Viņa dzīve ir patiess Viņa dievišķo mācību ainojums. Viņa raksturs skaidri parāda, kā veicami labie darbi un kā pārvarams ļaunums.
Savā sirdī tu esi glabājusi aizvainojuma jūtas pret vīru un citiem, kas tev darījuši pāri, bet neesi ņēmusi vērā gadījumus, kad tu pati esi nepareizi nostājusies un ar savu rīcību visu padarījusi vēl ļaunāku. Tu izjūti rūgtumu pret tiem, kas pret tevi bija izturējušies netaisni, un savām jūtām tu esi ļāvusi izplūst pārmetumos un nosodījumos. Uz acumirkli tas varbūt sniedza atvieglojumu tavai nomāktajai sirdij, bet tas atstāja arī paliekošu traipu tavā dvēselē. Mēle ir mazs loceklis, tomēr tu esi radinājusies to nepareizi izlietot, līdz tā kļuvusi par visu aprijošu uguni.
Visas šīs lietas ir kavējušas tavu garīgo attīstību. Bet Dievs redz, cik grūti tev būt pacietīgai un piedevīgai, un Viņš zina, kā žēlot un palīdzēt. Viņš no tevis prasa, lai tu reformētu savu dzīvi un novērstu savus trūkumus. Viņš vēlas ar Savu žēlastību mīkstināt tavu stingro un nepiekā-pīgo garu. Tev vajadzētu meklēt Dieva palīdzību, jo vētras un strīda vietā tev vajadzīgs miers un klusums. Kristus reliģija prasa, lai tu mazāk rīkotos impulsīvi un vairāk vadītos no svētota saprāta un mierīga sprieduma.
Tu par daudz ļauj apkārtesošajiem sevi iespaidot. Lai ikdienas modrība un lūgšana ir tava drošība. Tad Dieva eņģeļi būs ap tevi, izlejot pār tevi skaidru un dārgu gaismu un uzturot tevi ar savu debešķīgo spēku. Tavam iespaidam un izturēšanās veidam pret bērniem vajadzētu būt tādam, kas pievilktu šos svētos apmeklētājus jūsu mājvietai, lai /140/ viņi tev varētu palīdzēt tavās pūlēs, darot savu ģimeni un māju par tādu, kādu Dievs to vēlas redzēt. Mēģinot pati visu izcīnīt, tu atgrūd Debesu eņģeļus, un viņi apbēdināti atkāpjas, atstājot tevi cīņā vienu.
Taviem bērniem ir tādas rakstura iezīmes, kādas vecāki viņiem ir devuši. Tāpēc cik rūpīgi gan tev pret viņiem vajadzētu izturēties. Cik saudzīgi tev vajadzētu norāt un labot viņu kļūdas! Tu esi pārāk stingra un prasoša, un bieži tu pie viņiem ej satraukta un dusmīga. Tas gandrīz ir izpostījis mīlestības zelta saiti, kas saista viņu sirdis pie tevis. Tev jādzīvo, lai bērni vienmēr būtu pārliecināti, ka tu viņus mīli, ka tu strādā viņu labā, ka viņu laime tev ir dārga un ka tu vēlies darīt tikai to, kas viņiem par labu.
Tev vajadzētu apmierināt viņu mazās vajadzības, kad vien prāts tev to atļauj. Jūsu pašreizējā dzīves vieta sniedz pārāk maz dažādības un prieka (izklaidēšanās) viņu jaunajiem un nemierīgajiem prātiem, un ar katru gadu stāvoklis kļūst smagāks. Bīstoties Dievu, tev vispirms jādomā par saviem bērniem. Kā kristīgai mātei tavi pienākumi pret viņiem nav ne viegli, ne arī mazi; un, lai tos pareizi izpildītu, tev vajadzētu nolikt dažas citas savas nastas, atdodot laiku un spēku šim darbam. Mājai priekš bērniem jākļūst par vispievilcīgāko un laimīgāko vietu pasaulē, un mātes tuvumam jābūt ļoti iekārojamam.
