drūzma; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu: cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu? Griezieties pie Manas mācības! Redzi, Es jums došu Savu Garu un jums daru un jums darīšu zināmus Savus Vārdus.”
"Tādēļ nu, ka Es aicināju un jūs liedzaties, ka Savu roku izstiepju un nav kas uzklausa; un jūs visu Manu padomu atmetat un Manas pārmācības negribat; tādēļ arī Es smiešos, kad jums izbailes uzies, kad pār jums izbailes nāks kā auka un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies. Tad tie Mani sauks, bet Es neatbildēšu, tie Mani meklēs agri, bet Mani neatradīs. Tādēļ, ka tie atzīšanu ienīduši un Kunga bijāšanu nav pieņēmuši. Vigiem negribējās Mana padoma, viņi ir nicinājuši visu Manu /209/ pārmācīšanu; tādēļ tie ēdis no sava ceļa augļiem un būs paēduši no saviem padomiem. Jo nesaprašu nomaldīšanās viņus nokauj, un ģeķu pārdrošība viņus nomaitā. Bet kas Mani klausa, tas dzīvos droši un savā mierā, tas ļauna nebīsies.”
Mūsu dažādajās organizācijās jāuztur kārtība --. Nedisciplinētība ir jāpārvar. Birojā nevajadzētu paturēt nevienu, kuru ir pamācījuši sabatu turoši vecāki un kuram bijušas priekšrocības dzirdēt patiesību, bet kas tomēr saceļas pret mācību. Ar Dieva darbu nedrīkst būt saistīts neviens, kas izsakās par to vieglprātīgi vai kas necienīgi izturas pret mūsu svēto ticību. Kas jau ilgāku laiku ir bijuši saistīti ar biroju un kuriem ir bijis pietiekoši izdevību iepazīties ar mūsu ticību un kas tomēr pretojas patiesībai, tos nevajadzētu vairs ilgāk birojā paturēt. Viņu iespaids nostājas pret patiesību, ja viņi negrib ievērot gaismu un nicina pestīšanu. Tieši šai vienaldzībai ir stindzinošs iespaids uz citu cilvēku ticību, vadot viņus prom no Dieva. Šīm savus grēkus nenožēlojošām un neiespaidojamām personām nevajadzētu aizņemt vietas, kurās varētu stāties cilvēki, kas cienītu patiesību un pakļautos Dieva Gara iespaidam, būdami tik cieši saistīti ar šo svēto darbu.
Mūsu jauniešu iespaids birojā nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. A un B patiesībā ir strādājuši pretī mūsu lietai. Viņu sarunas un izturēšanās iespaids ir izsaucis riebumu neticīgajos un novērsis tos no mūsu ticības un no Kristus. Jaunieši, kas neņem vērā Dieva Vārda brīdinājumus un kas neciena Viņa Gara liecības var būt birojam tikai par pastāvīgu lāstu, un tādus vajadzētu no biroja šķirt.
Jauniešus, kuru iespaids ir demoralizējošs, nevajadzētu uzņemt mūsu koledžā. Kas ļāvušies sentimentālām mīlestības jūtām un savu atrašanos skolā izmantojuši, lai lakstotos un parādītu nepareizu uzmanību, tos jāpakļauj visstingrākajiem ierobežojumiem. Autoritātei ir jāpastāv. Taisnība un žēlastība ir dvīņumāsas, kas viena otrai blakus./210/
Ja neko nedarīs, lai uzlabotu pastāvošo stāvokli, tad tā drīz kļūs par vietu, kas pamudinās citus uz izlaidību un netikumību. Vai vecāki un tie, kas atbildīgi par mūsu organizācijām, gulēs tieši tad, kad sātans pieņem sava īpašumā viņu bērnus? Dievs ar riebumu novēršas no grēkiem, kurus draudze kopj un slēpj, ko auklē birojā un kas atrod patvērumu vecāku pajumtē. Lai vecāki kopā ar autoritatīvajām personām nopietni ķeras pie darba un izmet šo ļaunumu no sava vidus.
