tavā mājā ienesusi vēl papildu rūpes un nastas. Tavs sarunu temats ir veikala lietas, jo veikals tev ir bijis pirmajā vietā, un "no sirds pilnības mute runā". Vai tavs piemērs ģimenē ir paaugstinājis Kristu un Viņa pestīšanas darbu pāri par ilgām pēc peļņas? Ja tavi bērni neaizsniegs mūžīgo dzīvību, tad viņu dvēseļu asinis noteikti atradīs pie viņu tēva drēbēm.
Māte savu pienākumu pildījusi uzticīgi. Pieceļoties augšāmcelšanās rītā, viņa dzirdēs vārdus: "Labi, tu - godīgais un uzticīgais kalps." Vispirms viņa jautās par bērniem, kas bija viņas lūgšanu nasta viņas pēdējā dzīves posmā. Vai tu varēsi viņus stādīt priekšā, ietērptus skaistā raksturā, kas viņus darītu tikumīgi derīgus eņģeļu sabiedrībai, vai arī viņi būs pasaules negantību aptraipīti? Vai viņi "būs dievišķās dabas līdzdalībnieki, kuri izbēguši samaitātībai, kas ir pasaulē caur iekāri"? Vai viņi būs pīlāri, kas slīpēti pēc pils līdzības; vai arī viņi tiks atrasti pasaules mīļotāji, kas nolādēti ar mantkārības garu, kuru gaišās un labās īpašības ir apraktas aizmirstībā? Tava rīcība stipri ietekmē tavu bērnu nākotnes likteni. Ja tu turpināsi savas gara spējas apslāpēt pasaulīgās rūpēs un intrigās, tad tu viņiem paliksi tikai par piedauzīšanās akmeni. Viņi redz, ka, lai gan tu saucies kristietis, tomēr garīgi tu nemaz neej uz priekšu, bet paliec morāliski sakropļots. Tā ir pa- tiesība. Tavs prāts ir koncentrēts pie zemes lietām, un rezultātā tu šajā virzienā esi attīstījis lielas spējas. Tu noteikti esi pasaulīgs praktisks cilvēks, bet Dieva nodoms ir, lai tu savas spējas un iespaidu izlietotu augstākam aicinājumam.
Šīs pasaules dievs ir tevi apžilbinājis un padarījis aklu. Ak, kāds briesmīgs ārprāts tevi ir pārņēmis! Tu vari sakrāt pasaulīgas bagātības, tomēr liels ugunsgrēks tās iznīcinās, Ja tu tagad atgriezīsies pie Kunga, izlietosi līdzekļus un iespaida podus Viņam par godu un aizsūtīsi savas bagātības sev priekšā uz Debesīm, tad tu nepiedzīvosi pilnīgu zaudējumu.
Lielie ugunsgrēki un nelaimes uz jūras un sauszemes, kas piemeklējusi mūsu zemi, ir notikuši Dieva sevišķā aizgādībā kā brīdinājums tam, kas gatavojas nākt pār pasauli. Dievs gribēja parādīt cilvēkam, ka Viņš viņa elkus var aizdedzināt ar uguni, ko ūdens nespēj dzēst. Lielais vispārējais ugunsgrēks ir tieši mūsu priekšā, kad visu šo viltīgo dzīves darbu diennakts laikā aizslaucīs prom. Manta, kas noguldīta Debesis, būs drošībā. Neviens zaglis tur nevar aiz-sniegt, nedz kodes samaitāt.
Kāds jauneklis nāca pie Kristus un sacīja: "Labais Mācītāj, kas labs man jādara, lai es iemantoju mūžīgo dzīvību?" Jēzus viņam pavēlēja turēt baušļus. Tad viņš atbildēja Kungam: "Visu to es esmu darījis no savas jaunības, kā man vēl trūkst?" Jēzus mīlestībā uzlūkoja jaunekli un uzticīgi norādīja viņam, kādā ziņā viņš baušļiem vēl paklausīja nepilnīgi. Viņš savu tuvāko nebija mīlējis kā sevi. Kristus atklāja viņa patieso raksturu. Savtīgā mīlestība uz bagātī-bu bija tāds trūkums, kas, ja to nenovērsīs, izslēgs viņu no Debesīm. "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad ej un pārdod to, kas tev ir, un dod nabagiem, tad tev būs manta Debesīs; un tad nāc un seko Man." Kristus gribēja likt viņam saprast, ka Viņš no viņa neprasa neko vairāk par to, ko Viņš pats Savā dzīvē ir īstenojis. Viņš tikai prasīja, lai sekotu Viņa piemēram.
