uzslavu: "Labi, tu - godīgais /413/ un uzticīgais kalps, pie mazuma tu esi bijis uzticīgs, Es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava Kunga priekā.”
Uzticot kādam atbildīgu vietu, nevajadzētu jautāt, vai viņš ir daiļrunīgs vai bagāts, bet gan vai viņš ir godīgs, uzticīgs un čakls, jo, lai arī kāda būtu viņa izglītība, spējas, bez pieminētajām īpašībām viņš ir pilnīgi nederīgs ieņemt kādu uzticības amatu. Daudzi, kas dzīvi uzsākuši ar skaistām izredzēm, nav guvuši panākumus, jo nav bijuši čakli. Jaunieši, kas parasti redzami grupiņās sapulcējamies veikalos vai uz ielas, vienmēr sarunājamies un pļāpājam, nekad neattīstīsies tā kā cilvēki, kas nodarbina savu prātu. Pastāvīga piepūle izkops cilvēkā to, ko nekas cits nespēj. Kas nekad nav apmierināti, ja neapzinās, ka ar katru dienu ir auguši lielāki, tie dzīvē tiešām gūs panākumus.
Daudzi ir cietuši neveiksmi, ārkārtīgu neveiksmi, kur viņi būtu varējuši gūt panākumus. Viņi nav izjutuši darba nastu un strādājuši tik lēnām un nesteidzīgi, it kā dvēseļu glābšanas darbam būtu paredzēta laicīgā tūkstošgadīgā valstība. Nopietnības un dedzības trūkuma dēļ tikai nedaudziem paliks iespaids, ka viņi tiešām to domā, ko saka. Dieva darbam ne tik daudz ir vajadzīgi sludinātāji - runātāji kā čakli, nopietni un neatlaidīgi strādnieki priekš Kunga. Vienīgi Dievs var mērīt cilvēcīgās prāta spējas. Viņš nav vēlējies, lai cilvēks paliktu nezināšanas ielejās, bet gan lai viņš sev nodrošinātu visu labumu un priekšrocības, ko sniedz apgaismots un attīstīts prāts. Katram vīram un sievai vajadzētu saprast, ka uz viņiem gulstas pienākums aizsniegt intelektuālā lieluma virsotni. Iegūto zināšanu dēļ nevajadzētu lepoties, tomēr visiem dota priekštiesība baudīt apmierinājumu atziņā, ka ar katru uz priekšu sperto soli viņi ir kļuvuši spējīgāki godāt un slavēt Dievu. Viņi var smelt no neiznīkstošā visas gudrības un visu zināšanu Avota. /414/
Skolnieks, kas iestājas Kristus skolā, ir sagatavots piesavināties zināšanas, nedraudot briesmām apreibt no augstumiem, kuros viņam jākāpj. Ejot no patiesības uz patiesību, iegūstot arvien skaidrāku un gaišāku skatu par brīnišķajiem dabas un zinātnes likumiem, viņam arvien vairāk jālīksmojas par pārsteidzošās Dieva mīlestības atklāsmi pret cilvēku. Ar izprotošām acīm viņš skatās uz Dieva pilnību, Viņa zināšanām un gudrību, kas sniedz bezgalības dziļumus. Skolnieka prātam paplašinoties un kļūstot aptverošam, viņa dvēseli pārplūdina tīras gaismas straumes. Jo vairāk viņš dzer no zināšanu avota, jo skaidrākas kļūst viņa domas par Dieva bezgalību un lielākas ilgas pēc gudrības, kas pietiekoši izprastu Dieva dziļumus. Viņš kļūst arvien laimīgāks.
Mums kā tautai nepieciešama garīga attīstība. Tā mums jāiegūst, lai atbilstu laika prasībām. Nabadzība, vienkārša izcelšanās un nelabvēlīga apkārtne nedrīkst aizkavēt mūsu prāta attīstību. Gribai jāvalda pār garīgajām spējām un prātam nevajag atļaut klejot vai arī vienlaicīgi pievērsties dažādiem priekšmetiem, nevienā pilnīgi neiedziļinoties. Ar grūtībām būs jāsastopas visās studijās, bet tādēļ nekad nezaudējiet drosmi un nepārtrauciet mācīšanos. Meklējiet, pētiet un lūdziet. Vīrišķīgi un enerģiski stājieties pretī grūtībām. Aiciniet palīgā gribasspēku un pacietības jaukumu un tad rociet vēl nopietnāk, neatlaidīgāk, līdz patiesības dārgakmens guļ jūsu priekšā, vienkāršs un skaists, kļūdams vēl dārgāks, tāpēc ka tā atrašana bija saistīta ar grūtībām. Un tad vienmēr nerunājiet par šo vienu jautājumu, koncentrējot tajā visus sava gara spēkus un pastāvīgi liekot citiem tam piegriezt vērību, bet sāciet aplūkot atkal kādu citu tematu un rūpīgi to pārbaudīt. Tā jūsu saprāta priekšā atklāsies viens noslēpums pēc otra. Ar tādu rīcību iegūsiet divas vērtīgas uzvaras. Būs mantotas ne tikai derīgas atziņas, bet prāta vingrināšana palielinās garīgos spēkus un
izturību. Viena noslēpuma atslēgšanai atrastā atslēga var noderēt daudzu citu, līdz šim neatklātu, vērtīgu atziņas dārgakmeņu atrašanai.
