Sekojošā liecība uzrakstīta 1875. gada janvāri, un tās patiesīgumu atzina br. C, teikdams, ka tā viņam devusi gaismu un cerību.
Br. C, tu esi atkāpies no Dieva. Tavi uzskati par Dieva prasībām nekad nav bijuši izteikti sevišķi labi un stingri. Tev nav nekāda atvainojuma kūtrāk un nepiesardzīgāk pildīt savus pienākumus, tāpēc ka tik daudzu tā saucamo kristiešu rīcība ir nepareiza. Tu neesi nodevies Dievam. Tu neesi izjutis savu atkarību no Viņa, ka Viņš tevi uztur, un tāpēc tu esi pārvarēts un nokļuvis šaubu gūstā; neticības saites kā ķēdes ir apņēmušas tavu dvēseli. Ar savu dzīvi tu nepagodini Dievu. Mūsu ticība tev reizēm liekas apšaubāma, iemesls tam slēpjas tevī pašā. Pasaulē patiesība un meli tā ir sajaukti savā starpā, ka vieni no otriem ne vienmēr ir skaidri atšķirami. Bet kāpēc tam, kas atzīst patiesību, ir tik maz spēka? Tāpēc, ka viņš neizprot pats savu nezināšanu un savu vājumu. Ja viņš to zinātu, ja viņš neuzticētos pats sev, tad viņš izjustu dievišķās palīdzības lielo nozīmi, kas pasargā to no ienaidnieka viltībām. Mums ir jābūt rosīgiem un darbīgiem kristiešiem, nesavtīgiem savā sirdī un dzīvē, ar vienu vienīgu vēlēšanos - pagodināt Dievu. Ak, kāds posts ir jāredz visās lietās! Klusējošas lūpas un neauglīgas dzīves! Eņģelis sacīja: "Tas ir tāpēc, ka viņi pakrituši kārdināšanās. Nekas tā neizposta dvēseles mieru kā grēcīga neticība.”
Tev nevajadzētu nodoties izmisumam, domājot, ka tev jādzīvo un jāmirst šaubu un neticības saitēs. Kungs ir mūsu taisnība un mūsu spēks. Atbalsties uz Viņu; Viņa spēkā tu /214/ vari izdzēst visas pretinieka ugunīgās bultas un iziet vairāk nekā uzvarētājs. Tu vēl vari tapt svētots caur patiesību; tu arī vari, ja tu to gribi, staigāt tumsā un neticībā, pazaudēt Debesis un pazaudēt visu. Staigājot gaismā un pildot Dieva prātu, tu vari pārvarēt savu savtīgo dabu.
Tu labprātīgi esi devis savus līdzekļus, bet pats sevi esi atturējis. Tu neesi izjutis aicinājumu pienest upuri, kas tev sagādātu rūpes. Tu neesi bijis labprātīgs kaut ko darīt priekš Kristus, kaut visvienkāršāko darbu. Dievs atkal un atkal noliks tevi tanī pašā vietā, līdz ar pazemīgu sirdi un padevīgu prātu tu izturēsi Viņa uzlikto pārbaudījumu un būsi pilnīgi svētots kalpot un strādāt Viņam. Tad tu iegūsi mūžīgo dzīvību. Tu vari būt pilnīgs vīrs Kristū Jēzū vai arī vari būt garīgs kroplis un nepanākt nekādas uzvaras. Mans brāli, ko tu izvēlies? Vai tu gribi dzīvot pašaizliegšanās un pašuzupurēšanās dzīvi, priecīgi un līksmi darot savu darbu, pilnveidojot kristīgu raksturu un dzenoties pēc neiznīcīgā atalgojuma? Vai arī tu gribi dzīvot pats sev un pazaudēt Debesis? Ar Dievu nevar jokoties. Kristus nepieņem dalītu kalpošanu. Viņš prasa visu. Nekas nav atraujams. Viņš tevi ir atpircis ar bezgalīgi dārgu maksu, un Viņš prasa, lai tu atdotos Viņam par labprātīgu upuri. Ja tu pilnīgi nodosies Viņam sirdī un dzīvē, tad ticība ieņems šaubu vietu, paļāvība stāsies neuzticības un neticības vietā.
