Patiesa vienotība panākama visas dzīves laikā. — Iegūt pareizu izpratni par laulības attiecībām ir visa dzīves laika darbs. Kas iedodas laulībā, tie iestājas skolā, kuru tie nekad šajā dzīvē nevarēs nobeigt. (1)
Lai arī cik rūpīgi un gudri tiek uzsākta laulības dzīve, tomēr, noslēdzot laulības ceremoniju, pilnīgi vienoti ir tikai nedaudz pāri. Patiesas vienotības panākšana abu laulāto starpā ir vēlāko gadu darbs. (2)
Kad dzīve ar savām rūpēm, grūtībām un nastām stājas pretī jaunlaulāto pārim, tad izgaist romantika, kurā laulību tik bieži ietērpj fantāzija. Vīrs un sieva iepazīstas viens ar otra raksturu, kā iepriekšējās attiecībās to nemaz nebija iespējams iepazīt. Tas ir viņu kopdzīves viskritiskākais laiks. Visas viņu nākošās dzīves derīgums un laime atkarīgi no pareiza ceļa izvēles šajā brīdī. Bieži viņi viens otrā atklāj neparedzētas vājības un trūkumus, tomēr sirdis, kuras vienojusi mīlestība, atklās arī līdz šim nemanītas labas īpašības. Lai visi cenšas atklāt labo, bet ne trūkumus. Bieži tā ir mūsu pašu izturēšanās, mūs apņemošā atmosfēra, kas nosaka, ko mēs viens otrā atklājam. (3)
Mīlestībai jātiek pārbaudītai. — Mīlestība var būt tik skaidra kā kristāls un arī jauka savā šķīstumā, tomēr tā var būt sekla, tāpēc ka nav nekad pārbaudīta. Dariet Kristu visās lietās par pirmo, pēdējo un vislabāko. Pastāvīgi raugieties uz Jēzu, un jūsu mīlestība uz Viņu, pakļauta grūtiem pārbaudījumiem, ar [106] katru dienu kļūs dziļāka un stiprāka. Pieaugot jūsu mīlestībai uz Kristu, dziļāka un spēcīgāka kļūs arī jūsu mīlestība vienam uz otru. (4)
Kaut arī rastos grūtības, sarežģījumi un drosmi atņemoši apstākļi, tomēr lai vīrs un sieva nekad neauklē domu, ka viņu savienošanās ir bijusi kļūda vai ka viņi viens otrā vīlušies. Cik vien tas jums iespējams, apņemieties būt viens otram viss. Turpiniet arī uz priekšu parādīt agrāko uzmanību savam draugam. Visādos veidos atbalstiet viens otru dzīves cīņās. Domājiet kā palielināt otra laimi. Lai valda savstarpēja iecietība un savstarpēja mīlestība. Tad laulības dzīve būs nevis mīlestības gals, bet gan mīlestības sākums. Patiesas draudzības siltums, kā arī sirdis vienojošā mīlestība ir Debesu līksmības priekšnojauta. (5)
Ar praktisku vingrināšanos vajadzētu attīstīt pacietību. Ar laipnību un iecietību sirdīs var uzturēt mīlestības kvēli, un tad attīstīsies īpašības, kuras par labām atzīst Debesis. (6)
Ienaidnieks centīsies atsvešināt. — Sātans vienmēr ir gatavs izmantot radušās domstarpības, un, iedarbojoties uz vīra vai sievas nevēlamajām, iedzimtajām rakstura īpašībām, viņš centīsies radīt atsvešināšanos to cilvēku starpā, kas svinīgā derībā Dieva priekšā savienojuši savas intereses uz visu dzīvi. Laulības svinīgajos solījumos viņi apņēmās būt viens; sieva šajā derībā solījās mīlēt vīru un paklausīt viņam, un vīrs solījās mīlēt un pasargāt savu sievu. Ja tiek pildīta Dieva bauslība, tad strīdus dēmons nevarēs ienākt ģimenē un nenotiks nekāda interešu dalīšanās, netiks pieļauta nekāda mīlestības jūtu samazināšanās, nekāda atsvešināšanās. (7)
Padoms kādam stipras gribas pārim. — Ne vīram, ne sievai nav jātiecas pēc noteicēja tiesībām. [107] Kungs ir devis pamatlikumu, pēc kura jāvadās šajā jautājumā. Vīram jāmīl sava sieva, kā Kristus mīl draudzi. Un sievai jācienī un jāmīl savs vīrs. Abiem jākopj laipnības gars, apņemoties nekad otru neapvainot un neapbēdināt...