Sātana vara pār šī laikmeta bērniem ir briesmīga. Ja viņu prāts netiks stipri nopamatots reliģiskos pamatlikumos, tad, sastopoties ar samaitātiem, netikumīgiem bērniem, viņi morāli aizies bojā. Tu domā, ka saproti šis lietas, tomēr pilnība tu neaptver ļaunuma pavedinošo varu pār jauniešiem. Vislielākās briesmas viņiem draud tāpēc, ka nav pareizi audzināti un pieradināti pie disciplīnas. Iecietīgie vecāki nemāca bērniem pašaizliedzību. Barība, ko viņi liek priekšā saviem bērniem, ir tāda, kas kairina kuņģa maigo gļotādu. Pa nerviem uzbudinājums pāriet uz smadzenēm un /141/ rezultātā mostas dzīvnieciskas kaislības, gūstot virsvaldību pār morāliem spēkiem. Sprieduma spējas nokļūst zemāko tieksmju kalpībā. Viss, kas tiek uzņemts kuņģī un pārvērsts asinīs, kļūst par mūsu sastāvdaļu. Bērniem nevajadzētu atļaut ēst smagu barību kā cūkgaļu, desas, virces, treknas kūkas un cepumus; jo, tā darot, morālie spēki atrodas briesmās. Nevienam nav iespējams dzīvot nesātīgi attiecībā uz diētu, tomēr būt savaldīgam un iecietīgam. Mūsu Debesu Tēvs sūtījis veselības reformas gaismu, lai aizsargātu mūs no pazeminošas ēstkāres ļaunajām sekām, lai tie, kas mīl skaidrību un svētumu, apdomīgi varētu lietot tās labās lietas, kuras Viņš viņiem ir sagatavojis, un, ievērojot atturību ikdienas dzīvē, varētu kļūt svētoti caur patiesību.
Tava izturēšanās pret bērniem nav vienmērīga. Reizēm tu viņus lutini viņiem pašiem par ļaunu, turpretī citā reizē tu viņiem liedz vienu otru nevainīgu prieku, kas viņus ļoti aplaimotu. Tu nepacietībā novērsies no viņiem un nonicini viņu vienkāršos lūgumus, aizmirsdama, ka viņi var atrast prieku tādās lietās, kas tev liekas nesaprātīgas un bērnišķīgas. Tu negribi nokāpt no sava vecuma un sava stāvokļa cienīgajiem augstumiem! lai izprastu bērnus un kalpotu viņu vajadzībām. Šinī ziņā tu neatdarini Kristu. Viņš nostājās līdzās zemajiem, trūcīgajiem un apbēdinātajiem, it kā viens no viņiem. Savās rokās Viņš ņēma mazos bērnus un izprata arī jauniešus. Kristus plašā mīlošā sirds saprata viņu bēdas un vajadzības un priecājās par viņu
laimi. Ļaužu pārpilnās burzmas un nemiera nomocīts un noguris no viltīgo un liekulīgo cilvēku sabiedrības, Viņš atrada atpūtu un mieru nevainīgo bērnu vidū. Viņa klātbūtne nekad viņus neatbaidīja. Debesu Majestāte labprāt atbildēja uz viņu jautājumiem un vienkāršoja Savas svarīgās mācības, lai arī bērni tās varētu saprast. Viņu jaunajos, uzņēmīgajos prātos Viņš sēja patiesības sēklu, kurai bija jāuzdīgst un jānes bagāta raža vēlākajos gados. /142/
Šajos bērnos, kurus Viņam pienesa, lai tos svētītu, Viņš redzēja nākošos vīrus un sievas, kas varēs būt Viņa žēlastības mantinieki un Viņa valsts pavalstnieki. Viņš redzēja, ka dažiem no viņiem būs jāizcieš mocekļa nāve Viņa Vārda dēļ. Daži nelīdzjūtīgi mācekļi pavēlēja bērnus aizvest prom, lai viņi netraucētu Kungu, un, kad viņi nobēdājušies aizgriezās, Kristus aprāja mācekļus sacīdams: "Laidiet bērniņiem nākt pie Manis un neliedziet viņiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.”
