Man rādīja Dieva ļaužu stāvokli. Viņi ir pasaules gara apstulboti. Ar darbiem viņi aizliedz savu ticību. Man norādīja uz seno Izraēlu. Viņiem bija liela gaisma un sevišķas priekšrocības; tomēr viņi nedzīvoja saskaņā ar gaismu, kā arī necienīja savas priekštiesības, un viņu gaisma kļuva par tumsu. Viņi staigāja paši savā acu gaismā, lai gan vajadzēja sekot Dieva vadībai. Izraēla bērnu vēsture ir uzrakstīta par labu tiem, kas dzīvo pēdējās dienās, lai viņi izvairītos no sekošanas Izraēla neticības piemēram.
Brāli E, tevi man rādija, ietītu tumsā. Mīlestība uz pasauli ir guvusi pilnīgu varu pār tavu būtni. Tavas vislabākās dienas ir pagājušas. Cik tālu tas attiecas uz fizisko darbu, tad tavi spēki un izturība ir samazinājušies; un tagad, kad tu būtu varējis atskatīties atpakaļ uz cēlu pūļu pilnu dzīvi, kas būtu bijusi par svētību citiem un par godu Dievam, tu vari vienīgi nožēlot un atzīt, ka nav bijis ne laimes, ne miera. Tu neesi dzīvojis dzīvi, kas būtu Dieva atzinības cienīga. Garīgās un mūžīgās intereses tu esi turējis otrā vietā. Līdz pēdējai iespējai tu esi noslogojis smadzenes, kaulus un muskuļus. Bet kāpēc visi šie spēki /44/ ir izšķiesti? Kāpēc tavai ģimenei jānes šīs rūpes un nastas? Kādu atalgojumu tu esi ieguvis? Apmierinājumu, ka esi sakrājis mantu virs zemes, ko Kristus ir aizliedzis un kas kļūs par slazda valgu tavai dvēselei.
Kalna svētrunā Kristus sacīja: "Nekrājiet mantu virs zemes, kur kodes un rūsa maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantu Debesis." Ja tu krāsi mantu Debesis, tad tu to darīsi pats sev, tu strādāsi pats savu interešu labā. Bet tava manta, mans mīļais brāli, ir noguldīta virs zemes, tai pieder tavas intereses un tava mīlestība. Tu esi kopis mīlestību uz naudu, māju un zemi, līdz tā ir paņēmusi visus tavus garīgos spēkus; mīlestība uz pasaulīgiem īpašumiem ir bijusi lielāka nekā uz Radītāju un uz dvēselēm, par kurām ir miris Kristus. Šīs pasaules dievs tā ir apstulbojis tavas acis, ka tu neesi spējis cienīt mūžīgās vērtības.
Kārdināšanas tuksnesī Kristus cīnījās pret vislielākajām un stiprākajām kārdināšanām, kādas var uzbrukt cilvēkam. Tur Viņš viens pats stājās pretī viltīgajam un gudrajam ie-naidniekam un to uzvarēja. Pirmā lielā kārdināšana bija ēstkāres jautājumā; otrā - pašpaļāvība; trešā - pasaules mīlestība. Miljonus sātans ir uzvarējis, kārdinot viņus atļauties ēstkārei. Izdabājot garšai, tiek satraukta nervu sistēma un novājināts smadzeņu spēks, tā kā neiespējama kļūst mierīga un saprātīga domāšana. Prāts ir nelīdzsvarots. Tā augstākās, cēlākās spējas iet bojā, lai kalpotu dzīvnieciskām tieksmēm, un svētas, mūžīgas intereses paliek neievērotas. Kad šis mērķis sasniegts, sātans var nākt ar pārējām divām kārdināšanām un atrod jau brīvu pieeju. Viņa daudzveidīgās kārdināšanas izriet no šiem trim lielajiem un vadošajiem punktiem.
