Mūsu jauniešiem bieži vien nodara lielu ļaunumu, ļaujot viņiem uzsākt sludināšanas darbu, kad viņi vēl nav pietiekoši iepazinušies ar Rakstiem, lai gudri un saprātīgi attēlotu mūsu ticību. Daži, kas iestājas šajā darbā, Svēto Rakstu zināšanas ir tikai iesācēji. Arī citās lietās viņi ir nepiemēroti un nespējīgi. Viņi nespēj Rakstus izlasīt /406/ bez stostīšanās, nepareizi izrunā vārdus un tos sajauc tā ka apkauno Dieva Vārdu. Kas nav piemēroti pasniegt patiesību pareizā veidā, tos nevajadzētu samulsināt, uzliekot pienākumus. Viņiem pienākas būt skolniekiem, bet ne skolotājiem. Jaunieši, kas vēlas sagatavoties sludinātāja darbam, daudz labuma var iegūt mūsu koledžās; tomēr nepieciešamas ir sekmes, lai viņus sagatavotu kļūt par derīgiem, pieņemamiem runātājiem. Kādam skolotājam vajadzētu strādāt, lai jauniešus apmācītu runāt bez balss orgānu pārpūlēšanas. Vērība jāpiegriež arī izturēšanās veidam. Daži jaunieši, izejot darba laukā, lai citiem pasludinātu patiesību, negūs panākumus, jo viņi nav izglītojuši paši sevi. Kas nespēj pareizi lasīt, tiem vajadzētu mācīties, lai kļūtu derīgi citu mācīšanai, un tikai tad uzdrošināties stāties sabiedrības priekšā. Mūsu skolu mācības spēkiem pienākas iedziļināties nopietnās studijās, lai būtu sagatavoti pamācīt citus. Šos skolotājus nevajadzētu pieņemt darbā, pirms viņi nav rūpīgi pārbaudīti un dotā aroda lietpratēji nav atzinuši viņus par spējīgiem. Ne mazāku uzmanību vajadzētu parādīt, pārbaudot sludinātājus. Kas grib stāties svētajā darbā, lai Bībeles patiesības mācītu pasaulei, tos uzticīgiem piedzīvojušiem vīriem vajadzētu rūpīgi pārbaudīt.
Kad viņi ir ieguvuši zināmu pieredzi, tad priekš viņiem ir darāms vēl kāds darbs; nopietnās lūgšanās viņus vajadzētu nest Kunga priekšā, lai caur Svēto Garu norādītu, vai tie ir pieņemami. Apustulis saka: "Rokas nevienam neuzliec ātri." Apustuļu dienās, kad bija jāizraugās vai jāpieņem darbā vīri, kuru svinīgais un svētais uzdevums bija kļūt par Dieva Vārda tālāk paudējiem, Dieva kalpi neuzdrošinājās uzticēties savam spriedumam. Viņi gan izraudzījās cilvēkus, atbilstošus savam spriedumam, un tad nesa viņus Kunga priekša, lai redzētu, vai Viņš viņus grib pieņemt par Saviem pārstāvjiem. Ne mazāku uzmanību šim darbam vajadzētu pievērst tagad.
Daudzās vietās mums jāsastopas ar cilvēkiem, kuri steigušies ieņemt atbildīgas vietas kā draudžu vecaji, /407/ kaut gan viņi šai vietai nav piemēroti. Viņi pareizi nevalda paši sevi. Viņu iespaids nav labs. Draudzē pastāvīgi ir nepatikšanas, pateicoties vadītāja rakstura trūkumiem. Uz šiem cilvēkiem pārāk ātri uzliktas rokas.
Dieva kalpiem vajadzētu būt tādiem, kam ir laba slava, spējīgiem apdomīgi un piesardzīgi uzturēt pamodināto interesi. Mums ļoti vajadzīgi vīri, kas viņu pārstāvētai lietai darītu godu, bet ne negodu. Sludinātājus vajadzētu pārbaudīt sevišķi rūpīgi, lai redzētu, vai viņiem ir pareizā izpratne par šā laika patiesību un vai viņi spējīgi noturēt savstarpēji savienotus priekšnesumus par pravietojumiem vai arī par praktiskiem tematiem. Ja viņi nevar skaidri runāt par Bībeles patiesībām, tad viņiem ir jāklausās un jāmācās. Viņiem vajadzētu nopietni un ar lūgšanām pētīt Rakstus un labi ar tiem iepazīties, lai varētu Bībeles patiesības mācīt citiem.
Visas šīs lietas vajadzētu rūpīgi un ar lūgšanām pārdomāt un apsvērt, pirms steidzas vīrus aicināt darba laukā.
Dievs ir atzinis plānu, lai vecākais Smits dažādos štatos noturētu Bībeles pētīšanas kursus. Tādā veidā paveikts daudz laba, tomēr viss laiks nav veltīts šim darbam, kas nāktu par labu mūsu jaunajiem sludinātājiem un Dieva lietai. Jau pielikto pūļu augļus mēs šinī dzīvē nekad pilnībā neizpratīsim, bet mūžība tie būs redzami.