Mūsu izdevniecības birojā nav dāvāta uzmanība dažām ļoti nopietnām un svarīgām lietām. Atbildīgās vietās stāvošajiem vīriem vajadzētu izstrādāt plānus, lai mūsu grāmatas ietu apgrozībā un negulētu plauktos, mirušas tūlīt pēc iespiešanas. Mūsu ļaudis ir atpalikuši no laika un nav sekojusi Dieva aizgādībā atvērtajiem ceļiem.
Daudzi mūsu raksti ir pārdoti par zemu cenu, ka ar peļņu nepietiek, lai uzturētu izdevniecību un saglabātu pietiekošu pamatkapitālu pastāvīgām darba vajadzībām. Mūsu ļaudis, kuriem nav sevišķu nastu dažādajās Betlkrīkas un Oklendas darba nozarēs, nav iepazinušies ar mūsu lietas vajadzībām un darba pastāvīgai plūsmai nepieciešamo kapitālu. Viņu neizprot zaudējumu iespējas un šādu iestāžu ikdienas izdevumus. Viņiem liekas, ka viss rit gludi bez lielām pūlēm un līdzekļu izdošanām, un tādēļ viņi grib uzspiest, ka mūsu rakstiem nepieciešamas zemākās cenas, tādā kārtā tik tikko kaut ko atstājot atlikumā. Un kad cena ir samazināta gandrīz līdz visu izārdošam skaitlim, viņi paši pavisam maz cenšas palielināt tieši to grāmatu apgrozību, kurām viņi pieprasījuši tik zemu cenu. Savu sasnieguši, viņi noliek rūpju nastu tad, kad viņiem vajadzētu nopietni interesēties un patiesi rūpēties, lai rakstu pārdošana pieaugtu, tā izsējot patiesības sēklu un sagādājot līdzekļus, ko izdevniecība varētu ieguldīt citos rakstos.
Sludinātāji ļoti nevērīgi izturējušies pret savu pienākumu šai jautājumā ieinteresēt vietējās draudzes, kurās viņi strādā. Kad grāmatu cena reiz ir samazināta, tad ir ļoti grūti to atkal tik tālu paaugstināt, lai izdošana un pārdošana atmaksātos, jo cilvēki ar aprobežotu prātu kliegs; "Spekulācija," neizšķirdami,
ka peļņu taču neiegūst kāds cilvēks un ka iekārtojumus, caur kuriem Dievs strādā, nedrīkst sakropļot kapitāla trūkuma dēļ. Grāmatas, kurām vajadzētu tālu izplatīties, nelietderīgi guļ mūsu izdevniecību plauktos, jo nav kas par šo pienākumu pietiekoši interesētos. /389/
Prese ir spēks; bet ja tās ražojumi iet bojā nedzīvi, trūkstot cilvēkiem, kas izpildītu plašos izplatīšanas plānus, tad tās spēks ir zudis. Ātri izšķiroties par nepieciešamību ieguldīt līdzekļus grāmatu un traktātu pavairošanai, novārtā ir atstāti plāni par ieguldīto līdzekļu atpakaļ atgūšanu, lai būtu iespējams izdot citus rakstus. Preses spēks ar visām tās priekšrocībām atrodas viņu rokās; viņi to var izlietot ar vislabākajiem panākumiem vai arī var dzīvot pa pusei aizmiguši un bezdarbībā pazaudēt peļņu un izdevības, kuras viņi būtu varējuši iegūt. Saprātīgi aprēķinot, ar grāmatu vai brošūru pārdošanu viņi var izplatīt gaismu. Viņi to var iesūtot tūkstošiem ģimenēs, kas tagad atrodas maldu tumsā.
Citu izdevniecību darbiniekiem ir regulāra sistēma, kā pārdot grāmatas, kurām patiesībā nav nekādas sevišķas nozīmes. "Pasaules bērni savā kārtā ir gudrāki par gaismas bērniem." Gandrīz katru dienu rodas zelta izdevības klusos patiesības vēstnešus ievadīt ģimenēs un pie atsevišķām personām; tomēr kūtrie un neapdomīgie ļaudis šīs izdevības nemaz neizmanto. Dzīvo sludinātāju ir maz. Kur vajadzētu būt simtam, tur ir tikai viens. Daudzi stipri kļūdās, neizlietodami spējas un dāvanas, lai glābtu līdzcilvēku dvēseles. Gaismas izplatīšanai pilsētās, ciemos un laukos vajadzētu nodarbināt simtiem cilvēku. Ir jāatmodina ļaužu prāti. Dievs saka, lai gaisma tiktu izsūtīta uz visām darba lauka malām. Viņš vēlas, lai cilvēki būtu par gaismas vadiem, nesot to tiem, kas atrodas tumsībā.
