tiem, kas no sievām dzimusi, neviens nav vēlies, kas būtu bijis lielāks par Jāni Kristītāju.”
Arī Kristus pirmie trīsdesmit dzīves gadi tika pavadīti nošķirtībā. Kalpojošie eņģeļi neatstājās no Dzīvības Kunga, kad Viņš staigāja pa Nācaretes pakalniem kopā ar strād-niekiem un zemniekiem, nepazīts un negodāts. Šiem cēlajiem piemēriem vajadzētu mūs pamācīt izvairīties no ļauniem iespaidiem un no tādas sabiedrības, kas nedzīvo pareizi. Mums nevajadzētu sev glaimot, ka esam pietiekoši stipri, lai tādi iespaidi varētu mūs skart, bet mums pazemīgā garā jācenšas izsargāties no briesmām.
Senajam Izraēlam Dievs deva sevišķus norādījumus, lai viņi paliktu no citām tautām atšķirti ļaudis. Viņiem nevajadzēja skatīties uz apkārtējo tautu elku kalpošanu, lai viņu pašu sirdis netiktu samaitātas, lai tuva draudzība ar bezdievīgajiem cilvēkiem neparādītu to dzīvi viņu acis mazāk ļaunu, nekā tā patiesībā ir. Tikai nedaudzi izprot paši savu vājumu. Viņi zina, ka cilvēka sirds iedzimtais grēcīgums pārāk bieži nonāvē viņa viscēlākās pūles.
Grēka postošais iespaids saindē dvēseli. Mēs varam būt droši, vienīgi atšķiroties no tiem, kas dzīvo savā tumsā. Kungs mums ir pavēlējis iziet no viņu vidus un atšķirties, /110/ neaizskarot neko netīru, un tad Viņš apsolījis pieņemt un būt mums par Tēvu, un mēs būsim Viņa dēli un meitas. Ja mēs vēlamies būt Dieva ģimenes locekļi, kļūt par Debesu Ķēniņa bērniem, tad mums jāpakļaujas Viņa nosacījumiem; jāatstāj pasaule un jāstāv Kunga priekšā kā sevišķiem ļaudīm, kas paklausa Viņa priekšrakstiem un kalpo Viņam.
Lats izvēlējās par mājas vietu Sodomu, jo no pasaulīgā redzes viedokļa tur varēja gūt zināmas priekšrocības. Bet vēlāk, kad bija iekārtojies un ar pasaulīgo mantu kļuvis bagāts, viņš pārliecinājās, ka ir pielaidis kļūdu, neņemdams vērā tās sabiedrības morālo stāvokli, kurā bija izvēlējies sev mājvietu.
Sodomas iedzīvotāji bija samaitāti; zemiskas sarunas ik dienas skāra viņa ausis, un viņa taisnā dvēsele cieta varmācības un noziegumu dēļ, kurus aizkavēt viņš nebija spējīgs. Viņa bērni bija kļuvuši līdzīgi šiem negodīgajiem ļaudīm; biedrošanās ar tiem viņus morāli samaitāja. Ņemot visu to vērā, viņa pasaulīgās bagātības šķita mazas un nevērtīgas pret to cenu, ko viņš par tām bija samaksājis. Bērniem apprecoties ar sodomiešiem, ģimenes saskare ar tiem vēl vairāk paplašinājās.
Beidzot Kunga dusmas iedegās pret ļaunajiem pilsētas iedzīvotājiem, un Dieva eņģeļi apmeklēja Sodomu, lai aizvestu Latu, ka viņš, pilsētu iznīcinot, neietu bojā. Viņi pavēlēja Latam ņemt savu ģimeni - sievu, dēlus un meitas, kas bija apprecējušies bezdievīgajā Sodomā, un ieteica bēgt no šīs vietas. Eņģeļi sacīja: "Mēs izpostīsim šo vietu, tāpēc ka brēkšana par to liela Kunga priekšā, un Kungs mās ir sūtījis to izpostīt.”
Lats izgāja un lūdza un aicināja savus bērnus. Viņš atkārtoja eņģeļa vārdus: "Celieties un ejiet ārā no šīs vietas, jo Kungs samaitās šo pilsētu. Bet znotiem likās, ka viņš tikai smieklus runā; jo viņi jau tik ilgi bija dzīvojuši Sodomā, ka bija kļuvuši par līdzdalībniekiem ļaužu /111/ grēkos. Un viņi iespaidoja Lata meitas ticēt, ka viņu tēvs ir sajucis prātā. Viņiem bija labi turpat, kur viņi atradās. Viņi bija bagāti, un viņiem piederēja lieli īpašumi; viņi nevarēja ticēt, ka skaisto Sodomu, bagāto un auglīgo zemi var iznīcināt grēkus nīstošā Dieva dusmas.
Lats noskumis atgriezās pie eņģeļiem un atstāstīja viņiem savu neveiksmi. Tad eņģeļi viņam pavēlēja celties, ņemt savu sievu un savas divas meitas, kas vēl bija viņa mājā, un atstāt pilsētu. Lats noskuma; doma, ka jāatstāj bērni un sieva, kas atteicās iet bez viņiem, gandrīz lauza viņa sirdi. Viņi visi būtu gājuši bojā pilsētas briesmīgajā izpostīšanā, ja Kungs Savā lielajā žēlastībā nebūtu sūtījis viņu glābšanai Savus eņģeļus.
