Br. G, tev jāatgriežas, vai arī tu pazaudēsi mūžīgo dzīvību. Tu nevari būt laimīgs, kamēr nebūsi ieguvis gudrību, ko dod lēnprātība. Tu un tava sieva pārāk ilgi esat strādājuši nepareizi. Jums jāatstāj kļūdu meklēšana, aizdomas, greizsirdība un nelaimīgās ķildas. Gars, kāds attīstījies jūsu ģimenē, izpaužas arī reliģiskajos piedzīvojumos. Esiet uzmanīgi, kā jūs runājat viens par otra kļūdām savu bērnu klātbūtnē; un esiet uzmanīgi, kā jūs ļaujat savu rīcību ie-tekmēt garastāvoklim. Savā vecākajā dēlā jūs redzat tikai sliktas un ļaunas īpašības par kuru esamību, ja viņš nomirtu, jūs pēkšņi pārliecinātos. Jūs neviens neizturaties pareizi un konsekventi pret savu dēlu. Jūs pārrunājat viņa kļūdas citu klātbūtnē un rādāt, ka neuzticaties viņa rakstura labajām īpašībām. Jūs neticat viņa labajām īpašībām,
Jums abiem ir tieksme redzēt kļūdas pie citiem, un pie visiem citiem, bet jūs abi esat akli pret jūsu pašu kļūdām un daudzajiem maldiem. Jūs abi esat nervozi, viegli satraucami un uzbudināmi. Jums jākļūst gudriem lēnprātībā. /241/ Jūs aizstāvat savu trauslumu, sīksti turaties pie savām kaislībām un aizspriedumiem, it kā bez tā nebūtu šai dzīvē laimes, kaut gan tie ir tikai ērkšķi, duroši, skrāpējoši ērkšķi. Jēzus jūs uzaicina nolikt jūgu, kuru jūs līdz šim esat nesuši, kas jums jau noberzis kaklu, un uzņemties Viņa jūgu, kas ir ērts, un Viņa nastu, kas ir viegla. Cik nogurdinoša ir pašmīlības, mantkārības, lepnības, dusmu, greizsirdības un ļaunu aizdomu nasta. Tomēr cik cieši cilvēki ir apkampuši šo lāstu un cik negribīgi viņi ir no visa tā at-teikties. Kristus saprot, cik nospiedošas ir šīs pašuzliktās nastas, un tāpēc Viņš uzaicina mūs tās nolikt. Smagi nospiestās, nomāktās dvēseles Viņš aicina nākt pie Viņa, uzņemties Viņa nastu, kas ir viegla, salīdzinot ar nastām, kuras viņi paši sev uzkrauj. Viņš saka: "Jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir laipnīgs un Mana nasta viegla." Visas mūsu Pestītāja prasības ir likumsakarīgas un harmoniskas un, priecīgi atbildētas, dod dvēselei atvieglojumu un dusu.
Ja br. G nostājas nepareizā pusē, tad viņam savu maldīšanos nav viegli atzīt. Bet, ja viņš savu nepareizo rīcību var aizmirst un var likt to aizmirst arī citiem un bez apklātas savas kļūdas atzīšanas spēj mainīt savu rīcību un labu, tad viņš to arī darīs. Tomēr visas šīs kļūdas un neatzītie grēki ir pierakstīti Debesīs un netiks izdzēsti, līdz viņš paklausīs Dieva Vārdā dotajiem norādījumiem. "Izsūdziet cits citam noziegumus un lūdziet cits par citu, ka topat veseli." Ja br. G bez mūsu Kunga dotā plāna ir atradis kādu citu, tad tas tomēr nav drošs ceļš un beidzot sagādās viņam bojāeju. Šis cits ceļš grauj draudzi un arī viņa paša ģimenes labklājību un laimi. Viņam savu sirdi vajag darīt iejūtīgāku, dvēselē ielaist maigumu, pazemību, mīlestību. Viņam jāattīsta nesavtīgas īpašības, kas jūs darītu skaidrus, sevi aizmirstošus un liktu vairāk just līdzi tiem, ar kuriem jūs nonākat saskare. Tieksme uz pašmīlību un savtīgām rūpēm nepalielina jūsu laimi, bet gan atnes jums /242/ skumjas un bēdas. Jums ir cīņa pašiem ar sevi, kurā neviens cits nevar iesaistīties. Jums abiem vajadzētu valdīt savu mēli un paturēt neizteiktas daudzas lietas, par ko jūs runājat. Ļaunuma iesākums ir nepareiza domāšana; un tad seko nepareizi vārdi. Bet nepadarīts paliek savstarpējās mīlestības, goddevības un cieņas audzināšanas darbs. Esiet laipni un uzmanīgi viens pret otra izjūtām un svēti centieties pasargāt viens otra laimi. To jūs varat panākt vienīgi Jēzus Vārdā un Viņa spēkā.
Māsa G ir ļoti centusies panākt uzvaru, bet vīrs viņu šai ziņā gandrīz nemaz nav iedrošinājis un pamudinājis. Viņi nav nopietnās lūgšanās meklējuši Dievu, lai iegūtu spēku uzvarēt sava rakstura
trūkumus, bet uzmanījuši viens otra rīcību un, atrodot otra kļūdas, ir novājinājuši paši sevi. Savu sirds dārzu viņi nav kopuši.
