Katrs atbildīgs par sevi. — Abiem, kas dzīvei savieno savas intereses, būs īpašas rakstura iezīmes, un katram būs jāatbild pašam par sevi. Katram būs savs darbs, tomēr sievietes nav jāvērtē tikai pēc tā darba daudzuma, ko viņas var padarīt kā kādi nastu nesēji dzīvnieki. Sievietei jārotā ģimenes loks kā sava vīra sievai un sabiedrotai. Pie katra soļa viņai vajadzētu jautāt: “Vai tāda rīcība ir īstas sievietes cienīga?” un “Ko darīt, lai mans iespaids mājās līdzinātos Kristus iespaidam?” Vīram vajadzētu darīt sievai zināmu, ka viņš vērtē tās pūles. (1)
Sievai jāciena savs vīrs; vīram jāmīl sieva un par to jārūpējas; un kā viņus vieno laulības solījums, tā arī viņu ticībai Kristū tos vajadzētu darīt par vienu iekš Kunga. Kas gan Dievam varētu vairāk patikt kā, ja tie, kas slēguši laulības derību, kopīgi mācītos no Jēzus un tiktu arvien vairāk piesātināti ar Viņa Garu? (2)
Tagad jums jāpilda pienākumi, kādu pirms laulībām nebija. “Tad nu apvelciet... laipnību, pazemību, lēnprātību.” “Staigājiet mīlestībā, kā arī Kristus mūs ir mīlējis. ”Rūpīgi pārdomājiet tālāk pievesto pamācību: “Sievas, esiet paklausīgas vīram kā Kungam. Jo vīrs ir sievas galva... Kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Jūs vīri, mīliet savas sievas, tā kā arī Kristus draudzi mīlējis un pats par to ir nodevies.” (3)
Dieva norādījumi Ievai. — Ievai tika stāstīts par ciešanām un sāpēm, kurām turpmāk jākļūst par viņas daļu. Un Kungs sacīja: “Un tava griba būs padota tavam vīram, un viņš valdīs pār tevi.” Pie radīšanas Dievs Ievu bija darījis līdztiesīgu Ādamam. Ja viņi būtu palikuši Dievam paklausīgi, saskaņā ar Viņa lielo mīlestības likumu, viņu starpā vienmēr būtu valdījusi vienprātība, bet grēks ienesa nesaskaņu, un tagad vienotību un saskaņu varēja saglabāt tikai ar padošanos vai nu no vienas, vai no otras puses. Pārkāpumā Ieva devās pirmā; viņa krita kārdināšanā tāpēc, ka pretēji dotajiem norādījumiem atšķīrās no sava vīra. Tās teikto vārdu ietekmē apgrēkojās arī Ādams, un tad viņa tika padota vīram. Ja kritusī cilvēce ievērotu Dieva bauslībā izteiktos norādījumus, tad šis spriedums, kaut arī tas radies grēka rezultātā, kļūtu tiem par svētību. Bet šī pārākuma nepareiza izmantošana no vīra puses bieži vien sievietes likteni padara ļoti grūtu, un dzīve viņai kļūst par nastu.
Ieva Ēdenē līdzās savam vīram bija pilnīgi laimīga, bet, tāpat kā mūsu laiku nemierīgām Ievām, viņai glaimoja cerība sasniegt augstākas sfēras par tām, kuras Dievs tai bija nolicis. Vēlēdamās pacelties augstāk par savu sākotnējo stāvokli, tā noslīdēja par to daudz zemāk. Līdzīgas sekas sagaida visus tos, kas saskaņā ar Dieva plānu nav labprātīgi uzņemties dzīves pienākumus. (4)
Sievas padodas; vīri mīl. — Bieži atskan jautājums: “Vai sievai nav jādzīvo pašai pēc savas gribas?” Bībele skaidri ziņo, ka ģimenes galva ir vīrs. “Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem.” Ja šī pamācība ar to noslēgtos, mēs varētu sacīt, ka sievas stāvoklis nav apskaužams; [116] ļoti daudzos gadījumos tas ir sevišķi grūts un pārbaudoša, tāpēc būtu labāk, ka laulību skaits mazinātos. Daudzi vīri apstājas pie vārdiem: “Sievas, esiet paklausīgas;” tomēr izlasīsim tās pašas pamācības noslēgumu, kas skan tā: “Kā tad pieklājas iekš Kunga.”
Dievs prasa, lai sieva vienmēr būtu dievbijīga un domātu par Viņa godu. Pilnīga padevība jāparāda vienīgi Kungam Jēzum Kristum, Kas ar Savas dzīvības bezgalīgo maksu viņu atpircis par Savu bērnu. Dievs viņai ir devis sirdsapziņu, pret kuru nevar izturēties varmācīgi un tomēr palikt bez soda. Viņas individualitāte nevar pazust vīra individualitātē, jo Kristus viņu ir atpircis. Ir kļūda domāt, ar aklu nodošanos viņai visās lietās jādara tieši tas, ko saka vīrs, zinot, ka tāda rīcība kaitēs viņas miesai un garam, kas atpirkts no sātana verdzības. Ir Viens, Kas sievai jāvērtē augstāk par vīru; tas ir viņas Pestītājs, bet vīram jāpaklausa kā Dievs to ir noteicis - “kā tas pieklājas iekš Kunga”.
