Br. G, vingrināties skaidrā, nesavtīgā mīlestībā un labdarībā tev būs ļoti grūti. Tev nav daudz piedzīvojumu, kur tu būtu atkāpies no savām domām un ieskatiem, atsakoties reizēm no sava sprieduma un vadoties no citu padoma. Br. un māsa G, jums abiem mazāk vajadzīgs savs es un vairāk vajadzīgs Dieva laipnības un žēlastības. Jums abiem jāpiesavinās pašsavaldīšanās ieradums, lai jūsu domas tiktu pakļautas Kristus Garam. Jums vajadzīga Dieva žēlastība, lai jūsu domas pierastu plūst pa pareizu gultni, lai jūsu izteiktie vārdi būtu pareizi un lai jūs spētu pakļaut
saprāta kontrolei savas kaislības un iekāres un savaldīt savu mēli, izsargājoties no vieglprātības, nesvētas kritikas un kļūdu meklēšanas. "Ja kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs arī savaldīt visu miesu." Vislielākā uzvara, ko mums dod Kristus reliģija, ir sevis savaldīšana. Mūsu dabīgās tieksmes ir jāsavalda, vai arī mēs nekad neuzvarēsim, kā Kristus uzvarēja.
Daži no tiem, kas sevi apliecina par Kristus sekotājiem, ir garīgi nīkuļi. Viņi paši sevi darījuši par invalīdiem, un viņu garīgais vājums ir tiešs viņu nepilnību rezultāts. Viņi nepaklausa Dieva likumiem, kā arī nedzīvo saskaņā ar Viņa bauslības pamatdomu. Viņi ir kūtri Dieva darbā, un paši neko nedara, bet, ja viņiem šķiet, ka kaut kur var atrast kādu kļūdu, tad viņi kļūst rosīgi un centīgi. Kristietis, kas nestrādā, nevar būt vesels. Garīgā slimība ir ne-padarīto pienākumu sekas. Lai kāda cilvēka ticība būtu stipra, tad viņam daudz laika jāpavada vienatnē ar /236/ Dievu lūgšanā. Ka gan labdarība var nākt cilvēkam par svētību, ja viņš tajā nekad nevingrinās? Kā gan mēs varam lūgt Dieva palīdzību dvēseļu atgriešanā, ja mēs nedarām visu iespējamo, lai tās iepazīstinātu ar patiesību? Tu pats esi vainojams savā nespēkā, kāpēc tu esi kļuvis nederīgs arī draudzei; zāles šai slimībai ir: grēku nožēla, atgriešanās un reformēšanās. Tev nepieciešams morāls stiprums un patiesa Dieva žēlastības barība. Nekas tā nestiprinās tavu dievbijību kā darbs, lai virzītu uz priekšu Kunga lietu, kuru tu sakies mīlam, bet ne tās kavēšana. Garīgam kūtrumam ir tikai viens patiess ārstēšanas veids, un tas ir darbs - darbs dvēseļu labā, kurām vajadzīga tava palīdzība. Līdz šim tu neesi stiprinājis dvēseles, bet gan esi nogurdinājis un padarījis mazdūšīgas sirdis un rokas tiem, kas vēlētos redzēt Dieva lietas augšupeju.
Dievs tev ir devis spējas, kuras tu vari izlietot pareizi, gūstot no tām labumu, vai arī nepareizi, par ļaunu pats sev un par ļaunu citiem. Tu neesi izpratis, kādas prasības ir Dievam pret tevi. Vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ka šajā pasaulē mēs dzīvojam, lai veidotu nākošai dzīvei derīgu raksturu. Un visās mūsu attiecībās ar mūsu mirstīgajiem līdzcilvēkiem mums jāņem vērā viņu un mūsu pašu mūžīgās intereses; bet, ja mūsu satikšanās un sarunas ar tiem ir veltītas tikai priekam un savtīgiem mērķiem, ja esam vieglprātīgi un niekojamies, ja atļaujamies nepareizu rīcību, tad mēs neesam Dieva līdzstrādnieki, bet gan noteikti strādājam Viņam pretī. Dārgo dzīvības laiku Dievs mums nav devis, lai to pavadītu pēc neticīgo radinieku garšas, miesas prātam patīkamā veidā, bet gan tā, lai Dievs to varētu atzīt par labu.
