Mīļais brāli N, pēdējā parādīšanā man rādīja tavu stāvokli. Man rādīja, ka tavā kristīgajā raksturā ir trūkumi, kas jāpārvar, pirms tu Kunga bijāšanā vari panākt pilnīgu svētumu. Tu mīli patiesību, bet ir nepieciešams, lai /126/ patiesība tevi svētotu. Tu neesi savtīgs, ne arī skops viesmīlībā vai atbalstot patiesības lietu; tomēr viens savtīguma veids pastāv tavā sirdī. Tu pārāk esi pieķēries pats savām domām, un savu spriedumu tu izcel pāri citu spriedumam. Tev draud briesmas paaugstināties pār saviem brāļiem. Tu esi ļoti prasošs un tiecies vadīties no savām idejām neatkarīgi no saviem brāļiem, jo tu savu prātu un piedzīvojumus vērtē augstāk par viņu izpratni un piedzīvojumiem. Šai jautājumā tu neizpildi apustuļa pavēli: "Nedariet neko, strīdēdamies vai lieku godu meklēdami, bet pazemīgā garā turiet viens otru labāku par sevi." Tev ir savi uzskati, nodomi un plāni, un tu domā, ka tie nekad nevar būt nepareizi.
Ģimenē tu par daudz vadību esi pārņēmis savās rokās. Kad tavas domas vai plāni sastopas ar šķēršļiem, tad tu nepiekāpies un nemeklē saskaņu ar tiem, kas tev pretojas, atzīstot, ka viņiem tāpat kā tev ir tiesības uz neatkarīgu spriedumu, bet dusmojies un jūties aizvainots. Tu neesi varējis paciest, ja kāds tavā ģimenē ir šaubījies par taviem plāniem vai arī ja viņi izteikuši priekšlikumus, kas atšķīrušies no tavām domām. Šīs tavas nepatīkamās īpašības dēļ ģimene, lai saglabātu mājā saskaņu, parasti savas vēlēšanās ir pakļāvusi tavai gribai un ļāvusi tev iet savu ceļu. Tāpat tava ģimene ir daudz cietusi, daudz pacietīgi izdabājusi taviem untumiem. Šādu stāvokli tu esi uzskatījis par pareizu tavas likumīgās autoritātes ievērošanu; tu domā, ka tu rīkojies veselīgi un pareizi.
Tava apņemšanās katrā ziņā izvest savus nodomus tavus draugus ir novedusi pretējā galējībā un ierosinājusi viņus nicināt tavu ietiepību. Bet tu domā un liec arī citiem manīt, ka visa
šāda pretestība ir sātana kārdināšanu panākums. Tas tevi darījis vēl neatlaidīgāku savu ideju izvešanā, neņemot vērā citu vēlēšanās.
Tev draud grūtības, ja tu nevēlies dāvāt domu un /127/ ieskatu brīvību tiem, kas saistīti ar tevi. Tev būtu labi atcerēties, ka viņu ceļi un ieskati viņiem pašiem var būt tikpat dārgi kā tavējie tev. Mēs ļoti viegli aizmirstam šo patiesību, kad nosodām citus par to, ka viņi nepiekrīt mums. Tu pārāk bargi valdi pār savas ģimenes locekļiem. Tu esi ļoti sīkumains, dodot viņiem norādījumu uz norādījuma un priekšrakstu uz priekšraksta; un, ja viņi iedrošinās domāt savādāk, tad tas tev liek rīkoties vēl noteiktāk pēc sava prāta un parādīt, ka tu esi kungs savā mājā un ka tu necietīsi nekādu traucējošu rīcību.
Liekas, tu domā, ka pietiek, ja tu pasaki, kā kādu uzdevumu jāveic, lai arī viņi to darītu tieši tavā norādītā veidā. Šāda despotisma dēļ tu bieži noliec savu prātu un ieskatus starp ģimeni un viņu pašu labo izpratni par to, kas dotajos apstākļos ir taisnīgi un pareizi. Tu esi pielaidis nopietnu kļūdu, sagraudams savas sievas gribu un spriedumu un prasīdams no viņas bezierunu pakļaušanos tavai pārākai gudrībai vai arī darīdams viņu atbildīgu par nesaskaņu mājās.
