Dievs pavēlēja Jeremijam vienā no Kunga nama kambariem sapulcināt rekabiešus, likt viņiem priekšā vīnu un aicināt dzert. Jeremija darīja, kā Kungs viņam bija pavēlējis. "Bet viņi sacīja: mēs nedzeram vīnu, jo Jonadabs Rekaba dēls, mūsu tēvs, mums pavēlējis un sacījis: jūs nedzeriet vīnu, ne jūs, ne jūsu bērni nemūžam.”
"Tad Kunga Vārds notika uz Jeremiju sacīdams: Tā saka Kungs Cebaots, Izraēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzalemes iedzīvotājiem: vai negribat mācību pieņemt un klausīt Maniem vārdiem? saka Kungs, Jonadaba Rekaba dēla vārdi tiek pastāvīgi turēti, tas saviem bērniem aizliedzis vīnu dzert, un viņi līdz šai dienai nav dzēruši, bet klausījuši sava tēva pavēlei.”
Šeit Dievs izceļ rekabiešu paklausību pretstatā Viņa ļaužu nepaklausībai un pretošanās garam, kas negrib pieņemt Viņa norājošos un brīdinošos vārdus. Rekabieši paklausīja sava tēva pavēlei un atteicās paklausīt Kungam. Viņš saka: "Bet Es uz jums esmu runājis vienā runāšanā, un jūs Man neesat klausījuši. Un Es pie jums esmu sūtījis tikuši /175/ vienā sūtīšanā visus Savus kalpus, praviešus un sacījis: "Atgriezieties jel ikviens no sava niknā ceļa un dariet labus darbus un nedzenaties citiem dieviem pakaļ tiem kalpot, tad jūs paliksiet tai zemē, ko esmu devis jums un jūsu tēviem." Bet jūs savas ausis neesat atgriezuši, nedz Man klausījuši. Jonadaba Rekaba dēla bērni pastāvīgi ir turējuši sava tēva pavēli, ko viņš pavēlējis, bet šie ļaudis Man neklausa. Tādēļ tā saka Kungs, Dievs Cebaots, Izraēla Dievs; redzi, Es vedīšu pār Jūdu un pār visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem visu ļaunumu, ko Es pret viņiem esmu runājis, bet viņi nav klausījuši; Es viņus esmu aicinājis, bet viņi nav atbildējuši.
Un uz rekabiešu namu Jeremija sacīja: tā saka Kungs Cebaots, Izraēla Dievs: tādēļ, ka jūs esat klausījuši Jonadaba, sava tēva, likumam un sargājuši visas viņa pavēles, tādēļ tā saka Kungs Cebaots, Izraēla Dievs: Jonadabam Rekaba dēlam nemūžam netrūks vīra, kas stāvēs Manā priekšā.”
Rekabiešus uzslavēja tūlītējās un labprātīgās paklausības dēļ, kamēr Dieva ļaudis atteicās ievērot sava pravieša rājienus. Tāpēc, ka Viņš bija runājis uz tiem un viņi nebija dzirdējuši; tāpēc, ka Viņš bija viņus aicinājis un viņi nebija atbildējuši, tāpēc Dievs pasludināja, ka viņi saņems sodu. Jeremija atkārtoja Kunga uzslavas vārdus uzticīgajiem rekabiešiem un Kunga vārdā paziņoja viņiem svētības. Tā Dievs pamācīja Savus ļaudis, ka uzticība un paklausība Viņa prasībām nesīs viņiem pašiem svētības, tāpat kā rekabieši tika svētīti par paklausību sava tēva pavēlei.
Ja tik noteikti bija jāpaklausa laba un gudra tēva priekšrakstiem, kas izlietoja vislabākos un visiespaidīgākos līdzekļus, lai pasargātu savus pēcnācējus no nesātības ļaunuma, tad Dieva autoritāti vajadzētu par tik daudz vairāk godāt, par cik Dievs ir svētāks nekā cilvēks. Viņš /176/ ir mūsu Pestītājs un mūsu Pavēlnieks, bezgalīgs spēkā un briesmīgs sodībā. Savā žēlastībā Viņš izlieto visdažādākos līdzekļus, lai cilvēks ieraudzītu savus grēkus un atgrieztos. Ja viņi turpinās neievērot viņiem sniegtos rājienus un rīkosies pretēji Dieva gribai, tad sekas būs bojāeja; jo Dieva ļaudis par labklājību var pateikties tikai Viņa žēlastībai un Debesu vēstnešu aizgādībai. Viņš neaizsargās un neuzturēs ļaudis, kas neņem vērā Viņa padomus un nicina Viņa rājienus.