Ja br. I mīlētu Dievu, tad viņš kļūtu par gaismas kanālu. Viņam ir pārāk maz morālā spēka, bet stipras tieksmes uz neticību. Tumsas apņemtam, viņam jūt līdzi Debesu eņģeļi. Viņa ausis gandrīz vienmēr dzird neticības un tumsas vārdus. Pastāvīgi viņam uzmācas šaubas un dažādi jautājumi. Mēle ir netaisnības un noziedzības pasaule. "Mēli neviens cilvēks nespēj savaldīt, to nepārvaramo ļaunumu ar nāves dzeloni." Ja br. I vēl stiprāk pieķertos Dievam un /237/ vēlētos Dieva priekšā saglabāt savu godīgumu, pat ja tas maksātu viņa šīs zemes dzīvību, tad viņš saņemtu spēkus no augšienes. Ja viņš ļaus viņu apņemošajai tumsai un neticībai ietekmēt savu ticību - šaubām, jautāšanām un daudzām sarunām, tad drīz vien viņam visapkārt būs tumsa; viņu pilnīgi uzvarēs šaubas un neticība, un patiesībā viņš nesaskatīs gaismu un stiprumu.
Viņam nevajadzētu domāt, ka, meklējot kompromisu ar saviem draugiem, kas ienīst mūsu ticību, būs vieglāk dzīvot un ticēt. Ja viņa vienīgais mērķis būs par katru cenu paklausīt Dievam, tad viņš saņems palīdzību un spēku. Dievs mīl un žēlo brāli I. Viņš zina visus sarežģījumus, visus drosmi atņemošos apstākļus, visas rūgtās un skarbās runas. Visu to Viņš labi pazīst. Ja br. I atmetīs savu neticību un nesatricināmi stāvēs iekš Dieva, tad vingrināšana viņa ticību nostiprinās. "Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā Manai dvēselei nav labs prāts.”
Es redzēju, ka br. I un G draud sevišķas briesmas pazaudēt mūžīgo dzīvību. Viņi neredz, ka tie stāv tieši ceļā Dieva darba attīstībai —. Kad, mums pirmo reizi atnākot uz šo krastu, tur noturēja telts sapulci, tad patiesība pārliecināja simtiem cilvēku; bet Dievs zināja, kāds materiāls veido šo draudzi. Ja arī dvēseles iznāca, lai staigātu patiesībā, tad tomēr tur nebija neviena, kas tās barotu un koptu un vadītu uz cēlāku dzīvi. Br. I bija skaudīgs, kļūdu meklējošs un greizsirdīgs. Ja viņš nevarēja būt pirmais, tad viņš neko negribēja darīt. Viņš sevi vērtēja daudz augstāk, nekā Dievs viņu vērtēja. Cilvēks ar viņa raksturu ilgāku laiku nevarēs saprasties ne ar vienu citu; jo viņš vienmēr cīnās un pretojas visam, kas nesaskan ar viņa do-mām. Kungs viņam atļāva iet savu ceļu, lai atklātos viņa raksturs. Draudzē viņš ienesa tādu pašu noskaņojumu, kāds valdīja viņa ģimenē, un centās tāpat izturēties arī draudzē. Viņa rūgtums un cietsirdīgās runas pret Dieva kalpiem ir ierakstītas grāmatā. Viņam ar tām būs vēl jāsastopas. /238/ Viņš aizgāja no mums, jo viņš nebija no mums. Un nekādā gadījumā
draudzei nevajadzētu viņu pamudināt tai pievienoties; jo, neuzvarot pašreizējo raksturu, viņš strīdētos pat ar Dieva eņģeļiem. Viņš vēlētos vadīt un noteikt eņģeļu darbu. Tamlīdzīgs raksturs nevar ieiet Debesīs.
I un J, uz kuriem Dievs skatās ar nepatiku, ir uzdrošinājušies pretoties Dieva kalpiem, celt viņiem neslavu un pieskaitīt viņiem ļaunus nolūkus. Viņi ir centušies iznīcināt brāļos uzticību pret šiem darbiniekiem, kā arī iznīcināt uzticību Liecībām. Bet, ja tas ir Dieva darbs, tad viņi to nevarēs apgāzt. Viņu pūles būs veltīgas. Br. G, tu atradies tādā tumsā, ka domāji, ka šiem brāļiem ir taisnība. Tu atkārtoji viņu vārdus un runāji par "kāda cilvēka spēku". Ak, cik maz tu izprati to, ko tu sacīji.
Daži viegli atļāvušies atbalstīt pret Dieva kalpiem vērstos apvainojumus, bijuši greizsirdīgi un meklējuši kļūdas. Un, atraduši kādu gadījumu, kad viņiem likās, ka sludinātāji, degdami Dieva darbā, runājuši pārāk noteikti un varbūt bargi, viņi šos vārdus iztulkojuši nepareizi un atļāvusies sevī kopt un lolot ļaunumu un rūgtumu, apsūdzēt Kunga kalpus, it kā viņu motīvi būtu nepareizi. Lai šie kļūdu meklētāji jautā paši sev, kā viņi būtu rīkojušies līdzīgos apstākļos, nesot līdzīgas nastas. Lai viņi ņem vērā, pārbauda un nosoda paši savu nepareizo, valdonīgo rīcību, savu nepacietību un slikto garastāvokli; un tad, neatrodot grēku sevī, lai met pirmo nosodījuma akmeni uz brāļiem, kas pūlas viņus sagatavot darbam. Svētais Dievs neizvedīs dvēseles pie patiesības, lai tās nonāktu zem draudzes valdošā iespaida. Mūsu Debesu Tēvs ir par gudru, lai ievadot dvēseles patiesībā, padotu tās šo sirdī un dzīvē nesvēto vīru veidojošam iespaidam. Šie ļaudis nedzīvo saskaņā ar patiesību. Viņi nav vienoti ar visu draudzi, bet gan no tās atšķiras. Viņu darbs šķērso to cilvēku nodomus, kurus Dievs izlieto, lai ievestu dvēseles patiesībā.