Pašpaļāvība ir parasta kārdināšana, un, kad sātans ar to uzbrūk cilvēkam, tad deviņos gadījumos no desmit viņš gūst uzvaru. Kas sevi atzīst par Kristus sekotājiem un kuru /45/ ticības apliecība prasa iesaistīšanos cīņā pret savas dabas ļaunumu, bieži bez apdomāšanās ļaujas kārdināšanām, no kurām neaptraipīti viņi var iziet tikai ar brīnuma palīdzību. Nopietnas pārdomas un lūgšanas viņus būtu pasargājušas; liekot izvairīties no kritiskajiem, bīstamajiem stāvokļiem, kādos viņi paši nostājas, dodot sātanam kaut kādas priekšrocības. Dieva apsolījumi nav mums doti, lai pie tiem pieķertos, kad paši bezrūpīgi drāžamies briesmās, pārkāpjot dabas likumus, nicinādami saprāta doto padomu un sprieduma spējas, ar ko Dievs mūs ir apveltījis. Tā ir visšausmīgākā pārdrošība.
Kristum piedāvāja pasaules troni un valstis, ja tikai Viņš pazemotos sātana priekšā. Nekad cilvēks netiks pārbaudīts ar tik spēcīgām kārdināšanām, kādas uzbruka Kristum. Sātans nāca ar pasaulīgo godu, bagātību un dzīves priekiem un vispievilcīgākajā gaismā tos piedāvāja, lai tikai savaldzinātu un pieviltu. "Visas šīs lietas es Tev gribu dot," viņš sacīja Kristum, "ja Tu manā priekšā metīsies zemē un mani pielūgsi." Kristus atvairīja viltīgo ienaidnieku un iznāca kā uzvarētājs.
Tuvojoties cilvēkiem, sātans gūst labākus panākumus. Visu šo naudu, šo peļņu, zemi, varu, godu, bagātību es tev gribu dot, - bet par ko? Viņa parastais nosacījums ir, lai atsakāmies no godīguma, lai notrulinām sirdsapziņu un ļaujamies savtīgumam. Nododoties
pasaulīgām interesēm, sātanam dodam visu prasīto cildinājumu. Durvis paliek atvērtas, lai viņš, visu ļauno garu pavadīts, ieietu, kad vien tam iepatīkas, un ierosinātu ļaunu neiecietību, pašmīlību, lepnumu, skopumu un pārspīlēšanu. Cilvēks ir savaldzināts un nodevīgi novests līdz bojā ejai. Ja mēs sirdī un dzīvē atdodamies pasaulīgumam, tad sātans ir apmierināts.
Mūsu priekšā ir Kristus piemērs. Viņš pārvarēja sātanu, rādīdams mums, kā arī mēs varam uzvarēt. Kristus atsita sātanu ar Rakstiem. Viņš varēja tverties pie Sava dievišķā spēka un lietot pats Savus vārdus; bet Viņš sacīja: "Stāv rakstīts, cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes." Uz otro kārdināšanu Viņš atbildēja: "Atkal stāv rakstīts, Dievu, savu Kungu, nekārdini. "Mums ir Kristus piemērs. Ja pētītu Rakstus /46/ un tiem paklausītu, tad kristietis būtu sagatavots stāties pretī viltīgajam ienaidniekam; tomēr Dieva Vārdu neņem vērā, un tāpēc seko neveiksmes un sakāve.
Mīļais brāli, tu neesi ņēmis vērā brīdinošās liecības, kas tev tika dotas dažus gadus atpakaļ, norādot, ka ienaidnieks tev seko, burvīgā gaismā rādīdams šo pasauli un spiežot tevi izvēlēties zemes mantas un upurēt Debesu atalgojumu. Brāli E, tu nevari atļauties; pārāk daudz ir likts uz spēles. 'Ko tas cilvēkam palīdz, ja viņa iegūtu visu pasauli un pazaudētu savu dvēseli? Vai arī ko cilvēks var dot par savu dvēseli?" Tu savu dvēseli pārdod lētā tirgū. Tu nevari atļauties šo lielo upuri. Dievs tavā pārvaldībā uzticējis podus. Tie ir tavi līdzekļi un tavs iespaids. Viņš vēlas tevi pārbaudīt. Tev nevajadzētu zaudēt laiku. Tev nekavējoši jāuzsāk palielināt sava Kunga krājumi. Ja tu to būtu darījis, tad tavi panākumi atbilstu čaklumam, neatlaidībai un centībai, ar kādu tu izlieto tavās rokās ielikto kapitālu; tavs iespaids - nerunājot nemaz par līdzekļiem, ar ko tu būtu varējis palīdzēt, - daudzas dvēseles būtu atgriezis no maldiem pie patiesības un taisnības. Šīs dvēseles būtu strādājušas citu labā, un tā iespaids un līdzekļi pastāvīgi būtu auguši un vairojušies Meistara darbā. Un par podu uzticīgu izlietošanu tev skanētu visjaukākie Meistara vārdi, kādi jebkad cilvēka ausij būs dzirdami: "Labi, tu - godīgais un uzticīgais kalps. Tu pie mazuma esi bijis uzticīgs, Es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava Kunga priekā.”
