Brāli A, es redzēju, ka tu neesi sagatavots sekmīgam sludināšanas darbam. Kādu laiku tavas pūles pavadīja zināmi panākumi. Tiem būtu vajadzējis tevi pamudināt uz lielāku nopietnību un centību, tomēr iespaids bija pretējs. Dieva laipnības izpratnei vajadzēja tevi iedrošināt turpināt strādāt pazemīgi, neuzticoties sev. Bet sevišķi pēc iesvētīšanas tu sāki justies kā pilnvērtīgs sludinātājs, /408/
kas spējīgs patiesību pasludināt lielās vietās. Tad tu kļuvi kūtrs, neizjūtot nekādu nastu par dvēselēm, un tavam darbam Dieva lietā kopš tā laika ir bijusi pavisam maza vērtība. Tu esi fiziski stiprs, bet tu nesaproti, ka par šo spēku izlietošanu tu esi tikpat atbildīgs kā bagātnieks par savas naudas izlietošanu. Tev nepatīk strādāt ar savām rokām, tomēr tev ir tāda miesas uzbūve, kas prasa stingru fizisku slodzi kā veselības saglabāšanai, tā arī garīgo spēku attīstīšanai. Cik tālu tas attiecas uz veselību, tad fiziskie vingrinājumi dotu lielu labumu visiem mūsu sludinātājiem, un, kad viņi var atbrīvoties no aktīvas kalpošanas sludināšanas darbā, viņiem par savu pienākumu vajadzētu uzskatīt fizisko darbu savu ģimeņu uzturēšanai.
Brāli A, tu daudz sava laika esi nositis miegā, kas tavai veselībai nav nācis par labu, bet gan par ļaunu. Dārgās stundas, kuras tu esi zaudējis, nedarot nekā laba ne sev, ne kādam citam, Debesu grāmatās liecina pret tevi. Tavu vārdu man rādīja zem virsraksta: "Kūtrie kalpi." Tavs darbs neizturēs tiesas dienas pārbaudi. Tu tik daudz dārgā laika esi pavadījis miegā, ka visi tavi spēki liekas esam paralizēti. Veselību var iegūt ar pareiziem dzīves ieradumiem, un to var tā uzturēt, ka tā nestu augļus un augļu augļus. Tomēr šo kapitālu, kas ir dārgāks par jebkuru bankā noguldīto, var upurēt nesātībai ēšanā un dzeršanā un ļaujot orgāniem bezdarbībā ierūsēt. Laiskas labsajūtas meklēšana ir jāatstāj; kūtrums ir jāuzvar.
Daudzu mūsu sludinātāju saslimšanas iemesls ir pietiekamu vingrinājumu trūkums un pārēšanās. Viņi nesaprot, ka tāda rīcība apdraud visstiprāko organismu. Tiem, kas līdzīgi tev temperamentā ir kūtri, vajadzētu ēst atturīgi un nevajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes. Daudzi mūsu sludinātāji rok sev kapu ar saviem zobiem. No gremošanas orgāniem /409/ uzliktās slodzes cieš viss organisms, un arī smadzenēm tas smagi jāizjūt. Par katru veselības likumu pārkāpšanu vainīgais saņem sodu savā ķermenī.
Kad apustulis Pāvils nenodevās aktīvas sludināšanas darbam, viņš strādāja savu telšu taisītāja amatu. To viņš bija spiests darīt, lai ļaudis pieņemtu maz pazīstamo patiesību. Pirms kristīgās ticības pieņemšanas viņš ieņēma augstu stāvokli, un viņam no sava darba nebija jāiztiek. Jūdi bija raduši apmācīt savus bērnus kādā amatā, lai arī cik augstu stāvokli viņi gatavotos ieņemt, lai, apstākļiem mainoties, viņi nebūtu nespējīgi paši sevi uzturēt. Sakarā ar šo ieradumu Pāvils bija telšu taisītājs; un, izdevis savus līdzekļus Kristus lietas sekmēšanai un sevis uzturēšanai, viņš atkal ķērās pie sava amata, lai sagādātu dzīves iztiku.
Neviens cilvēks, kas jebkad dzīvojis, nav bijis dedzīgāks, enerģiskāks un pašuzupurīgāks māceklis Kristum par apustuli Pāvilu. Viņš bija viens no lielākajiem pasaules skolotājiem. Viņš šķērsoja jūras un devās tuvos un tālos ceļojumos, līdz liela pasaules daļa no viņa lūpām bija dzirdējusi stāstu par Kristus krustu. Viņā dega vēlēšanās darīt zināmu patiesību bojā ejošajiem cilvēkiem; patiesību, kas atklājās Pestītāja mīlestībā. Viņa dvēsele bija saistījusies ar sludināšanas darbu, un tikai ar sāpēm dvēselē viņš atrāvās no šī darba, lai rūpētos par savām miesīgajām vajadzībām; viņš tomēr apsēdās pie amatnieka smagā darba, lai tikai neapgrūtinātu nabadzības nomāktas draudzes. Lai gan viņš bija dibinājis daudzas draudzes, viņš tomēr atteicās pieņemt atbalstu no tām, baidīdamies, ka viņa motīvu nelabvēlīga iztulkošana varētu mazināt viņa kā evaņģēlija kalpa derīgumu un panākumus. Viņš vēlējās saviem ienaidniekiem atņemt katru iespēju neslavas celšanai, lai tādā veidā nesamazinātos viņa vēsts spēks.