Mans brāli, tev draud neizbēgamas briesmas, tāpēc ka tu esi nolaidīgs veselības reformas vēl stingrākā īstenošanā kā savā, tā arī savas ģimenes dzīvē. Tavas asinis ir netīras, un, apmierinot savu garšu, tu turpini tās samaitāt un uzbudināt. Nekad nevajadzētu atļauties lietot kairinošus līdzekļus, jo sekos ne tikai reakcija un zaudējums fizisko spēku ziņā, bet aptumšosies arī saprāts. Stingri atturīgi ieradumi ēšanā un dzeršanā, savienoti ar paļāvību Dievā, uzlabos tavu fizisko, garīgo un tikumisko veselību. Tavs raksturs ir viegli uzbudināms. Pašsavaldīšanās tev ir pavisam maz, un uztraukumā tu bieži vien saki un dari to, /215/ ko vēlāk nožēlo. Cīņā pret savām iegribām un tieksmēm jāaicina palīgā noteikts gribasspēks. Tev savas dvēseles pieejas jātur atvērtas, lai uzņemtu gaismu un patiesību, bet, piedzīvojot pārbaudījumus, tevī bieži pamostas aizspriedumi, un tu ikreiz sacelies pret to, kas tev liekas kā tavas brīvības vai tavu tiesību ierobežojums.
Dieva Vārds mums skaidri norāda patiesību, ka mūsu fiziskā daba cīnīsies pret garīgo. Apustulis mūs
paskubina atturēties no miesas kārībām, kas pret dvēseli karo. Katra nepareiza iekāre kļūst par karojošu kārību. Ēstkāres apmierināšana uz fiziskās veselības rēķina izsauc dvēseles saslimšanu. Kārības, kuras apustulis min, nav aprobežojamas tikai ar septītā baušļa pārkāpšanu, bet arī katra izdabāšana garšai, kas mazina fiziskos spēkus, ir karojoša kārība. Apustulis paskaidro, ka tas, kurš grib iegūt sevišķas uzvaras un augstākas atziņas patiesībā, "savaldās visās lietās". Sātība pie mūsu galdiem ēšanā un dzeršanā, kā arī visāda cita veida savaldīšanās ir vajadzīga un svarīga, ja mēs gribam uzvarēt, kā Kristus uzvarēja. Dievs mums ir devis gaismu ne tādēļ, lai mēs pret to izturētos vienaldzīgi, bet gan lai tā mūs vadītu un mums palīdzētu.
Tev jāattīsta pašsavaldīšanās. Šī mācība, kuru tev vajadzēja jau iemācīties savā jaunībā, ir jāapgūst tagad. Radinies nomirt sev un pakļaut savu gribu Kristus gribai. Nepieciešama dziļa un pilnīga atgriešanās, vai arī tu, mans mīļais brāli, neiegūsi mūžīgo dzīvību. Tavai kalpošanai Dieva darbā jābūt sirsnīgākai, pilnīgākai un pamatīgākai. Tu nevari pilnveidot kristīgu raksturu, kalpojot Dievam, kad tev ir vēlēšanās nodoties pēc savas patikas. Tavā dzīvē
jānotiek noteiktai un skaidrai pārmaiņai, un tev jāiegūst citi piedzīvojumi, kas atšķirtos no iepriekšējiem, vai arī Dievs tavu kalpošanu neatzīs.
Mūsu Debesu Tēvs pret tevi ir bijis ļoti laipns un žēlīgs. Viņš ar tevi ir rīkojies saudzīgi un maigi. Tu saslimi, kad vēl nebiji sagatavojies nāvei; jo tu nebiji pilnveidojis kristīgu raksturu un morāli nebiji derīgs Debesīm. Sātans stāvēja tev blakus, /216/ lai tevi mocītu un iznīcinātu, ka tevi varētu pieskaitīt pārkāpējiem. Karstas un iespaidīgas lūgšanas tevis labad uzvarēja. Tika sūtīti eņģeļi, lai tie būtu par tevi nomodā un tev kalpotu, lai tevi aizstāvētu un aizsargātu no sātana varas un saglabātu tavu dzīvību. Dieva nesalīdzināmā mīlestība pielaida tev vēl citus pārbaudījumus. Ne tava labuma vai kādas vērtības dēļ tevī, bet Savas žēlastības dēļ Viņš paklausīja ticības lūgšanas. Tavu pārbaudes laiku pagarināja, lai tev būtu izdevība izpirkt pagātni, pārvarēt sava rakstura trūkumus un parādīt savā dzīvē tādu nodošanos Dievam, kādu Viņš no tevis prasa. Tu izjuti pateicību, tomēr Viņa nepārspējama mīlestība tevi nav skārusi līdz sirds dziļumiem un izraisījusi pilnīgu pazemošanos.
Tu nejūties esam pateicību parādā Dievam par tavas dzīvības taupīšanu. Tu pats savu untumu dēļ atkal un atkal esi sevi atvainojis no reliģisko pienākumu pildīšanas, kas mums jāpilda vienmēr un visos apstākļos. Mazdūšība Dieva priekša neaizbildina pat viena vienīga pienākuma nepildīšanu. Tu nepiederi pats sev, tu esi atpirkts ar Kristus asinīm. Viņš prasa visu, ko vien tu esi spējīgs darīt; tavs laiks un tavs spēks nepieder tev.