Ja vīri no savām sievām prasa pilnīgu padošanos, paziņojot, ka sievai ģimenē nav nekādas teikšanas vai savas gribas, bet ka tām jābūt pilnīgi atkarīgām, tad viņi savas sievas noved stāvoklī, kas pretējs Rakstiem. Izskaidrojot Bībeli tādā veidā, viņi pārkāpj laulības iestādījuma nolūku. Šādu pieņēmumu atļaujas, vadoties tikai no patvaļīgas valdītkāres, uz ko vīriem nav nekādu tiesību. Mēs lasām: “Vīri, mīliet savas sievas un neesiet bargi pret tām.” Kāpēc gan vīram vajadzētu būt bargam pret savu sievu? Ja arī vīrs redz, ka sieva maldās un ka tai daudz kļūdu, tad tomēr bargs gars nekad nedziedinās šo nelaimi. (5) [117]
Sievām jāpadodas tikai tā, kā vīri ir padoti Kristum. — Daudzi vīri ar savu izturēšanos pret sievu neattēlo pareizi Kunga Jēzus izturēšanos pret draudzi, jo viņi nesargā Kunga ceļu. Viņi paziņo, ka sievām tiem jāpadodas visās lietās. Tomēr Dievs tā nav domājis, lai vīrs kā ģimenes galva visu pārvaldītu, ja viņš pats nav padevies Kristum. Viņam jāļauj pār sevi valdīt Kungam, lai ar savu izturēšanās veidu varētu attēlot Kristus izturēšanos pret draudzi. Ja viņš ir skarbs, rupjš nesavaldīgs, egoistiskas un uzpūtīgs cilvēks, tad lai nekad neizsaka vārdus, ka vīrs ir sievas galva un ka tai visās lietās jāpadodas viņam; jo viņš nav kungs, viņš nav vīrs šī vārda patiesajā nozīmē...
Vīriem vajadzētu mācīties no parauga un censties izprast, ko nozīmē Efeziešu grāmatas simbolā attēlotā Kristus gādība par draudzi. Vīram savā ģimenē jābūt kā Pestītājam. Vai viņš stāvēs savā cēlajā, Dieva dotajā vīrišķībā, pastāvīgi cenzdamies pacelt savu sievu un bērnus? Vai viņu apņemošā atmosfēra būs šķīsta un patīkama? Vai viņš tikpat čakli, kā izcelt savas prasības pēc autoritātes, nevēlas kopt sevī Jēzus mīlestību, lai tā viņa mājā kļūtu par pastāvīgu pamatlikumu?
Lai katrs vīrs un tēvs mācās izprast Kristus vārdus, ne vienpusīgi domādams un runādams par sievas padošanos savam vīram, bet Golgātas krusta gaismā, lai mācās izprast savu lomu ģimenes lokā. “Vīri, mīliet savas sievas, tāpat Kristus ir mīlējis Savu draudzi, Pats nododamies viņas labā, lai to šķīstītu un darītu svētu ar ūdens kristībā teikto vārdu.” Jēzus nodevās krusta nāvē, lai caur Svētā Gara ietekmi šķīstītu un pasargātu mūs no visiem grēkiem un apgānīšanās. (6) [118]
Nepieciešama abpusēja pacietība. — Mums jādabū Dieva Gars, vai arī mājās nekad nebūs saskaņas. Sieva, ja viņai ir Kristus Gars, būs uzmanīga savos vārdos; viņa valdīs pār savu dabu, būs pakļāvīga, tomēr nejutīsies kā verdzene, bet kā sava vīra draugs un palīgs. Ja vīrs ir Dieva kalps, tad viņš neuzkundzēsies pār sievu; viņš nebūs despotisks un prasošs. Savās ģimenēs mēs nevaram būt par daudz uzmanīgi mīlestībā, jo māja, ja tajā valda Kunga Gars, attēlo Debesis... Ja viens kļūdās, otrs parādīs Kristum līdzīgu pacietību un nenovērsīsies auksti un vienaldzīgi. (7)
Ne vīram, ne sievai nevajadzētu mēģināt patvaļīgi valdīt vienam pār otru. Necentieties piespiest otru padoties savām iegribām. Jūs nevarat tā rīkoties un tomēr saglabāt savstarpēju mīlestību. Esiet laipni, pacietīgi, piesardzīgi un pieklājīgi. Ar Dieva žēlastību jums var būt panākumi savos centienos aplaimot vienam otru, kā jūs to apņēmāties svinīgajā laulību solījumā. (8)
Lai ikviens laipni padodas. Laulības dzīvē vīri un sievas reizēm rīkojas kā slikti audzināti, ietiepīgi bērni. Vīrs vēlas iet savu ceļu un sieva savu, un neviens negrib pakļauties otram. Tāds stāvoklis var izsaukt tikai vislielāko nelaimi. Kā vīram, tā sievai vajadzētu būt labprātīgiem savās gaitās un savos uzskatos pakļauties otram. Viņiem nav nekādu iespēju būt laimīgiem, kamēr abi stūrgalvīgi vēlēsies rīkoties, kā viņiem pašiem patīk. (9)