Mēs dzīvojam pēdējās dienās. Jānis izsaucas: "Vai tiem, kas zemes un jūras virsū dzīvo! Jo velns pie jums ir nonācis ar lielām dusmām, zinādams, ka tam ir maz laika." Šajos
briesmīgajos laikos vienīgais patvērums ir Kristus. Sātans strādā tumsā un slepenībā. Viltīgi un gudri viņš vada Kristus sekotājus prom no krusta savu iegribu apmierināšanā un ļaunumā.
Svarīgas, vitālas intereses saistās ar —, un sātans pretojas visam, kas stiprina Kristus lietu un vājina
viņa varu. Viņš uzcītīgi plāno, kā izpostīt Dieva darbu. Redzot, ka taisnība gūst virsroku, viņš ne uz mirkli nevar palikt mierīgs. Viņam kalpo ļauno eņģeļu leģioni, kurus viņš sūta uz katru vietu, kur gaisma no Debesīm spīd uz ļaudīm, Šeit viņš nostāda savus sargposteņus, lai satvertu katru nepiesardzīgu vīru, sievu vai bērnu un piespiestu tos kalpot viņam.
Lielais mūsu darba centrs atrodas —; un kā cilvēka sirdis dzen dzīvinošo asins straumi uz visām miesas daļām, tā arī šīs vietas darbība, kur atrodas mūsu draudzes galvenais miteklis, iespaido visu ticīgo kopējo miesu. Ja miesīgā sirds ir vesela, tad arī asinis, ko sūta pa visu organismu, ir veselīgas; bet, ja šis avots ir netīrs, tad viss organisms saslimst no nelāgās dzīvību dodošās plūsmas. Tā tas ir ar mums. Ja darba centrs kļūdās un demoralizējas, tad cieš pa visu zemes virsu izkaisītā draudze, tās dažādie nozarojumi un dažādās intereses. /211/
Sātans visvairāk strādā mūsu ticības galvenajā miteklī. Viņš netaupa nekādas pūles, lai samaitātu cilvēkus, kas atrodas atbildīgās vietās, liekot viņiem būt neuzticīgiem viņu dažādajos uzticības posteņos. Viņš iedveš savas ļaunās aizdomas un greizsirdību to cilvēku prātā, kuriem pienākums ir uzticīgi un godīgi pildīt Dieva darbu. Laikā, kad Dievs izmeklē un pārbauda šos palīgus un viņus sagatavo atbildīgajām vietām, sātans savukārt dara visu iespējamo, lai viņus piekrāptu un pieviltu, lai viņi aizietu bojā ne tikai paši vien, bet iespaidotu arī citus rīkoties nepareizi un kaitēt lielajam darbam. Viņš ar visiem līdzekļiem cenšas iedragāt Dieva ļaužu uzticību norājošai un brīdinošai balsij, caur kuru Dievs ir nodomājis šķīstīt Savu draudzi un summēt Savu darbu.
Vājināt Dieva ļaužu ticību Liecībām ir sātana plāns. Pēc tam seko skepticisms (neuzticība) mūsu ticības svarīgākajos jautājumos, kas ir mūsu nostājas pamatā, tad nāk šaubas par Svētajiem Rakstiem un tad lejup gājiens un bojāeja. Kad Liecības, kurām kādreiz ticēja, tiek apšaubītas un atmestas, tad sātans zina, ka piekrāptie ar to neapmierināsies; viņš divkāršo savas pūles, līdz viņš tos ir iegrūdis atklātā nepaklausībā, kas kļūst nedziedināma un nobeidzas iznīcībā.