Tev nevajadzētu censties vadīt savas sievas rīcību vai apieties ar viņu kā ar verdziski atkarīgu būtni. Nekad nepaaugstinies pār viņu un neatvaino sevi ar domām: "Viņai ir mazāk piedzīvojumu, un viņa stāv par mani zemāk." Nekad necenties neprātīgi savienot viņas gribu ar savējo, jo viņa ir atsevišķa personība, kas nekad nevar saplūst ar tavējo. Es esmu redzējusi daudzas nelaimīgas ģimenes, kuru posta iemesls ir bijis ģimenes galvas pārmērīgā valdītkāre, bet kurās apspriešanās un vienošanās ceļā visu varētu nokārtot saskanīgi un labi.
Mans brāli, tu esi augstprātīgs. Tu rīkojies pāri savām tiesībām, lai parādītu citiem savu autoritāti. Tev šķiet, ka tu vislabāk saproti, kā darāmi darbi tavā virtuvē. Tev ir savas īpatnējas idejas par to, kā katrs darbs veicams, un tu sagaidi, lai visi līdzīgi mašīnām pievienotos šīm do-mām un ievērotu tev patīkamos atsevišķos norādījumus.
Šī cenšanās nostādīt savus draugus tādā stāvoklī, /128/ lai viņi pazemīgi pildītu katru tavu iegribu un vēlēšanos, ir tukša un veltīga. Visi cilvēki nav vienādi veidoti; un labi, ka tas tā ir. Ja viņi būtu tieši līdzīgi, tad būtu mazāk saskaņas un piemērošanās iespējas vienam ar otru kā tagad. Mēs visi tiekam attēloti kā locekļi pie miesas, kas vienoti Kristū. Šai miesai ir dažādi locekļi, un viens loceklis nevar izpildīt tieši to pašu darbu, ko otrs. Acis ir darītas, lai redzētu, un nekādā gadījumā tās nevar izpildīt
ausu darbu, kas ir dzirdēšana; ausis arī nevar ieņemt mutes vietu, un mute nevar veikt deguna darbu. Tomēr visi šie orgāni ir nepieciešami pilnīgai, veselai miesai, un tie strādā skaistā saskaņā viens ar otru. Rokām ir savs darbs un kājām savs. Viens loceklis nedrīkst teikt uz otru: "Tu esi zemāks, mazvērtīgāks par mani;" rokas lai nesaka kājām: "Jūs man neesat vajadzīgas." Visi locekļi ir piesaistīti miesai sava īpatnējā darba veikšanai un visus vajadzētu līdzīgi cienīt kā tādus, kas kalpo visai miesai un tās laimei.
Mums visiem nevar būt vienāds prāts, ne arī vienādas domas un idejas, tomēr ikvienam no mums jādzīvo par labu un par svētību otram, lai tur, kur vienam kaut kā trūkst, otrs varētu aizpildīt šo vajadzību. Tev ir zināmi rakstura trūkumi un dabiskas tieksmes, kas prasa saskari ar savādākiem cilvēkiem, lai tavs paša prāts tiktu pareizi līdzsvarots. Tev nevajadzētu vienīgi pašam visu vadīt, bet gan vajadzētu apspriesties ar sievu un nākt pie vienota lēmuma. Tu savā ģimenē neesi atbalstījis neatkarības garu, bet gan pārāk bieži esi meklējis kļūdas pie tiem, kas pedantiski nav izpildījuši tavus sevišķos norādījumus.
Ja tavai sievai un citiem ģimenes locekļiem nebūtu smalkjūtības (takta izjūtas) vai prasmes, tad tevi vēl varētu atvainot, ka grožus tik pilnīgi esi pārņēmis savās rokās; bet, tā kā tas tā nav, tad tava rīcība pavisam nav attaisnojama. Kad laipni esi viņiem pastāstījis savus ieskatus par ēdienu pagatavošanu un mājturības jautājumiem un esi licis manīt savu vēlēšanos šinī ziņā, tad neej tālāk, bet ļauj, lai viņi rīkojas ar taviem padomiem pēc savas izvēles. Tad viņi daudz labprātīgāk vēlēsies darīt tev /129/ pa prātam nekā tad, ja tu atkārtoti valdonīgi pieprasīsi paklausību. Un, ja arī viņi nepievienotos tavām domām, tad tomēr nepastāvi pie sava, cenzdamies panākt, lai visu darītu pēc tava prāta. Tev jāatceras, ka citu dabīgā neatkarība ir jācienī. Ja tava sieva dara savus darbus kā viņai izdevīgi, tad tev nav tiesību iejaukties viņas lietās, satraukt un mocīt viņu ar saviem daudzajiem padomiem un viņas rīcības nosodījumu.