Ja vīri un sievas neapgūst Kristus lēnprātību un Viņa piemīlīgumu, tad tie parādīs impulsīvu un nesaprātīgu garu, kāds tik bieži redzams pie bērniem. Stipra, neaudzināta griba centīsies valdīt pār citiem. Tādiem vajadzētu [119] pārdomāt Pāvila vārdus: “Kamēr es biju kā bērns, es runāju kā bērns, es sapratu kā bērns, es domāju kā bērns; bet kad kļuvu par vīru, es bērnišķās lietas noliku pie malas.”(10)
Ģimenes grūtību nokārtošana. — Ja vīrs un sieva nav savas sirdis pakļāvuši Dievam, tad nav viegli pārvarēt ģimenes grūtības, pat ja abas puses gribētu pareizi un godīgi pildīt savus pienākumus. Kā gan vīrs un sieva var dalīties savos ieskatos par mājas dzīvi un tomēr viens otru stipri un sirsnīgi mīlēt? Viņiem vajadzētu būt vienotiem attiecībās uz visu, kas skar mājas dzīves intereses, un sieva, ja viņa ir kristiete, kā vīra draugs un palīgs savienos intereses ar vīra interesēm, jo vīram jāstāv kā ģimenes galvai. (11)
Tev ir slikts garastāvoklis. Ieņemot kādu nostāju, tu visu labi neapsver un neapdomā, kādas sekas būs tavai palikšanai pie šiem uzskatiem, un, nerēķinoties ne ar vienu, tu to ieaud savās lūgšanās un sarunās, kaut arī zini, ka tavai sievai ir citas domas. Kur tev vajadzētu cienīt savas sievas izpratni un kā labi audzinātam cilvēkam izvairīties no sarunu tematiem, kuros, kā tu zini, jūsu domas nesaskan, tu tomēr nekautrīgi esi kavējies pie šiem apšaubāmiem jautājumiem, stūrgalvīgi izteikdams savus uzskatus un neņemdams vērā nevienu, kas ir tavā tuvumā. Tu domāji, ka citiem nav tiesību raudzīties uz lietām savādāk, kā tu to dari. Tādi augļi neaug uz kristietības koka. (12)
Mans brāli un mana māsa, atveriet sirds durvis Jēzus uzņemšanai. Lūdziet Viņu ienākt dvēseles templī. Palīdziet viens otram pārvarēt šķēršļus, kas rodas visu cilvēku laulības dzīvē. Lai uzvarētu savu pretinieku, sātanu, jums [120] būs jāizcīna smaga cīņa, un, ja vēlaties, lai Dievs jums šajā cīņā palīdz, tad jums abiem kopīgi jāapņemas uzvarēt, aizzīmogojot savas lūpas ikvienam sliktam vārdam, pat ja būtu jākrīt uz ceļiem un skaļi jāsauc: “Kungs, rāj manas dvēseles ienaidnieku! (13)
Ja Kristus tiks uzņemts abu sirdīs, tad būs vienprātība. — Ja tiek pildīts Dieva prāts, tad vīrs un sieva viens otru cienīs un kops savstarpēju mīlestību un uzticību. Visu, kas varētu kaitēt mieram un vienprātībai, noteikti vajadzētu apspiest un kopt laipnību un mīlestību. Kas parādīs iejūtības pacietības un mīlestības garu, tas redzēs, ka tāds pats gars atstarosies atpakaļ uz viņu. Kur valda Dieva Gars, tur nebūs nekādu runu par nepiemērotību laulības dzīvē. Ja sirdīs valdīs Kristus, godības cerība, tad mājā būs vienprātība un mīlestība. Kristus, pastāvīgi mājojot sievas sirdī, saskaņosies ar Kristu, kas mājo vīra sirdī. Tie kopīgi tieksies pēc dzīvokļiem, kurus Kungs aizgājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl. (14)
1. — Manuskripts 17., 1891. g.
2. — Manuskripts 36., 1899. g.
3. — Liecības draudzei VII - 46.
4. — Vectēvi un pravieši - 58. 59.
5. — Vēstule 18., 1891. g.
6. — Manuskripts 17., 1891. g.
7. — Vēstule 18., 1891. g.
8. — Lielā Ārsta pēdās - 361.
9. — Manuskripts 31., 1911. g.
10. — Vēstule 55., 1902. g.
11. — Manuskripts 31., 1911. g.
12. — Liecības draudzei II - 418.
13. — Vēstule 105., 1893. g.
14. — Laika zīmes, 1892. g. 13. novembrī.
[121]