Savus Korintas brāļus viņš aicina saprast, ka, būdams evaņģēlija strādnieks, viņš drīkst prasīt sev pabalstu un ka viņam pašam sevi nav jāuztur, tomēr no šīm tiesībām viņš labprātīgi atteicās, baidīdamies, ka līdzekļu pieņemšana sevis uzturēšanai varbūt varētu stāties ceļā viņa derīgumam. Lai gan vājš veselībā, viņš visu dienu strādāja, /410/ kalpodams Kristum, un tad lielu daļu no nakts laika un bieži pat visu nakti pūlējās, sagādādams līdzekļus pārtikai sev un citiem. Apustulis gribēja dot priekšzīmi arī saviem brāļiem, šādā veidā izceldams un godādams čaklumu. Kad mūsu sludinātāji izjūt grūtības un trūkumu Kristus darba dēļ, tad lai viņi garā apmeklē apustuļa Pāvila darbnīcu un atceras, ka šis izredzētais Dieva vīrs maizi, ko viņš ar pilnām tiesībām drīkstēja saņemt par savu Jēzus Kristus apustuļa darbu, pelnīja, darinādams teltis, Pienākums saukts, šis lielais apustulis bija gatavs nolikt savu darbu, lai stātos pretī visniknākajam pretiniekam un apturētu viņa lepno lielīšanos, un tad atkal turpinātu savu vienkāršo nodarbošanos. Viņa čaklums reliģiskajā darbā ir pārmetums dažu mūsu sludinātāju kūtrumam. Rodoties izdevībai strādāt, lai paši sevi varētu uzturēt, viņiem to ar prieku vajadzētu izlietot.
Dievs nekad nav gribējis, lai cilvēks savu dzīvi pavadītu kūtrumā. Ādamam, dzīvojot Ēdenē, arī bija jāstrādā. Lai gan skriešanas sacīkstēs ne vienmēr uzvar ātrākais un kaujā stiprākais, tomēr, kas strādā ar kūtru roku, tas kļūs nabags. Kas čakli darbā, tie ne vienmēr būs veiksmīgākie, tomēr miegainība un kūtrums noteikti apbēdinās Dieva Garu un iznīcinās patiesu dievbijību. Stāvošs ūdens kļūst pretīgs, bet tīrs tekošs strauts virs zemes izplata veselību un prieku. Nenogurstošs un čakls strādnieks visur būs par svētību. Cilvēka pilnīgai un pareizai attīstībai nepieciešama fizisko un garīgo spēku vingrināšana.
Jaunajiem sludinātājiem vajadzētu mācīties būt lietderīgiem visur, kur vien viņi nonāk. Ieaicinātiem apmeklēt cilvēkus mājās, viņiem nevajadzētu kūtri sēdēt, nepūloties palīdzēt tiem, kuru viesmīlību viņi bauda. Pienākumi ir abpusēji; ja sludinātājs bauda savu draugu viesmīlību, tad viņa pienākums atbildēt viņu laipnībai ar apdomīgu un uzmanīgu izturēšanos. Namatēvs var būt rūpju un smagu darbu /411/ nomākts cilvēks. Parādot vēlēšanos sniegt viņam īslaicīgu palīdzību un ne tikai pašam gaidīt uz apkalpošanu, sludinātājs bieži var atrast pieeju pie sirds un pavērt ceļu patiesības uzņemšanai.