Dievs gribēja, lai tu sagatavotos veikt daļu Viņa darbā. Šim nolūkam bija nepieciešami mācīties un pierast strādāt saskaņā ar Dieva plānu. Tu būtu varējis iegūt prasīto pieredzi, ja tu to būtu gribējis; tev tika dotas priekštiesības un iespējas aizliegties savās tieksmēm, sekojot Pestītāja priekšzīmei. Tomēr tu neesi centies iemācīties visu iespējamo un visu, ko vajadzēja iemācīties, lai tu taptu gar īstu strādnieku Dieva darbā. Tev vajadzēja reformēt dažas lietas pašam sevī, pirms Kungs tevi spēcīgi varētu izlietot kā Savu darba rīku.
Br. C, atstāt savas lauku mājas tev nozīmēja upuri; tev patika tur dzīvot. Tu nevēlējies nākt uz —. Tu nepazini izdevniecības darbu. Bet tu biji nolēmis darīt /217/ labāko tev iespējamo, un daudzējāda ziņā tu esi labi strādājis. Tomēr savā ceļā tu sastapsies ar daudziem piedauzīšanās akmeņiem. Br. F rīcība daudzējādā ziņā bija nepareiza; bet tu nesaglabāji savu nodošanās garu Dievam; tu garā apvienojies ar viņu un nebiji brīvs; tieši tava rīcība Dievam bija nepatīkama un atšķīra no Viņa tavu dvēseli. Sātans pār tevi ieguva lielu varu; tavas kājas gandrīz paslīdēja, tu gandrīz aizgāji neticībā, kad slimība apturēja tavu gaitu. Tā bija liela žēlastība, ka Dievs tevi taupīja un no jauna tev piešķīra dzīvības dienas. Tomēr tu pilnīgi nenodevies Viņam; tava stūrgalvīgā griba netapa maigāka un pakļāvīgāka; tev vajadzīga jauna atgriešanās. Tu biji īgns un viegli sa-kaitināms, tu biji apņēmies atspēkot visu to, kas pēc tavām domām mestu ēnu uz tevi; tavas jūtas uzliesmoja, ja kaut kas skāra tavu lepnumu. Mans mīļais brāli, tas viss ir nepareizi. Tas tev jāpārvar, vai arī ienaidnieks uzvarēs tevi.
Tu juties noguris, jo tev nepatika darbs --. Tu esi raudzījies atpakaļ uz —, jo tava sirds ir tur, un tavai miesai vajadzētu būt tur, kur ir tava sirds. Dievs tevi pārmeklē un pārbauda. Kā tu šo pārbaudi izturi? Tavs raksturs ir jānolīdzina un jānoslāpē, viss rupjais un nelīdzenais jāatņem, lai tu kļūtu derīgs Debesu valstībai. Cik grūti cilvēcīgai dabai aizliegt savas tieksmes, cik grūti cilvēkiem atstāt glaimojošos pasaulīgos ieaicinājumus un mīlestībā uz savu Glābēju un saviem līdzcilvēkiem atteikties no saviem
priekiem, lai vēl noteiktāk iesaistītos kalpošanā Dievam.
Br. C, tu darbā neieliec sirdi un dvēseli. Savas intereses tu nekad neesi saistījis ar šo darbu, un tas tev nav licies patīkams. Ja tu būtu domājis savādāk, tad tu būtu centies mācīties, lai labāk izprastu darbu; bet tu zināmā mērā esi turējies no tā nomaļus; tu neesi cieši ar to saistījies un neesi centies tuvu iepazīties ar tā dažādajiem nozarojumiem. /218/
Tu neesi tik saticīgs un tik uzmanīgs, kādam tev vajadzētu būt, un Dievam nepatīk tavs aukstais, atturīgais izturēšanās veids. Tu ātri iekaisti. Neviens cilvēks nevar pareizi izpildīt kādu ar Dieva darbu saistītu uzdevumu, ja viņu pārvalda jūtas un viņa rīcība ir impulsīva. Tev jānāk ciešākā savienībā ar Dievu un līdzjūtībā un ieinteresētība tev ciešāk jāsavienojas ar tiem, kas iesaistījušies Viņa darbā, vai arī tu nemaz nederi Viņa darba uz priekšu virzīšanai —. Tu esi pārāk neatkarīgs un sevī noslēdzies; tev jākļūst maigākam un jāpiemērojas citu izjūtām un viņu izpratnei. Kā laicīgā darba darītājam un kā kristietim tava kalpošana Dieva darbā var būt daudz vērtīgāka, ja tikai tu pakļausi Kungam savu gribu un savus ceļus. Patiesībai tevi jāsvēto un tev un tavam garam jāpaceļas pāri katram personīgam apsvērumam un katrai savtīgai interesei.