Daudzi mūsu sludinātāji ļaudīm var pasniegt tikai /415/ nedaudzas pamācošas svētrunas. Tāds pati piepūle un uzcītība, kas viņiem ļāva tuvu iepazīt šos jautājumus, darītu viņus spējīgus izprast arī citus. Visiem pilnībā vajadzētu izprast pravietojumus un citas ticības pamatmācības. Tomēr daži, kas jau gadiem ilgi strādā sludināšanas darbā, apmierinās ar to, ka aprobežojas ar nedaudz tematiem, būdami par kūtriem, lai čakli un ar lūgšanām pētītu Rakstus un kļūtu par milžiem Bībeles mācību un Kristus praktisko norādījumu izprašanā. Visiem prātu vajadzētu pildīt ar Dieva Vārdu patiesību atziņām, lai būtu gatavi kurā katrā vajadzības brīdī no saviem krājumiem pasniegt jaunas un vecas lietas. Centības un nopietnas, stingras piespiešanās trūkuma dēļ gars ir sakropļojies un pārstājis attīstīties. Ir pienācis laiks dzirdēt Dievu sakām: "Ejiet uz priekšu un attīstiet tās spējas, kuras Es jums esmu devis.”
Pasaule pārpildīta maldiem un pasakām. Pastāvīgi tiek laisti klajā dažādi stāsti un noveles sensacionālu
drāmu veidā, lai saistītu cilvēku prātu. Papilnam atrodams bezjēdzīgu teoriju, kas izposta tikumību un kaitē garīgai attīstībai. Dieva darbam vajadzīgi saprātīgi domājoši un Rakstus labi pazīstoši vīri, kas stātos pretī ieplūstošajai opozīcijas straumei, kas laužas Dieva darbā. Mēs ne mazākā mērā nedrīkstam atbalstīt augstprātību, šaursirdību un pretrunīgu (nekonsekventu) rīcību, kaut arī visu to pārsegtu šķietamas dievbijības tērps. Tie, kuru sirdī mājos patiesības svētojošais spēks, visur atstās pārliecinošu iespaidu. Zinādami, ka maldu aizstāvji nespēj radīt vai iznīcināt patiesību, viņi var atļauties būt klusi, mierīgi un apdomīgi.
Nepietiek ar to, ka mūsu sludinātāji patiesību pazīst tikai virspusēji, Jautājumi, pie kuriem pieskaras vīri, kas savus Dieva dotos spēkus samaitājuši un vērsuši patiesības noārdīšanai, pastāvīgi prasīs nopietnus pētījumus. Svētulība ir jānoliek. Sātaniskajiem maldiem un viltojumiem šinī laikā jāstājas pretī skaidri un saprātīgi ar Gara zobenu, kas ir Dieva Vārds. Tā pati neredzamā Roka, Kas vada planētu gaitu un Savā spēkā uztur pasaules, ir rūpējusies par visu nepieciešamo cilvēkam, kas radīts pēc Viņa līdzības, lai tas, pildot savus pienākumus virs zemes, varētu /416/ būt tikai nedaudz mazāks par Dieva eņģeļiem. Cilvēki, kuriem uzticētas vissvinīgākās patiesības, kādas jebkad cilvēkam dotas, neatbilst Dieva nodomam. Viņš vēlas, lai mēs kāptu arvien augstāk un augstāk pretī pilnības stāvoklim, katrā solī redzot un atzīstot Dieva godu un spēku. Cilvēks pats sevi nepazīst. Mūsu atbildības ir tieši proporcionālas mums dotajai gaismai, dotajām izdevībām un priekšrocībām. Mēs esam atbildīgi par to labumu, ko mēs būtu varējuši pa darīt, tomēr neesam padarījuši, jo bijām par kūtriem izlietot mūsu sniedzamības robežās noliktās izglītošanās iespējas.
