debess, zeme ar saviem krāšņajiem ziediem un dzīvā zaļuma paklājiem veidoja grīdu; un vareno koku lapotie zari to norobežoja no apkārtnes. Sienas greznoja visbrīnišķīgākie rotājumi - Lielā Meistara roku darbs. Svētā pāra apkārtnē bija ietverta mācība visiem laikiem, ka patiesa laime atrodama ne lepnumā un greznumā, bet satiksmē ar Dievu, ko mums atgādina Viņa radība. Ja cilvēki mazāk vērības veltītu mākslīgām lietām un visu veidotu vienkāršāk, tad viņi vairāk atbilstu Kunga nodomam, tos radot. Lepnība un godkāre nekad nav apmierināmas, bet tie, kas ir patiesi gudri, īstu cildenu prieku atradīs tajos līksmības avotos, kurus Dievs nolicis katra sniedzamības robežās. (4)
Dieva izvēle Sava Dēla laicīgajai mājvietai. — Jēzus nāca uz šo zemi, lai padarītu vislielāko darbu, kāds jebkad darīts cilvēku vidū. Viņš nāca kā Dieva sūtīts, lai rādītu ar kādu dzīvi mēs varam sasniegt vislabākos rezultātus. Kādus tad apstākļus izvēlējās Savam Dēlam Neierobežotais Tēvs? [133] Vientuļu māju Galilejas pakalnos; cilvēka cienīgā, godīgā darbā nopelnītu iztiku; vienkāršu dzīvi; ikdienas cīņas ar grūtībām; pašuzupurīgu taupību un pacietīgu, priecīgu kalpošanu; mācības stundas līdzās mātei pie atvērtu Rakstruļļu; klusas rītausmas vai krēslas stundas zaļajās ielejās; dabas svētos pakalpojumus; radības un aizgādības darbu studijas un dvēseles savienību ar Dievu - tādi bija Jēzus agrās dzīves apstākļi un Viņam piešķirtās izdevības. (5)
Lauku mājas apsolītajā zemē. — Tuksnesī iesāktā pareizu ieradumu veidošana turpinājās apsolītās zemes labvēlīgajos apstākļos. Ļaudis netika saspiesti kopā pilsētās, bet katrai ģimenei bija pašai savs lauku īpašums, kas visiem nodrošināja dabīgas, nesamaitātas dzīves atspirdzinošās svētības. (6)
Apkārtnes ietekme uz Jāņa raksturu. — Kristus priekštecis Jānis Kristītājs savu pirmo audzināšanu saņēma no vecākiem. Viņa dzīves lielākā daļa pagāja tuksnesī... Pilsētas dzīves prieku un greznības vietā Jānis izvēlējās tuksneša stingro audzināšanu. Šeit visa apkārtne veicināja vienkāršības un pašaizliedzības ieradumu veidošanos. Pasaules trokšņa netraucēts, viņš šeit varēja iedziļināties dabas, atklāsmes un Aizgādības sniegtajās mācībās... No pašas bērnības Jāņa acu priekšā tika turēta viņa misija, un viņš uzņēmās šo svēto uzdevumu. Tuksneša vientulība viņu glāba no sabiedrības, kurā gandrīz neierobežoti valdīja ļaunas aizdomas, neticība un nešķīstība. Viņš neuzticējās savam spēkam pretoties kārdināšanām un tāpēc izvairījās no pastāvīgas saskares ar grēku, lai nepazaudētu izjūtu par tā [134] ārkārtējo grēcīgumu. (7)
Lauku mājās auguši daudzi nopelniem bagāti vīri. — Tā tas ir bijis ar lielāko vairumu visu laikmetu vislabākajiem ļaudīm. Lasiet Ābrahāma, Jēkaba un Jāzepa vēsturi, kā arī Mozus, Dāvida un Elizas. Ieskatieties vēlāko laiku cilvēku biogrāfijās, kas ar vislabākiem panākumiem darbojušies atbildīgos uzticības posteņos.
Cik ļoti daudzi no tiem tika audzināti lauku mājās. Greznību viņi pazina pavisam maz un savu jaunību nepavadīja izpriecās. Daudzi bija spiesti cīnīties ar nabadzību un grūtībām. Viņi agri iemācījās strādāt, un to darba pilnā dzīve svaigā gaisā piešķīra izturību un elastību visām viņu spējām. Spiesti paļauties uz saviem personīgajiem ienākumiem, viņi mācījās pārvarēt šķēršļus un grūtības, iegūstot drosmi un neatlaidību. Viņi mācījās paļauties uz sevi un valdīt pār sevi. Lielā mērā pasargāti no ļauniem biedriem, viņi apmierinājās ar dabīgiem priekiem un veselīgu sabiedrisku dzīvi. Viņu gaume bija vienkārša un ieradumi atturīgi. Viņi vadījās no pamatlikumiem un uzauga uzticīgi, skaidri un stipri. Aicināti pie savas dzīves darba, viņi tam atdeva nebojātus fiziskos un garīgos spēkus, gara drosmi, spējas izstrādāt plānus un tos īstenot, kā arī izturību pretoties ļaunumam; tas pasaulē viņus darīja par skaidri izteiktu spēku labā pusē. (8)
1. — Vectēvi un pravieši - 169. lpp.
2. — Liecības jauniešiem - 419. lpp.
3. — Lielā Ārsta pēdās - 363. 366. 367. lpp.
4. — Vectēvi un pravieši - 49. 50. lpp.
5. — Lielā Ārsta pēdās - 365. 366. lpp.
6. — Lielā Ārsta pēdās - 280. lpp.
7. — Liecības draudzei VIII - 221. lpp.
8. — Lielā Ārsta pēdās - 366. lpp.
[135]