Dievs jau sen bija nodomājis dot Jērikas pilsētu Savai izredzētajai tautai un pagānu vidū paaugstināt Savu Vārdu. Pirms četrdesmit gadiem, kad Viņš Izraēlu izveda no verdzības, Dievs bija nolēmis viņiem dot Kānaanas zemi. Tomēr viņu ļaunā kurnēšana un neuzticēšanās izsauca Kunga dusmas, un Viņš
viņiem lika staigāt tuksnesī daudz apnīkstošu gadu, līdz vairs nebija neviena no tiem, kas Viņu bija apvainojuši ar savu neticību. Ar Jērikas ieņemšanu Dievs ebrejiem parādīja, ka arī viņu tēvi būtu varējuši ieņemt pilsētu jau pirms četrdesmit gadiem, ja viņi līdzīgi saviem bērniem būtu uzticējušies Viņam.
Senā Izraēla vēsture ir uzrakstīta priekš mums. Pāvils saka: "Bet pie tā lielā pulka no tiem Dievam nebija labs prāts; jo tie ir nobeigti tuksnesī. Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji, tā kā tie iekārojušies." "Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis. Tāpēc, kas šķiet stāvam, tas lai pielūko, ka nekrīt.”
Daudziem, kas līdzīgi senajam Izraēlam apliecina, ka tur Dieva likumus, ir neticīgas sirdis, lai gan, no ārienes skatoties, tās liekas saskaņā ar Dievu. Kaut arī apveltīti ar lielu gaismu un dārgām priekštiesībām, viņi tomēr pazaudēs Debesu Kānaanu, tāpat kā nepaklausīgajam Izraēlam neizdevās ieiet laicīgajā Kānaanā, kuru Dievs viņiem bija apsolījis par paklausības atalgojumu.
Kā tautai mums trūkst ticības. Šajās dienās maz būs to, kas caur Dieva izredzētu kalpu dotās pavēles izpildīs tikpat paklausīgi, kā to darīja Izraēla armija, ieņemot Jēriku. Kunga karaspēka Vadonis neparādījās visai lielajai draudzei. Viņš sarunājās tikai ar Jozuu, kurš sarunas saturu atstāstīja ebrejiem. Viņiem palika brīva izvēle ticēt vai šaubīties par Jozuas vārdiem, paklausīt caur viņu dotajām pavēlēm Kunga karaspēka Pavēlnieka vārdā, vai arī sacelties un nepaklausīt un noliegt viņa autoritāti. Viņi nevarēja redzēt lielo eņģeļu pulku, kuru rīkoja Dieva /163/ Dēls, vadīdams viņu priekšpulkus. Viņi būtu varējuši domāt: "Kas tā par ģeķīgu rīcību, un cik smieklīgi ir iet ik dienas apkārt pilsētas mūriem, pūšot auna raga bazūnēs. Tas nevar atstāt nekādu iespaidu uz šiem stiprajiem un augstajiem nocietinājumiem.”
Bet tieši ceremonijas turpināšanās tik ilgu laiku pirms mūru sagrūšanas deva izdevību ticības pieaugšanai Izraēlā. Viņiem vajadzēja kļūt pilnīgi pārliecinātiem, ka viņu stiprums nav cilvēku gudrībā, ne arī viņu spēkā, bet vienīgi viņu pestīšanas Dievā. Tā viņiem vajadzēja radināties nedomāt par sevi, nerēķināties ar saviem spēkiem, bet pilnīgi uzticēties dievišķajam Vadonim.
Vai tiem, kas šodien sevi sauc par Dieva ļaudīm, līdzīgos apstākļos rīkotos tāpat? Bez šaubām, daudzi gribētu rīkoties saskaņā paši ar saviem plāniem un ieteikt citus ceļus un līdzekļus vēlamā mērķa sasniegšanai. Viņi negribētu pakļauties tik vienkāršai kārtībai, kas viņiem nesagādātu nekādu slavu, izņemot vienīgi paklausības nopelnu. Viņi arī apšaubītu, ka tik varena pilsēta ir uzvarama tādā veidā. Tomēr pienākuma likums ir visaugstākais. Tam jāstāv pāri pār cilvēka saprātu. Ticība ir tas dzīvais spēks, kas uzvar katru šķērsli, pārvar visus kavēkļus un sprauž savu karogu ienaidnieka nometnes vidū.
Dievs grib darīt brīnišķīgas lietas to labā, kas Viņam uzticas. Tiem, kas sevi apliecina par Dieva ļaudīm, tikai tāpēc nav lielāka spēka, ka viņi par daudz paļaujas uz savu gudrību un nedod Kungam izdevību parādīt Savu spēku viņu labā. Viņš visos apstākļos palīdzēs Saviem ticīgajiem bērniem, kas pilnīgi Viņam uzticēsies un paklausīs bez ierunām.
Dziļi noslēpumains ir Dieva Vārds; neizskaidrojami noslēpumaina ir Viņa aizgādība; pestīšanas plānā ir noslēpumi, ko cilvēks nespēj izdibināt. Tomēr aprobežotais prāts, ļoti ilgodamies apmierināt savu ziņkārību un atrisināt /164/ bezgalīgās problēmas, neiet pa vienkāršo un skaidro ceļu, kas norādīts atklātajā Dieva gribā, bet pūlas atrisināt noslēpumus, kas apslēpti kopš pasaules radīšanas. Cilvēks rada savas teorijas, pazaudē ticības skaidro
vienkāršību, kļūst pats par daudz gudrs un iedomīgs, lai ticētu Kunga paziņojumiem, un pats sevi iežogo savā pašgudrībā.
Daudzi, kas atklāti nostājas, par ticību, atrodas šādā stāvoklī. Viņi ir vāji un bezspēcīgi, tāpēc ka paļaujas paši uz savu spēku. Dievs vareni strādā Viņam uzticīgo ļaužu labā, kas bez jautāšanas un šaubām paklausa Viņa Vārdam. Debesu Majestāte ar Saviem eņģeļu pulkiem nolīdzināja Jērikas mūrus bez cilvēku palīdzības. Apbruņotajiem Izraēla karavīriem nebija iemesla lielīties ar varoņdarbiem un uzvarām. Visu padarīja Dieva spēks. Lai ļaudis atsakās no sava es un no vēlēšanās strādāt pēc sava plāna, lai viņi pazemīgi padodas Dieva prātam, un Dievs atkal atjaunos viņu spēku un sniegs brīvību un uzvaru Saviem bērniem.