Dārgā Dieva Grāmata satur dzīvības likumus katras profesijas un šķiras cilvēkam. Te atrodami piemēri, kurus visiem vēlams pārdomāt un atdarināt. "Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu." Kristus kalpa īstais gods un slava nav meklējama noturēto svētrunu skaitā, ne arī pabeigto rakstu darbu daudzumā, bet gan uzticīgā kalpošanas darbā ļaužu vajadzībām. Ja viņš atstāj novārtā šo sava darba daļu, tad viņam nav tiesības saukties par Kristus kalpu.
Šinī laikā vajadzīgi vīri, kas spēj izprast ļaužu vajadzības un atvieglot viņu trūkumu. Uzticīgs Kristus kalps vēro visas priekšējās līnijas, lai brīdinātu, norātu, dotu padomu, aicinātu un iedrošinātu līdzcilvēkus, strādādams Dieva Gara spēkā, kas spēcīgi viņā darbojas, lai katru cilvēku varētu nostādīt pilnīgu Kristū. Šādu vīru Debesīs atzīst par Kristus kalpu, kurš min savas Lielās Priekšzīmes pēdās.
Mūsu sludinātāji sevišķi nepilnīgi ir ēšanas ieradumos. Vienā ēdienreizē viņi uzņem pārāk lielas barības devas un pārāk lielu dažādību. Daži saucas par reformatoriem tikai vārda pēc. Viņi nepieturas ne pie kādiem likumiem savas diētas regulēšanā un ēšanas starplaikos atļaujas baudīt augļus vai riekstus, uzliekot tādā veidā gremošanas orgāniem pārāk lielu slodzi. Daži ēd trīs reizes dienā, lai gan viņu fiziskajai un garīgajai veselībai vēlamāka būtu bijusi divreizēja ēšana. Ja varmācīgi pārkāpj likumus, kuriem /417/
Dievs licis pārvaldīt viņu fizisko organismu, tad noteikti jāseko sodam.
Neprātīgas ēšanas rezultātā dažiem prāts liekas esam pa pusei paralizēts; viņi ir kūtri un miegaini. Brāļi sludinātāji, kas cieš savtīgas ēstkāres un citu tieksmju apmierināšanas rezultātā, nerunā par labu veselības reformai. Ciešot no pārstrādāšanās, būtu bijis labāk izlaist kādu ēdienreizi, dodot dabai dziedināšanas iespēju. Veselības reformas izplatīšanai mūsu darbinieki vairāk varētu darīt ar savu priekšzīmi nekā ar šīs reformas sludināšanu. Kad labu domājošie draugi ir rūpīgi gatavojušies uzņemt sludinātāju, tad viņam būs jāsastopas ar spēcīgu kārdinājumu neievērot pamatlikumus. Tomēr, atsakoties no gardajiem, smalkajiem
ēdieniem, asajām garšvielām, tējas un kafijas, viņi sevi varētu parādīt kā praktiskus veselības reformētājus. Daži tagad cieš, tāpēc ka ir pārkāpuši dzīvības likumus; ar to veselības reformas lietai viņi ir uzlikuši kauna traipu.
Pārmērīga ļaušanās ēšanai, dzeršanai, gulēšanai un redzes piepūlēšanai ir grēks. Visu ķermeņa un gara spēku saskaņota un veselīga darbība sagādās laimi; un jo augstāki, cēlāki un izsmalcinātāki būs mūsu spēki, jo tīrāka un skaidrāka būs laime. Bezmērķīga dzīve ir dzīva nāve. Prāta spējas vajadzētu vingrināt pie tematiem, kas saistās ar mūsu mūžīgajām interesēm. Tas nāks par labu miesīgajai un garīgajai veselībai. Daudz ir tādu, pat starp mūsu sludinātājiem, kas bez pūlēm grib panākt izcilu stāvokli pasaulē. Savā godkārē viņi vēlas padarīt kādu lielu un derīgu darbu, bet tanī pašā laikā
nevērīgi paiet garām mazajiem ikdienas pienākumiem, kas varētu viņiem palīdzēt kļūt par sludinātājiem, kas atbilstu Kristus priekšrakstam. Viņi vēlas darīt tādus darbus, kādus citi dara, bet viņiem nepatīk disciplīna, kas nepieciešama, lai viņi uz to sagatavotos. Šī vīru un sievu karstā vēlēšanās darīt kaut ko tādu, kas stāv tālu aiz viņu pašreizējo spēju robežām, jau pašā sākumā izsauc vienu nopietnu kļūdu pēc otras. Sašutumā viņi atsakās kāpt pa trepēm, vēlēdamies uzreiz panākt augstāku stāvokli ar mazāk nogurdinošām pūlēm.