Brāli E, ja tu savas prāta spējas būtu ievirzījis pareizā gultnē, kalpojot savam Debesu Dievam, tad tu
būta nostiprinājies patiesībā, būtu pieaudzis garā un spēkā un tagad būtu par atbalstu draudzei un ar savu piemēru, kā arī ar Rakstiem, izskaidrojot mūsu ticības pamatus, būtu kļuvis par panākumiem bagātu patiesības skolotāju. Ja gara spējas, kuras tu esi izlietojis īpašumu iegūšanai, būtu veltītas, lai vadītu dvēseles no tumsas pie gaismas, tad tu būtu /47/ ieguvis Dieva atzinību un būtu bijis bagāts panākumiem.
Tiem, kam ir maz spēju, bet, ja tās svētotas mīlestībā uz Dievu, var būt derīgi Meistara darba; bet tie, kuriem vērīgs, ass prāts, var to izlietot Viņa darbā ar vareniem panākumiem. Ietīt podus autā, kurus Dievs ir uzticējis, un paslēpt tos zemē, tā atņemot Viņam šo podu augļus, ir liela kļūda. Tagad ir mūsu pārbaudes laiks. Meistars nāk, lai izmeklētu mūsu rīcību, un Viņš jautās, kā esam izlietojuši Viņa aizdotos, podus.
Brāli E, kā tu esi izlietojis podus, kurus Dievs nodevis tavā rīcībā? Vai tu esi darījis visu iespējamo, lai apgaismotu cilvēku prātu par patiesību, vai arī veikalniecisko rūpju un grūtību dēļ tu nemaz neesi atradis laiku, ko veltīt šim darbam? Izlietot Dieva dāvanas tā, kā tu esi darījis, samazinot fiziskos spēkus un novēršot mīlestību no Dieva, ir noziegums. "Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai." Tu nevari mīlēt šo pasauli un mīlēt arī Dieva patiesību. "Vai jūs nezināt, ka pasaules draudzība ir ienaids pret Dievu?" Tādēļ, ja kas grib būt pasaules draugs, tas ir Dieva ienaidnieks. "Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Jo, kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības." Tu neesi laimīgs cilvēks. Tava ģimene nav laimīga. Dieva eņģeļi neieiet pie jums un nepaliek pie jums. Kad Kristus reliģija valda sirdī, tad sirdsapziņa ir mierīga un ap cilvēku valda miers un laime; var nākt grūtības un bēdas tomēr dvēselē ir gaisma.
Paklausība, kā arī mīlestība un pateicība pret Dievu uztur sirdī saules gaismu, lai arī diena būtu nezin cik mākoņaina. Tevi gaida pašaizliegšanās un Kristus krusts. Vai tu pacelsi šo krustu? Tavi bērni ir svētīti caur mātes lūgšanām. Vigi ir mīlējuši reliģiju. Viņi ir centušies pretoties kārdināšanām un dzīvot lūgšanu dzīvi. Reizēm viņi ir pūlējušies ļoti nopietni; bet tavs piemērs, tava mīlestība un pieķeršanās pasaulei ir atrāvuši viņu prātu no garīgām lietām un atkal piegriezuši zemei. Sātans sekoja viņiem, liekot viņiem iemīlēt pasauli un to, kas ir pasaulē. /48/ Pamazām viņi pazaudēja paļāvību Dievā, atstājot novārtā lūgšanas vienatnē un reliģiskos pienākumus, un savas intereses atrāda no svētām lietām.
Mīļais brāli E, tu esi pielaidis lielu kļūdu, visus savus mērķus saistīdams ar pasauli. Tu esi stingrs un daudzreiz nepacietīgs un pārāk daudz prasi no sava dēla. Viņš ir kļuvis mazdūšīgs. Tavā mājā ir bijis tikai darbs, darbs un atkal darbs, no agra rīta līdz vēlai naktij. Lielā ferma