Visur vajadzīgi misionāri. Visās lauka daļās vajadzētu atlasīt Bībeles strādniekus, ne no sabiedrības nenoteiktajiem locekļiem, ne no vīriem un sievām, kas nekam citam neder un kuriem nekur nav bijuši panākumi, bet no tiem, kuri ir pieklājīgi sarunās, smalkjūtīgi, vērīgi, tālredzīgi un spējīgi. Tādiem jābūt kolportieriem, Bībeles strādniekiem /390/ un citiem darbiniekiem. Šai darbā jāiesaista tam piemēroti cilvēki; tomēr daži neprātīgi sludinātāji viņiem glaimo, ka viņu dāvanas un spējas vajadzētu izlietot uz katedras, bet ne vienkāršā kolportiera darbā. Tā šī darba nozīmi pamazina. Viņus ietekmē tiekties pēc atļaujas sludināt; un tieši tie, kuri varētu vingrināties kļūt par labiem misionāriem, lai apmeklētu ģimenes viņu mājās, runātu un lūgtu ar tām, kļūst par vājiem sludinātajiem. Un laukus, kur vajadzīgs tik liels darbs un kur Dieva lietai
var padarīt tik daudz laba, atstāj novārtā. Spējīgiem kolportieriem, tāpat kā sludinātājiem, par savu kalpošanu vajadzētu saņemt pietiekošu atlīdzību, ja tikai viņi savu darbu veic uzticīgi.
Ja kāds darbs ir svarīgāks par otru, tad tāds ir mūsu rakstu izplatīšana ļaudīs, tādā veidā pamudinot viņus meklēt Bībelē. Misijas darbs - mūsu rakstu ienešana ģimenēs, sarunas un lūgšanas ar tām un par tām, - ir labs darbs. Tas vīrus un sievas audzinās dvēseļu gana pienākumiem.
Ne katrs ir derīgs šim darbam. Tam vajadzētu nošķirt visapdāvinātākos un visspējīgākos cilvēkus, kas savam uzdevumam pieķertos izprotoši un sistemātiski un ar neatlaidību. Plānus vispirms vajadzētu rūpīgi pārdomāt un tad uzticīgi izpildīt. Draudzēm visās vietās vajadzētu būt dziļi ieinteresētām rakstu izplatīšanas un misijas darbā.
"Lielās cīņas" un arī "Liecību" sējumus vajadzētu ienest katrā Sabata turētāju ģimenē, un brāļiem vajadzētu apzināties to vērtību un vēlēties tās lasīt. Kas plānojuši šīm grāmatām zemas cenas un kura draudze iegādājusies tikai vienu eksemplāru, nav rīkojušies gudri. Tām vajadzētu atrasties katras ģimenes bibliotēkā, un tās vajadzētu lasīt un atkal pārlasīt. Lai tās stāv tur, kur daudzi tās var lasīt, un lai tās dod visiem kaimiņiem.
Vakaros vienam vajadzētu skaļi lasīt priekšā tiem, kas sapulcējušies pie ziemas pavarda. Ir redzams pavisam maz /391/ intereses visā pilnībā izmantot Dieva dāvināto gaismu. Daudz ir rakstīts par ģimenes pienākumiem. Mēs esam saņēmuši pamācības, kas aptver gandrīz katru gadījumu un gandrīz visus apstākļus. Naudu izdod par tēju, kafiju, lentēm, kruzuļiem un rotājumiem un tērpu gatavošanai izšķiež daudz laika un pūļu, bet iekšējo darbu pie sirds atstāj novārtā. Dievs ir nolicis, lai raksti nestu dārgo gaismu, un katrai ģimenei tos vajadzētu iegādāties un lasīt. Vecāki, jūsu bērniem draud briesmas nostāties pretī Debesu dotajai gaismai. Jums vajadzētu pirkt un lasīt grāmatas, jo tās nesīs svētību jums pašiem un jūsu piederīgajiem. "Lielo cīņu" jums vajadzētu aizdot kaimiņiem un pārliecināt viņus šo sējumu nopirkt savā īpašumā. Dieva misionāri, jums jābūt nopietniem, rosīgiem un
čakliem strādniekiem.