Kristus atstāja Savu bagātību un godu un kļuva nabags, lai cilvēks caur Viņa nabadzību varētu kļūt bagāts. Tagad Viņš prasa, lai cilvēks šo bagātību dēļ atteiktos no pasaulīgām lietām un nodrošinātu sev Debesis. Kristus zināja, ka, kamēr mīlestība piederēs pasaulīgajai mantai, tikmēr cilvēks nevar mīlēt Dievu; tādēļ Viņš teica rakstu mācītājam: "Es un /50/ pārdod to, kas tev ir, un dodi nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc un seko Man." Kā viņš uzņēma Kristus vārdus? Vai viņš priecājās, ka var sev nodrošināt Debesu bagātības? Viņš bija ļoti noskumis, jo viņam piederēja lieli īpašumi. Bagātība bija viņa gods un spēks. Viņam piederēja tik daudz bagātību, ka tās pārdot likās neiespējami.
Šeit slēpjas mantkārīga cilvēka bagātības briesmas. Jo vairāk viņš iegūst, jo grūtāk būt devīgam. Bagātības samazināšana viņam nozīmē šķiršanos no dzīvības. Viņš labāk novēršas no nemirstības atalgojuma, lai tikai varētu paturēt un palielināt savus pasaulīgos īpašumus. Viņš krāj un glabā. Ja viņš būtu turējis baušļus, tad viņa pasaulīgie īpašumi nebūtu bijuši tik lieli. Kā gan viņš rūpējoties un cīnoties savā labā, būtu varējis mīlēt Dievu no visas savas sirds un no visa sava prāta, un no visa sava spēka, un savu tuvāko kā sevi? Ja viņš būtu izdalījis nabagu vajadzībām un ar daļu no saviem līdzekļiem būtu iepriecinājis savus līdzcilvēkus, atbilstoši viņu vajadzībām, tad viņš būtu bijis daudz laimīgāks un viņam būtu bijušas daudz lielākas Debesu
bagātības un mazāk pasaulīgo, kam atdot savu mīlestību.
Kristus pie Viņa atnākošajam jauneklim noteikti apsolīja, ka, paklausot Viņa prasībām, būs manta Debesis. Šis pasauli mīlošais vīrs bija ļoti noskumis. Viņš kāroja Debesis, bet ilgojās paturēt arī savas bagātības. Mīlestības dēļ uz naudu un varu viņš atsacījās no nemirstīgās
dzīves. Ak, cik nožēlojama maiņa! Tomēr daudzi to izdara, kas gan saka, ka tur Dieva baušļus. Tev, mīļais brāli, draud briesmas darīt to pašu, tomēr tu to neaptver un neizproti. Neap-vainojies, ka es tik atklāti šo lietu izklāstu tavā priekša. Dievs tevi mīl. Cik nabadzīgi tu esi atmaksājis Viņa mīlestību!
Man rādīja, ka pirmo piedzīvojumu laikā tava sirds dega par patiesību; tavs prāts bija pilnīgi aizņemts ar Rakstu pētīšanu; tu katrā rindiņā redzēji jaunu skaistumu. Tad tavā sirdī sētā labā sēkla uzdīga un nesa augļus par godu Dievam. Bet pēc kāda laika dzīves rūpes un bagātības viltība /51/ noslāpēja tavā sirdī sēto Dieva Vārda labo sēklu; un tu vairs nenesi augļus. Patiesība cīnījās par virsroku tavā prātā; tomēr dzīves rūpes un mīlestība uz citām lietām guva uzvaru. Ar šīs pasaules pievilcību sātans ir centies saistīt un paralizēt tavus morālos spēkus, lai tu nemaz nesajustu un neizprastu Dieva prasības; un sātanam tas gandrīz ir izdevies.
Tagad, mīļais brāli, tev jāpieliek visnopietnākās un neatlaidīgākās pūles, lai padzītu ienaidnieku un aizstāvētu savu brīvību; viņš tevi ir padarījis par šīs pasaules vergu, kamēr peļņas kāre ir kļuvusi par tavu vadošo kaislību. Citiem tavs piemērs ir bijis slikts; pārsvarā bijušas savtīgas intereses. Ar savu apliecību tu saki pasaulei: "Es neesmu šejienes, bet gan Debesu pavalstnieks; bet tavi darbi noteikti rāda, ka tu esi zemes iedzīvotājs. Kā slazda valgs nāks tiesas diena pār visiem, kas dzīvo virs zemes. Tava ticības apliecība ir tikai par kavēkli citām dvēselēm. Tev trūkst atbilstošu darbu. Uzticīgais Liecinieks saka: "Es zinu tavus darbus" (ne tavas ticības apliecību). Dievs tagad sijā Savus ļaudis, - pārbauda viņu nolūkus un motī-vus. Daudzi būs tikai kā pelavas, - ne kvieši, bez kaut kādas vērtības viņos.