Tev ir daudzas labas un augstsirdīgas rakstura īpašības. Tu esi uzmanīgs, laipns, pakalpīgs cilvēks, galvenokārt pret tiem, kas atrodas ārpus tavas ģimenes. Varbūt tas zināmā mērā izskaidrojams ar to, ka tu neuzdrošinies parādīt savu dabīgo noskaņojumu nevienam citam kā tikai tiem, kurus tu uzskati par sevi daudz zemākus. Ja tavu pārākumu pietiekoši neatzīst sabiedrībā, tad tu esi nolēmis, ka tam jānotiek mājā, kur pēc tavām domām šīs prasības neviens neuzdrīkstēsies apšaubīt.
Tev čakli jāķeras pie darba, lai panāktu izmaiņu pats sevī. Ja tu esi ar mieru upurēt savu savtīgumu, stingrās prasības pret citiem, iemīļotos uzskatus un idejas, tad tu vari panākt mierīgu un laimīgu ģimenes dzīvi, uz kuru ar prieku noskatīsies eņģeļi. Vai patīkamāk ir panākt savu gribu, nekā redzēt mājā valdām pareizu gara un rīcības brīvību? Tava māja ne vienmēr ir tieši tāda, kādai tai vajadzētu būt, un tu esi galvenais vaininieks nesaskaņās. Ja tu stāvi kā Kristus pārstāvis virs zemes, tad, es tevi lūdzu, neattēlo nepareizi savu svēto Pestītāju, Kas bija pazemīgs, laipna, pacietīgs un piedevīgs.
Ir kāda patiesība, kuru tev būtu vēlams ņemt vērā, ka ļaudīm ar veselu prātu un kuriem pašiem savas domas, ir ļoti grūti rīkoties tieši tādā veidā, kā to kāds cits viņiem ir norādījis. Tāpēc tev nav morālisku tiesību ar savām kaprīzēm un untumiem apgrūtināt sievu un visu ģimeni viņu darbā. Tev būs grūti uzreiz mainīt savu darbības veidu; tomēr stipri apņemies, ka neiesi vairs savā virtuvē, kā vien lai uzmudinātu tur strādājošos cilvēkus un uzslavētu viņu rīcību. Ļauj, lai uzslava stājas pārmetumu vietā. /130/
Kop tās rakstura īpašības, kas ir pretējas šeit norātajām. Centies attīstīt laipnību, pacietību, mīlestību un visāda veida pieklājību, kas atstātu pārveidojošu iespaidu tavā mājā un padarītu gaišāku tavas ģimenes un tavu draugu dzīvi. Atzīsti, ka esi rīkojies nepareizi, un tad pagriezies uz pretējo pusi un centies būt taisnīgs un godīgs. Nepūlies padarīt sievu par savas gribas verdzeni, bet ar laipnību un nesavtīgu vēlēšanos viņu iepriecināt un aplaimot velc viņu tuvu pie sevis - savstarpējas līdzjūtības un mīlestības lokā. Dod viņai izdevību pielietot savas spējas un necenties aprobežot viņas prātu un veidot viņas spriedumus, līdz viņa pazaudē savas garīgās īpatnības.
Viņa ir Dieva bērns, sieviete ar jaukām spējām un labu gaumi, kas pati par sevi domā pazemīgi. Un tu tik ilgi esi valdījis pār viņu un nicinājis viņas personīgās domas, ka tas viņu ir iespaidojis noslēgties sevī un neattīstīt savu ceļo, sievišķību, ko darīt viņai ir pilnas tiesības. Runājot ar sievu par lietām, kas
vienādi skar jūsu abu intereses, tu zini, ka, ja viņa izsaka tev pretējus uzskatus, tad tu jūties aizvainots, tavs "es" saceļas un aizdzen goddevības jūtas, ko tev dabīgi vajadzētu kopt pret savu dzīves biedri.