Slinkus cilvēkus Dievs Savā darbā nemaz nevar izlietot; Viņam vajadzīgi apdomīgi, laipni, iejūtīgi un nopietni strādnieki. Rosīgs darbs nāks mūsu sludinātājiem tikai par labu. Kūtrums liecina par izlaidību. Katra prāta spēja, katrs kauls ķermenī, katrs muskulis loceklī rāda, ka Dieva nodoms ir, lai šīs spējas lietotu un neatstātu bezdarbībā. Brālis A ir par kūtru, lai savu enerģiju izlietotu neatlaidīgā darbā. Cilvēki, kuri bez vajadzības noguļ dārgās dienas stundas miegā, nemaz neizprot šo zelta acumirkļu vērtību. Šādi cilvēki Dieva lietai būs tikai par lāstu. Brālis A ir uzpūties. Viņš nav nopietns Bībeles pētītājs. Viņš nav tāds, kādam viņam vajadzētu būt, ne arī tāds, kāds, nopietni pūloties, viņš varētu kļūt. Viņš reižu reizēm uzmostas, lai kaut ko darītu, tomēr viņa slinkums, dabīgā mīlestība uz ērtībām liek krist atpakaļ tanī pašā kūtru-mā. Cilvēkiem, kam čaklums un laika taupīšana nav kļuvuši par ieradumu, vajadzētu sev uzstādīt noteikumus, kas viņus pamudinātu strādāt regulāri un ātri.
Valstsvīrs Vašingtonā spēja veikt ļoti daudz darbu, jo viņš ievēroja stingru kārtību un sistemātiskumu. Katram dokumentam bija sava vieta un savs datums, un laiks nebija jāizšķiež, meklējot kaut kur iejukušu lietu. Dieva vīriem vajadzētu būt čakliem mācībās, centīgiem zināšanu iegūšanā un nekad viņiem nevajadzētu velti izšķiest kādu stundu. Neatlaidīgi pūloties, viņi var pacelties gandrīz līdz kurai katrai kristietības augstuma pakāpei, kļūstot par spēcīgiem un iespaidīgiem cilvēkiem. Daudzi tomēr nekad neaizsniegs augstāko stāvokli aiz katedras vai savā laicīgajā darbā, jo viņiem trūkst mērķtiecīgas apņemšanās, un no jaunības viņi pieraduši pie nenoteiktības. Bezrūpīga nevērība redzama visā, ko viņi uzsāk. Pēkšņa, impulsīva rīcība šad un tad nav pietiekoša, lai panāktu pārmaiņu šajos kūtrajos, ērtības mīlošajos cilvēkos; šis darbs prasa pacietīgu nepārtrauktību labos darbos. Tikai ievērojot noteiktu laiku, lai /412/ celtos, lūgtu, ēstu un atpūstos, cilvēki laicīgā darbā var gūt patiesas sekmes. Ja kūtrība un sistemātiskums ir ļoti vajadzīgi pasaulīgajos darbos, cik daudz vairāk tie nepieciešami Dieva darbā.
Gaišās rīta stundas daudzi izšķiež gultā. Vienreiz pazaudētas, šīs dārgās rīta stundas ir aizgājušas, lai nekad vairs neatgrieztos; tās ir zaudētas šim laikam un mūžībai. Tikai viena pazaudēta stunda katru dienu, un cik daudz ir pazaudēts gada laikā! Lai snaudēji padomā par to, lai apstājas un apsver, kā viņi Dieva priekšā norēķināsies par zaudētajām izdevībām.
Sludinātājiem vajadzētu veltīt laiku lasīšanai, studijām, pārdomām un lūgšanai. Prātu vajadzētu pildīt ar lietderīgām zināšanām, atmiņā uzkrāt Svēto Rakstu daļas, izsekojot pravietojumu piepildījumiem un mācoties mācības, kuras Kristus deva
Saviem mācekļiem. Ņemiet līdzi grāmatas lasīšanai, braucot ar vilcienu un gaidot stacijās. Katru ietaupīto mirkli izlietojiet kādam darbam. Tādā ceļā tiks aizvērtas spēcīgas durvis tūkstošām kārdināšanām. Ja ķēniņš Dāvids būtu bijis aizņemts ar derīgu darbu, tad viņš nebūtu kļuvis vainīgs Urijas noslepkavošanā. Sātans vienmēr ir gatavs nodarbināt to, kas pats sevi nenodarbina. Prātam, kas vienmēr centīsies pacelties intelektuālo spēju augstumos, nemaz neatliks laika mazvērtīgām un neprātīgām, ģeķīgām domām, kas ir ļauno darbu radītājas. Starp mums ir ļoti spējīgi vīri, kas, pareizi attīstījusies, varētu kļūt sevišķi derīgi; tomēr viņiem nepatīk piepūle, un, nesaskatot noziegumu Radītāja doto spēku neizlietošanā iespējami vislabākajā veidā, viņi apmierinās ar savu mieru un ērtībām un paliek garā neattīstīti. Tikai pavisam nedaudzi atbilst Dieva prātam. Kūtrajiem kalpiem Dievs uzstādīs jautājumu: "Ko tu esi darījis ar podiem, kurus Es tev devu?" Tai dienā būs daudz tādu, kas, saņēmuši vienu podu, to ir ietinuši autā un aprakuši zemē. Šos nelietīgos kalpus izdzīs galīgā tumsībā, kamēr tie, kas savus podus būs devuši mijējiem un tos dubultojuši, saņems