Daudzi rīkojas pretēji gaismai, ko Dievs devis Saviem ļaudīm, jo viņi nelasa grāmatas, kas satur gaismu un atziņas brīdinājumos, rājienos un biedinājumos. Pasaulīgās rūpes, mīlestība uz modi uzticības trūkums novērsis uzmanību no gaismas, kuru Dievs Savā žēlastībā un laipnībā devis, kamēr maldus saturošās grāmatas un periodiskie izdevumi izplatās pa visu zemi. Visur pieaug skepticisms un neticība. Tik dārgā gaisma, kas nāk no Dieva troņa, tiek turēta zem pūra. Dievs prasīs no Saviem ļaudīm atbildību par šo nolaidību. Būs jādod Viņam norēķins par katru gaismas staru, kuram Viņš ļāva spīdēt pār mūsu teku, - vai to esam izlietojuši, lai pieaugtu dievišķās lietās, vai atmetuši, tāpēc ka savām tieksmēm paklausīt bija patīkamāk.
Mums tagad ir lielas iespējas izplatīt patiesību, tomēr mūsu ļaudis nepaceļas līdz viņiem dotajām priekšrocībām. Katrā draudzē neredz un neizjūt nepieciešamību izlietot savas spējas dvēseļu glābšanai. Viņi neizprot savu pienākumu panākt, lai cilvēki parakstītos uz mūsu periodiskajiem izdevumiem, ieslēdzot arī mūsu veselības žurnālu, un iepazīstināt citus ar mūsu grāmatām un brošūrām. Darbam vajadzīgi cilvēki, kas labprātīgi mācīties, kā vislabāk tuvoties atsevišķām personām un ģimenēm. Viņu drēbēm vajadzētu būt /392/ glītam un vienkāršam, bet ne tādām, kas liecinātu par tukšu greznību. Izturēšanās veids ļaudīs nedrīkst modināt riebumu. Mūsu ļaužu vidū valda liels patiesas pieklājības trūkums. To vajadzētu attīstīt visiem, kas iesaistās misijas darbā.
Mūsu izdevniecībām vajadzētu uzrādīt ievērojamu augšupeju. Mūsu ļaudis var tās atbalstīt, ja viņi būs noteikti ieinteresēti mūsu rakstu pārdošanas darbā. Bet ja nākošajā gadā parādīs tikpat mazu interesi kā iepriekšējā, tad. mūsu darbības robežas būs pavisam šauras. Jo plašāka būs rakstu apgrozība, jo lielāks būs pieprasījums pēc grāmatām, kas skaidri izskaidro Patiesības Rakstus. Daudziem riebj baznīcās valdošās pretrunas, maldi un atkrišanas, kā ari dažādie svētki, gada tirgi, loterijas un daudzie aicinājumi, ar kuriem izspiež līdzekļus baznīcas mērķiem. Daudz ir tādu, kas tumsībā meklē gaismu. Ja varētu plaši izplatīt mūsu laikrakstus, brošūras un grāmatas, kas patiesību izklāsta skaidrā Bībeles valodā, tad daudzi atrastu tieši to, kas viņiem vajadzīgs. Bet daudzi mūsu brāļi rīkojas tā, it kā ļaudīm vajadzētu nākt pie viņiem vai arī griezties pie mūsu izdevniecībām, lai iegūtu rakstus, kamēr tūkstošiem cilvēku pat nezina, ka tādas pastāv.
Dievs uzaicina Savus ļaudis strādāt, kā dzīviem cilvēkiem pienākas, un nebūt sliņķiem, kūtriem un vienaldzīgiem. Mums raksti jānes pie ļaudīm un jāpārliecina tos pieņemt, norādot, ka
tie ir vērtīgāki par viņu naudu. Izceliet piedāvātas grāmatas vērtību. Jūs nevarat to novērtēt par augstu.
Es izcietu lielas dvēseles mokas, redzot mūsu ļaužu vienaldzību, kuri tik augstu apliecina savu ticību. Es redzēju, ka dvēseļu asinis būs uz ļoti daudzu cilvēku drēbēm, kas tagad jūtas mierīgi un neizjūt atbildību par dvēselēm, kas ap viņiem iet bojā, trūkstot gaismai un zināšanām. Viņi ir nākuši saskarē ar tiem, tomēr nekad viņus nav brīdinājuši, nekad nav lūguši ar viņiem vai par viņiem, nekad nav nopietni papūlējušies parādīt viņiem patiesību. Es redzēju, ka šai ziņā valda apbrīnojama nolaidība. Sludinātāji nepadara ne pusi no iespējamā, lai ļaudis, kuru labā viņi strādā, pamācītu visos patiesības punktos un pienākumos; un /393/ rezultātā ļaudis ir kūtri un bez garīguma. Šinī laikā Dieva ļaužu pārbaudei nav paredzēti moku rīki un ešafoti, tāpēc mīlestība pie daudziem ir atdzisusi. Rodoties pārbaudījumiem, žēlastību saņemam proporcionāli vajadzībai. Mums katram atsevišķi vajag svētoties tieši tanī vietā, kuru Dievs mums ir nozīmējis mūsu pienākumu pildīšanai.