Sātans ir ieguvis ievērojamas priekšrocības —, jo Dieva ļaudis nav nosargājuši priekšposteņus. Vīrus, par kuriem Dievs bija paziņojis, ka Viņš pieņems viņu kalpošanu, ja viņi pilnīgi svētīsies, sātans ir piekrāpis, un viņi nav pildījuši savu pienākumu, nav palīdzējuši un kļuvuši par svētību, bet gan izrādījušies par briesmīgu nastu un apgrūtinājumu citiem. Šie vīri, kuriem bija uzticēts aizstāvēt nocietinājumus, gandrīz tos ir nodevuši ienaidnieka rokās. Viņi ir pavēruši vārtus viltīgajam ienaidniekam, kas centies viņus iznīcināt.
Piedzīvojuši vīri redzēja zaglīgās rokas, kas atbīdīja aizšaujamos, lai sātans varētu ienākt; viņi tomēr ir izturējušies mierīgi, šķietami vienaldzīgi par rezultātiem. Daži pat priecājās, to redzot, jo tas viņiem likās atvainojam viņu pagātnes nevērību, kāpēc bija nepieciešami aicināt citus uz atbildīgajām vietām, kuras vigi bija izlietojuši /212/ ļaunprātīgi; vai arī izturējušies nolaidīgi. Tagadējo uzticības vietās esošo cilvēku modrības trūkums likās attaisnojam viņu pašu agrāko neuzticību, jo bija redzams, ka viņi ir tikpat bezatbildīgi savos pienākumos. Šie ļaudis nesaprot, ka Dieva priekšā viņi ir atbildīgi par katru nocietinājumā ielaistā ienaidnieka panākumu. Posts un tālākā bojā eja glūn pie neuzticīgo sargkareivju durvīm, kas, pateicoties savai nevērībai, ir tapuši par darba rīkiem pretinieka rokās, lai iznīcinātu dvēseles. Cilvēkiem atbildīgās vietās vajadzētu meklēt gudrību un vadību no Dieva; viņiem nevajadzētu uzticēties pašiem savam spriedumam un savām zināšanām. Līdzīgi Zālamanam viņiem nopietni jālūdz pēc uzticības, godīguma un gaismas, un Dievs viņiem labprāt dos no Saviem bagātajiem krājumiem.
Dievs vēlas, lai Viņa darbu darītu saprātīgi, bet ne uz labu laimi un riskējot. Viņš vēlas, lai to pildītu uzticīgi un rūpīgi noteiktībā, lai Viņš tam varētu uzlikt Savas atzinības zīmi. Kas Viņu mīl un staigā Viņa priekšā bijīgi un pazemīgi, tos Viņš svētīs un vadīs un savienos ar Debesīm. Ja strādnieki paļaujas uz Viņu, tad Viņš viņiem dos gudrību un novērsīs viņu vājības, tā kā viņi būs spējīgi pilnībā padarīt Kunga darbu.
Mums jāietērpjas bruņās un jābūt sagatavotiem sekmīgi atsist visus sātana uzbrukumus. Viņa ļaunprātību un nežēlīgo varu pietiekoši nenovērtē. Ja kādā jautājumā viņa plāni tiek izjaukti, tad viņš nostājas citā vietā un ar jauniem paņēmieniem mēģina atkal, darīdams brīnumus, lai tikai piekrāptu un iznīcinātu cilvēku bērnus. Jaunieši rūpīgi jābrīdina par viņa varu un pacietīgi un ar lūgšanām jāpamāca,
kā izturēt kārdinājumus, kas viņiem šinī dzīve noteikti uzbruks. Viņi jāierosina pieķerties Dieva Vārdam un sekot padomiem un pamācībām.
Dzīva ticība krustā sistā Pestītāja nopelnam izvadīs viņus cauri karstajam bēdu un pārbaudījumu ceplim. Ar viņiem dedzinošā cepļa karstumā būs Ceturtais, Kas neļaus palikt pie viņu drēbēm pat deguma smakai. Bērni jāpamudina /213/ kļūt par Bībeles pētniekiem un piesavināties stingrus reliģiskus pamatlikumus, kas izturētu visādu briesmu pārbaudījumus, kuri pēdējās dienās pasaules vēstures noslēguma laikā noteikti nāks pār visiem virs zemes dzīvojošiem cilvēkiem.