Kas uzturēs un stiprinās tos, kas grib paklausīt visām Dieva pavēlēm? Kas būs auklējošie tēvi un auklējošās mātes tiem, kuriem vajadzīga palīdzība un spēks? Vai šie brāļi saprot, ko viņi dara? Viņi stāv tieši ceļā grēciniekiem. Viņu nepareizā rīcība aizsprosto ceļu. Ja viņi neno-žēlos savus grēkus un pilnīgi neizmainīs savu rīcību, tad pie viņu drēbēm atradīs dvēseļu asinis. Vai šie nedaudzie neapmierinātie domā, ka viņiem ir taisnība un visa Sabata turētāja draudze ir piekrāpta? "Pie viņu augļiem jums tie jāpazīst." Uz kuriem dus Dieva svētības? Kurus Viņš vada? Kas strādā priekš Viņa? Kuriem ir labie darbi, cenšoties patiesību atklāt citu prātiem? Vai šie cilvēki domā, ka visa draudze nāks pie viņiem, atteiksies no saviem piedzīvo-jumiem un ieskatiem, lai sekotu šo nesvēto vīru spriedumiem? Varbūt viņi vēlēsies saskaņoties ar draudzi?
Br. G lielās ar savu prāta un sprieduma neatkarību un tanī pašā laikā ar savu nesvēto dzīvi un pretošanos darbam, akli cīnoties pret Kristu Viņa kalpu personās, aizsprosto ceļu grēciniekiem; tomēr viņš sevi piekrāpj, jo nesaprot, kāda ir patiesa neatkarība. Neatkarība nav stūrgalvība, lai gan stūrgalvību bieži sajauc ar neatkarību. Kad br. G ir izveidojušies kādi ieskati un viņš tos diezgan atklāti un pašapzinīgi izteicis savā ģimenē vai draudzē, tad viņš iz-manto visus iespējamos pierādījumus, lai pārliecinātu par savu taisnību. Viņam draud briesmas, lielas briesmas palikt aklam un ar savu stūrgalvību darīt pāri savai sirdsapziņai; jo ienaidnieka kārdināšanas pār viņu ir stipras. Pat patiesības gaismai un pierādījumiem, kas pietiekoši, lai viņu pārliecinātu, ja tikai
viņš vēlētos tikt pārliecināts, ir grūti pakļaut viņa lepno domu gājumu. Viņš domā, ka atzīt savu maldīšanos nozīmētu mest ēnu uz savu saprātu un sprieduma spējām.
Br. G, tev draud lielas briesmas pazaudēt savu dvēseli. Tu vēlies būt pārāks, tu jūties dziļi sāpināts, jo domā, ka pret tevi izturējušies nevērīgi. Tu neesi laimīgs. Tu nebūsi laimīgs, ja atstāsi Dieva ļaudis, skaidro vārdu un patiesības apvainots, kā izturējušies daudzi Kristus /240/ sekotāji, jo pasludinātās patiesības bija pārāk prasošas. Tu nebūsi laimīgs cilvēks, jo tu pats sevi paņemsi līdzi. Tev nav taisnība; tu pats sev sagādā grūtības. Tavs darba temperaments ir tavs ienaidnieks; un ej, kur iedams, tu līdzi ņemsi pats sevi ar savām nelaimes nastām. Godīgi ir atzīt netaisnību, tiklīdz tā ir atklāta.
Daudzos ar Dieva darbu saistītos jautājumos tu atrod kļūdas, jo tu tās meklē. Un kopš tu esi novērsies no gaismas, kuru Dievs atklāja attiecībā uz tevi pašu, tu ātri pa-zaudē savas izšķiršanās spējas un vairāk kā jebkad esi gatavs visur meklēt kļūdas. Savas domas tu izsaki valdonīgā pašpaļāvībā, un citu šaubas par tavu domu pareizību tu uzskati par personīgu apvainojumu. Patiesa, cēla neatkarība nekad nenoniecina iespēju meklēt padomu pie piedzīvojošākiem un gudrākiem un ar cieņu izturēsies pret citu cilvēku padomiem.