Nemēģiniet viens otru spiest rīkoties tā, kā jūs to vēlētos. Jūs nespēsiet tā darīt, saglabājot viens otra mīlestību. Ietiepības un stūrgalvības izpausmes iznīcina mājas mieru un laimi. Lai jūsu laulības dzīvi neveido strīdi. Pretējā gadījumā jūs abi būsiet nelaimīgi. Esiet laipni valodā un iejūtīgi rīcībā, atsakoties no savām personīgajām iegribām. Rūpīgi uzmaniet savus vārdus; jo tiem ir varens iespaids uz labu vai ļaunu. Neļaujiet nekādam skarbumam ieskanēties jūsu balsī. Ienesiet savā dzīvē Kristus līdzības jauko smaržu. (8)
Parādiet mīlestību vārdos un darbos. — Daudzi mīlestības parādīšanu uzskata par vājumu, un viņu atturība atgrūž citus. Tāds gars noslāpē līdzjūtību. Apspiežot sabiedriskās un augstsirdīgās jūtas, tās pamazām panīkst, un sirds kļūst tukša un auksta. No šīs kļūdas mums vajadzētu sargāties. Neparādīta mīlestība ilgi nespēj pastāvēt. Lai ar jums saistītā cilvēka sirds nepagurtu laipnības un līdzjūtības trūkuma dēļ...
Lai ikviens labāk sniedz mīlestību, nekā to pieprasa sev. Kopiet to, kas jūsos ir viscēlākais; un esiet gatavi ātri ieraudzīt viens otra labās īpašības. Brīnišķu apmierinājumu un iedrošinājumu sniedz atziņa, ka tiec vērtēts. Simpātijas un cieņas atziņa liek tiekties pēc vēl labākām īpašībām, un mīlestība pieaug pati, skubinot otru tiekties pēc cēliem mērķiem. (9)
Iemesls, kāpēc pasaulē ir tik daudz cietsirdīgu vīru un sievu, slēpjas apstāklī, ka īstu mīlestību un pieķeršanos uzskata par vājumu un to atvaira un apspiež. [108] Šādu cilvēku raksturu labākā puse ir samaitāta un sakropļota jau bērnībā, un, ja dievišķās gaismas stari nespēs izkausēt viņu savtīgo aukstumu un cietsirdību, tad viņu laime būs iznīcināta uz visiem laikiem. Ja mēs vēlamies iegūt maigu sirdi, kāda bija Jēzum, dzīvojot zemes virsū, un svētotu līdzjūtību, kāda ir eņģeļiem pret grēcīgajām, mirstīgajām būtnēm, tad mums jau bērnībā jāattīsta līdzjūtība, kas pati par sevi ir vienkārša un atklāta. Tad mēs kļūsim smalkjūtīgāki, cēlāki un mūs vadīs Debesu pamatlikumi. (10)
Mūsu ģimenēs tiek ienests pārāk daudz rūpju un pārāk maz tiek meklēta dabīga sirsnība, miers un laime. Mazāk vajadzētu rūpēties par to, ko teiks apkārtējā pasaule, un vairāk vērības būtu jāatdod ģimenes locekļiem. Ģimenēs vajadzētu mazāk parādīties ārējām manierēm un liekulīgai, pasaulīgai pieklājībai, bet daudz vairāk īstam maigumam un mīlestībai, priekam un kristīgai laipnībai. Daudziem vēl jāmācās, kā padarīt māju pievilcīgu un pārvērst to par patiesas līksmības vietu. Pateicīgas sirdis un laipni skati ir daudz vērtīgāki par bagātību un greznumu un apmierinātība ar vienkāršajām lietām darīs māju laimīgu, ja tikai tur būs mīlestība. (11)
Mazu uzmanību vērtība. — Dievs mūs pārmeklē un pārbauda ar dzīves parastajiem notikumiem. Tieši mazās lietas parāda, kas apslēpts sirdī. Mazas uzmanības, daudzi sīki gadījumi un nemākslota laipnība kopsummā veido dzīves laimi; bet laipnu, uzmundrinošu, sirsnīgu vārdu un mazu uzmanību trūkums padara dzīvi nelaimīgu. Beidzot mēs redzēsim, ka sevis aizliegšana, lai darītu labu un sniegtu laimi tiem, kas atrodas ap mums, sastādīs lielu [109] daļu no dzīves pārskata Debesīs. Atklāsies arī tā patiesība, ka mūsu Debesu Tēvs neatstāj bez ievērības rūpes par sevi, neņemot vērā citu labumu un laimi. (12)