Ja G būtu pieņēmis gaismu, kuru Kungs viņam sūtīja vairākus mēnešus atpakaļ, ja viņš atklāti būtu izrunājies ar savu sievu un abi būtu salauzuši savu sirdi Dieva priekšā, cik daudz savādāks tad būtu viņu tagadējais stāvoklis. Viņi abi nonicināja Dieva Gara norājošos un uzaicinošos vārdus un nereformēja savu dzīvi. Tomēr acu aizvēršana pret Dieva sūtīto gaismu nav padarījusi Dieva acīs mazāk smagu nevienu no viņa kļūdām un nav arī samazinājusi viņu atbildību. Viņiem nepatika, ka Kungs viņus lēnprātībā un žēlastībā norāja. Pēc dabas br. G ir laipna un maiga sirds, bet līdzīgi čaulai to ir pārklājusi pašmīlība,
uzpūtība un ļaunas aizdomas. Viņa sirds nav nejūtīga, bet viņam trūkst morāla spēka. Viņš kļūst par gļēvuli, tiklīdz viņam vajag sevi aizliegt vai uzupurēties, jo viņš mīl pats sevi. Savaldīt pašam savi, būt modram savos vārdos, atzīt, ka ir nepareizi darījis vai nepareizi runājis, tas ir krusts, kura uzņemšanu viņš izjūt par pārāk pazemojošu; tomēr, ja viņš vispār tiks glābts, tad šis krusts ir jāuzņemas. Br. un māsa G, jums abiem jābūt nomodā par saviem vārdiem; jo, ja jūs nesargāsiet savas domas un rīcību, tad jūs noteikti viens otru nomāksiet un neapšaubāmi panāksiet to, ka neviens no jums netiks izglābts. Jums abiem jāsargās no /243/ pārsteigšanās, kas izraisa neapdomātus vārdus un darbus. Aizvainojums un dusmas, kurus jūs piekopjat, domādami, ka jūs tiekat nepareizi novērtēti, ir sātana gars, un tas rada lielu morālu ļaunumu. Atļaujoties rīkoties ātri un nepārdomāti, jūs uz laiku atņemat saprātam spēku regulēt jūsu vārdus un rīcību un darāt paši sevi atbildīgus par visām ļaunajām sekām. Nav atvainojuma tam, kas tiek darīts steigā un dusmās. Tāda rīcība ir slikta. Viens vienīgs steigā un dusmās izteikts vārds var atstāt draugu sirdīs dzeloni, kuru varbūt nekad neaizmirsīs. Ja jūs nekopjat pašsavaldīšanos, tad jūs būsiet visnelaimīgākais pāris. Savā nelaimīgajā dzīvē jūs ikviena vainojat otra kļūdas; tomēr vairāk tā nedariet. Stingri apņemieties nekad vairs viens otram nepārmest, bet gan, kur vien iespējams, uzteikt un slavēt.
Daži domā, ka ir labi būt nesavaldīgam, un cildina ieradumu atklāti izteikt visu nepatīkamo, kas ir uz sirds. Viņi savām domām ļauj izplūst pārmetošu un kļūdas uzrādošu vārdu straumē. Jo vairāk viņi runā, jo vairāk viņi uztraucas, un sātans stāv blakus, lai viņiem šajā darbā palīdzētu, jo tas viņam ir patīkams. Tādi vārdi uzbudina otru, kuram tas saka, un viņš met atpakaļ līdzīgus un vēl skarbākus vārdus, līdz maznozīmīga lieta ir uzpūsta par milzīgu uguni. Jūs abi jūtat, ka jums ir tik daudz visādu pārbaudījumu, kurus jūs tik tikko spējat panest, un ka jūsu dzīve ir visnelaimīgākā. Apņēmīgi un stingri uzsāciet savu domu, vārdu un rīcības kontrolēšanas darbu. Kad kāds no jums jūt mostamies dusmas, tad dariet par likumu noiet vienatnē un pazemīgi lūgt Dievu, Kurš uzklausīs lūgšanu, kas nenāk no liekulīgām lūpām.
Visas kaislības jāpakļauj apgaismotas sirdsapziņas kontrolei. "Tad nu apvelciet kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie sirds žēlastību, laipnību, pazemību, lēnību, lēnprātību, cits citu panesdami un cits citam piedodami, ja vienam ir ko sūdzēt pret otru, it kā ari Kristus jums /244/ ir piedevis, tāpat arī jūs. Un pār visu šo apvelciet mīlestību, kas ir pilnības saite. Un Dieva miers lai valda jūsu sirdi, uz ko jūs arī esat aicināti vienā miesā; un esiet pateicīgi.”
Ja jūs dzīvosiet pēc saskaitīšanas plāna, pievienojot laipnību laipnībai, tad Dievs Savu laipnību un žēlastību jums sniegs pēc reizināšanas plāna. Kamēr jūs tikai pieskaitīsiet, Dievs pavairos reizinot. Ja jums izveidosies ieradums vienmēr domāt un sajust, ka Dievs redz un dzird visu, ko jūs darāt un sakāt, un ved uzticīgas atzīmes par visiem jūsu vārdiem un darbiem un ka ar visu to jums būs jāsastopas, tad visos savos vārdos un darbos jūs centīsieties paklausīt apgaismotas un nomodā esošas sirdsapziņas pavēlēm. Jūsu mēle tad tiks izlietota par godu Dievam, un tā būs par svētību avotu jums pašiem un arī citiem. Bet, ja jūs atšķiraties no Dieva, kā jūs līdz šim esat darījuši, tad uzmanieties, lai jūsu mēle nekļūst par netaisnības avotu, sagādājot jums briesmīgu sodību to dvēseļu dēļ, kas caur jums pazudīs.