Viņš zināja, ka šie bērni uzklausīs Viņa padomus un pieņems Viņu par savu Pestītāju, kur pretī pasaulīgi gudrie un cietsirdīgie cilvēki nebūs tik labprātīgi sekot Viņam un ieņemt vietu Dieva valstībā. Nākot pie Kristus un pieņemot Viņa padomus un Viņa svētības, Šo mazo bērnu padevīgajā prātā tik dziļi
iespiedās Kristus tēls un laipnie vārdi, ka nekad nekas tos vairs nespēs izdzēst. No šīs Kristus rīcības mums vajadzētu mācīties, ka jauniešu sirds ir daudz uzņēmīgāka pret kristietības mācībām, ka tā ir viegli iespaidojama uz dievbijību un tikumību un ir stipra paturēt saņemtos iespaidus. Tomēr šiem mainīgajiem, jaunajiem bērniem vajadzētu tuvoties laipnībā un pamācīt viņus mīlestībā un pacietībā.
Mana māsa, piesaisti savus bērnus ar mīlestību pie savas sirds. Visās lietās pareizi rūpējies par viņiem un uzmani viņus. Apgādā viņus ar piemērotām drēbēm, lai viņiem nebūtu jākaunas sava izskata dēļ, jo tas kaitētu viņu pašcieņai. Tu esi ņēmusi vērā, ka pasaule nododas modei un tērpiem, pametot novārtā prātu un tikumību, kas izrotā cilvēku; tomēr, izvairoties no šī ļaunuma, tu esi tuvojusies otrai galējībai un nepiegriez pietiekošu vērību ne pati savām, ne bērnu drēbēm. Vienmēr ir pareizi būt glītam un piemēroti ģērbtam; atbilstoši savam vecumam un stāvoklim.
Kārtība un tīrība ir Debesu likums; lai saskaņotos ar dievišķajiem kārtības pamatlikumiem, mums pienākums ir ģērbties glīti un gaumīgi. Tavas domas šai jautājumā ir nepareizas. Nosodot pasaulīgo izšķērdību un lepnību, tu iekriti citos maldos, pārvēršot taupību skopumā. Tu sev /143/ aizliedz to, kas taisnīgi un pareizi tev pienāktos un kam tev Dievs sagādājis līdzekļus. Tu pati neģērbies piemēroti un neģērb piemēroti arī savus bērnus. Mūsu ārējam izskatam nevajadzētu apkaunot To, Kuram mēs, kā to apliecinām, sekojam, bet tam vajadzētu pagodināt Viņa lietu un iedvest tai ticību.
Apustulis saka: "Bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai tie augsti neturas, nedz cerē uz nepastāvīgo bagātību, bet uz Dzīvo Dievu, Kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz iepriecai; lai tie labu dara, bagāti top labos darbos, labprāt izdala, ir devīgi." Līdzekļi tev doti, lai tu tos izlietotu pēc vajadzības, bet ne lai krātu iznīcībai lielajā ugunsgrēkā. Tev ir pavēlēts ar prieku baudīt Kunga labās dāvanas, un tās vajadzētu izlietot savām ērtībām, labdarībai un labiem darbiem, kas virzītu uz priekšu Viņa darbu. Tā tu sakrāsi mantu Debesīs.
Daudzas bēdas tev pielaistas saskaņā ar Dieva gudrību, lai tevi vestu tuvāk žēlastības tronim. Ar bēdām un pārbaudījumiem Viņš padara Savus bērnus maigākus un pakļāvīgākus. Šī pasaule ir Dieva darbnīca, kur Viņš mūs veido derīgus Debesu pagalmiem. Ar Savu nazi Viņš strādā pie mūsu drebošajām sirdīm, līdz viss rupjais un nelīdzenais ir atņemts un mēs esam derīgi savai īstajai vietai Debesu celtnē. Smagos pārbaudījumos un ciešanās kristietis kļūst skaidrāks un stiprāks; tā viņš izveido raksturu pēc Kristus dotā parauga. Patiesas, dievbijīgas dzīves iespaids nav aptverams. Tas izjūtams arī aiz šaurā ģimenes un draugu loka, izplatot gaismu, kas manto dvēseles.