Vīrs, kas neparādīja mīlestību.— Māja, kur mīlestība tiek izteikta vārdos, skatos un darbos, ir vieta, kur eņģeļi labprāt atklāj savu klātbūtni un visu dara svētu ar godības gaismas stariem. Tur pievilcīgi, skaisti kļūst pat vienkāršie mājas pienākumi. Tādos apstākļos neviens dzīves sīkums tavai sievai nebūs nepatīkams. Viņa visu pildīs ar priecīgu prātu un būs kā saules stars savā apkārtnē; un viņas sirdī veidosies dziesma Kungam. Pašlaik viņa domā, ka tu no sirds viņu nemīli... Tu viņai esi devis iemeslu tādām domām. Tu pildi neatliekamos pienākumus, kas tev kā ģimenes galvai jāveic, tomēr tavā darbā ir trūkumi. Nepietiek mīlestības jaukā iespaida, kas spiež parādīt laipnas uzmanības. Mīlestībai vajadzētu būt redzamai skatos un izturēšanās veidā un dzirdamai arī balss noskaņā. (13)
Neapmierināta, par sevi vien domājoša sieva. — To cilvēku morālās īpašības, kas savienojas laulībā, caur kopdzīvi tiek paceltas vai arī padarītas ļaunākas. Zems, paviršs, savtīgs un nesavaldīgs raksturs savu postošo darbu sāk drīz vien pēc laulības ceremonijas. Ja jaunieša izvēle būs gudra, viņš var iegūt sievu, kas nostāsies tam līdzās un, cik vien būs viņas spēkos, palīdzēs nest dzīves nastas, kas darīs viņu cēlāku un smalkjūtīgāku un aplaimos ar savu mīlestību. Bet ja sieva ir untumaina, sevi apbrīnojoša, prasoša, apvainojoša un apsūdzoša, kas savam vīram pieraksta motīvus [110] un domas, kas radušās tikai viņas pašas samaitātajā prātā, ja viņa nespēj ieraudzīt un nojaust viņa mīlestību un to novērtēt, bet runā tikai par nevērību un mīlestības trūkumu, tāpēc ka vīrs neapmierina katru viņas iegribu, tad tā gandrīz nenovēršami radīs tādu stāvokli, par kuru, pēc viņas domām, jāsūdzas jau tagad; visus šos apvainojumus viņa padarīs par reāliem. (14)
Draudzīgas sievas un mātes raksturojums. — Lai sieva un māte neierokas tikai mājas darbos, bet lai ņem laiku lasīšanai, ka var iepazīties ar jaunāko informāciju un būt savam vīram par biedru, kā arī palikt saskarē ar savu bērnu attīstošos prātu. Lai viņa gudri izmanto savas tagadējās izdevības iespaidot savus mīļos censties pēc augstākas dzīves. Lai viņa ņem laiku, ka mīļais Pestītājs kļūtu par ikdienišķu viņu ģimenes Draugu un Līdzgaitnieku. Lai viņa ņem laiku Dieva Vārda studijām, ņem laiku iziešanai ar bērniem ārā un to iepazīstināšanai ar Dievu caur Viņa skaisto radību.
Lai viņa ir priecīga un enerģiska. Lai viņa neizmanto katru momentu nebeidzamiem šūšanas darbiem, bet lai padarām vakaru par patīkamām kopējām sanāksmēm, par ģimenes vienotības atjaunošanas brīžiem pēc paveiktajiem dienas pienākumiem. Daudzi vīri tā var tikt pievilkti izvēlēties savas ģimenes loku, bet ne klubu vai bāru. Daudzi zēni būtu atturēti no ielas un vēl no citām nevēlamām lietām. Daudzas meitenes varbūt izglābtos no vieglprātīgas pavedinošas sabiedrības. Tad mājas iespaids, kā tam pēc Dieva prāta arī vajadzētu būt, vecākiem un bērniem nestu svētību visai dzīvei. (15)
Laulības dzīve nav romantika vien; tai ir savas reālās grūtības un savi vienkāršie pienākumi. Sievai sevi nevajadzētu uzskatīt par lelli, kas aprūpējama, bet par sievieti; par tādu, kas ar savu plecu var atbalstīt ne iedomātas, bet īstas nastas un dzīvot saprotoši un apdomīgi, [111] apzinoties, ka bez viņas pašas ir arī citas lietas, par kurām jādomā... Reālai dzīvei ir savas ēnas un savas bēdas. Katrai dvēselei uzmāksies grūtības. Sātans pastāvīgi strādā, lai ikvienu darītu šaubīgu ticībā un iznīcinātu tam drosmi un cerību. (16)