Kristus tavai pārvaldīšanai ir uzticējis līdzekļus un iespaida podus, un tev Viņš ir sacījis: "Lieto tos, kamēr Es nāku." Kad Meistars nāks un norēķināsies ar Saviem kalpiem un visi tiks aicināti uz visstingrāko atskaitīties par viņiem nodoto podu izlietošanu, kā tad tu izturēsi šo iz-meklēšanu, mans mīļais brāli? Vai tu būsi sagatavots atdot Kungam dubulti Viņa podus, noliekot Viņa priekšā pamatkapitālu un augļus, rādot, ka, kalpojot Viņam, esi bijis gudrs, uzticīgs un neatlaidīgs strādnieks. Brāli E, ja tu turpināsi rīkoties tāpat, kā jau gadiem ilgi esi darījis, tad tavu stāvokli pareizi attēlo kalps, kas ietina savu podu autā un ieraka zemē, tas ir, šinī pasaulē. Kam bija uzticēti podi, tie saņēma atalgojumu par darīto darbu, tieši proporcionāli uzticībai, neatlaidībai un nopietnajām /52/ pūlēm, ar kādam viņi bija tirgojušies ar sava Kunga mantu.
Dievs tevi uzskata par Savu parādnieku un par parādnieku līdzcilvēkiem, kuriem nav gaismas un patiesības. Dievs tev devis gaismu, ne lai tu to apslēptu zem pūra, bet lai liktu uz svečtura, ka visiem namā būtu no tās kāds labums. Tavai gaismai jāspīd, lai apgaismotu dvēseles, par kurām Kristus ir nomiris. Dieva žēlastība, valdot sirdī un pakļaujot prātu un domas Jēzum, darītu tevi par iespaidīgu vīru Kristus un patiesības pusē.
Pāvils sacīja: "Es esmu parādnieks grieķiem un barbariem, gudriem un negudriem." Dievs atklāja Pāvilam patiesību un līdz ar to darīja vigu par parādnieku tiem, kas atradās tumsā. Tu neesi pareizi sapratis savu atbildību Dieva priekša. Tev ir Kunga podi. Tev ir prāta spējas, kas, izlietotas pareizā virzienā, darītu tevi par Kristus un eņģeļu līdzstrādnieku. Ja tavs prāts būtu pagriezts pareizā virzienā, labu darbu virzienā, lai atklātu patiesību citiem, tad tagad tu būtu izveidojies par sekmīgu strādnieku priekš Dieva un sev par atalgojumu tu redzētu daudzas izglābtas dvēseles, kas būtu kā zvaigznes tavā līksmības vainagā.
Kā gan var salīdzināt tavas mājas un zemes vērtību ar dārgajām dvēselēm, par kurām Kristus mira? Ar tavu starpniecību šīs dvēseles varētu kopā ar tevi tikt izglābtas godības valstībai; bet no savām zemes bagātībām tu nevari paņemt sev līdzi ne vismazāko daļiņu. Sagādā, ko vien tu vēlies, sargā to, cik rūpīgi tu vien to spēj, tomēr Kungs var dot norādījumu, un nedaudzās stundās uguns, ko neviens nespēs apdzēst, var iznīcināt visu tavas dzīves krājumu, atstājot aiz sevis tikai kūpošas drupas. Tā tas notika ar Čikāgu. Bija izgājis Dieva Vārds, lai šo pilsētu pārvērstu drupās. Šī nav vienīgā pilsēta, kas piedzīvos redzamu Dieva nepatikas izpausmi. Tas ir tikai sākums, bet ne noslēgums. Viņa dusmu zobens ir izstiepts pār ļaudīm, kas ar savu lepnumu un ļaunumu izsaukuši pār sevi taisnā Dieva nepatiku. Vētru, zemestrīču, viesuļu, uguns un zobena posts visur /53/ ies plašumā, līdz cilvēku sirdis nīcin nīks no bailēm, gaidīdamas lietas, kas nāks virs zemes. Tu nezini, cik maz laika ir atlicis starp tevi un mūžību. Tu nezini, cik drīz var noslēgties tavas pārbaudes laiks.