Gaidāmās nelaimes lielums Latu it kā paralizēja; viņš apmulsa bēdās, domājot, ka jāatstāj viss, kas viņam bija dārgs virs zemes. Redzot viņa vilcināšanos, Dieva eņģeļi satvēra viņa roku un viņa sievas, un viņa divu meitu rokas un izveda viņus no pilsētas, pavēlot viņiem bēgt, lai glābtu savu dzīvību, neskatīties atpakaļ, ne arī apstāties visā līdzenumā, bet glābties kalnos.
Cik negribīgi Lats paklausīja eņģeļiem iet, cik tālu vien iespējams, no samaitātās Sodomas, kas bija
nolemta pilnīgai iznīcībai! Viņš neuzticējās Dievam un lūdza atļauju apmesties tuvāk. Dzīve ļaunajā pilsētā bija vājinājusi viņa ticību un uzticēšanos Kunga taisnībai. Viņš lūdza, lai viņam nebūtu jādara tas, ko no viņa prasīja, ka kāda nelaime viņam neuzbruktu un viņam nebūtu jāmirst. Eņģeļi bija sūtīti ar sevišķu uzdevumu glābt Latu un viņa ģimenes dzīvību, bet Latu tik ilgi bija apņēmuši samaitāti iespaidi, ka viņa iejūtība bija notrulinājusies, un viņš nespēja saprast Dieva darbu un Viņa nolūkus; viņš nespēja uzticēties Dieva rokām un pildīt Viņa pavēles. Viņš turpināja lūgties par sevi, un neticība viņam maksāja sievas dzīvību. Viņa atskatījās atpakaļ uz Sodomu, kurnot pret Dieva rīcību, un tika pārvērsta par sālsstabu, lai būtu par brīdinājumu visiem tiem, kas neciena Debesu sevišķo žēlastību un aizgādību. Pēc šīs
briesmīgās atmaksas Lats vairs ilgāk /112/ neuzdrošinājās kavēties ceļā, bet saskaņā ar eņģeļu norādījumu bēga kalnos. Viņa meitu grēks pēc Sodomas atstāšanas bija kā turienes ļaunās sabiedrības ietekmes rezultāts. Viņas vairs neatšķīra taisnību no netaisnības, grēks viņām neizlikās grēks.
Lata gadījumam vajadzētu būt par brīdinājumu visiem, kas vēlas dzīvot dievbijīgu dzīvi, lai viņi atšķirtos no katra iespaida, kas varētu viņus vadīt prom no Dieva. Lats tik ilgi bija palicis bezdievīgo vidū, ka spēja izglābt tikai pats sevi un divas meitas, un pat viņas, uzturēšanās Sodomā, bija tikumiski samaitājusi.
Dievs domā tā, kā Viņš saka, un ar Viņu nedrīkstam jokoties. Ak, cik daudz ir īsredzīgo, grēcīgo mirstīgo būtņu, kas lūdz Dievu samierināties ar viņu nosacījumiem, bet, ja viņi bez atlikuma būtu nodevušies Viņa rokās, tad Viņš būtu pie viņiem pabeidzis pestīšanas darbu un būtu viņiem devis dārgas uzvaras.
Māsa K, tev draud briesmas pieņemt lēmumu, kas tev ļoti kaitīgs. Dievam ir darbs, kas tev jādara un kuru neviens cits tavā vietā nevar padarīt, un bez tā tava dvēsele nevar tikt izglābta. Dievs tevi mīl, un Viņš negrib, ka tu pazustu vispārīgajā bojā ejā. Viņš tevi aicina atstāt tās lietas, kas kavē tavu garīgo attīstību, un atrast Viņā tev vajadzīgo spēku un iepriecu. Tev ģimenē ir rūpes un grūtības, kas bieži tevi nomoka, bet, ja tu darīsi tikai to, kas nepieciešams jūsu laicīgajām ērtībām un laimei, tad tu atradīsi laiku, lai lūdzot un ar interesi lasītu savu Bībeli un pilnveidotu kristīgo raksturu.
Brāli K, tu grūtībās bieži esi zaudējis drosmi, tomēr tev jābūt centīgam, stipram un noteiktam savos pienākumos ģimenē, ja vien iespējams, iesaistot visus sev līdzi. Tev nevajadzētu taupīt nekādas pūles, pārliecinot viņus kopīgi ceļot uz Debesīm. Bet, ja māte un bērni nevēlas tevi pavadīt, bet gan cenšas tevi atraut no taviem pienākumiem un reliģiskajām priekštiesībām, tad tomēr tev jāiet uz priekšu, kaut arī tu ietu viens pats. Tev jādzīvo, bīstoties Dievu. Tev jāizmanto izdevības apmeklēt sapulces, /113/ iegūstot visus iespējamos garīgos spēkus; tie tev būs vajadzīgi nākamajās dienās. Visus Lata īpašumus aprija uguns. Ja tev būs jāsastopas ar zaudējumiem, tad nezaudē drosmi. Ja tu vari izglābt kaut daļu no savas ģimenes, tad tas tomēr ir daudz labāk nekā zaudēt visu.
Mīļais brāli un mīļā māsa, kā vecāki jūs lielā mērā esat atbildīgi par savu bērnu dvēselēm. Jūs viņiem esat devuši dzīvību, un ar priekšrakstiem un piemēru jums viņi jāvada pie Kunga un Debesu pagalmos. Jums viņi jāpārliecina, ka viņu laicīgajām interesēm, salīdzinot ar mūžīgo labklājību, ir pavisam maza nozīme.
Šie mīļie bērni dzīvo starp pasaules ļaudīm un sevī ir uzsūkuši mīlestību un dzīves niecību. Jūsu dēls L ir labsirdīgs, smalkjūtīgs zēns; tomēr viņam vajadzīga mātes rūpīgā gādība, kuras ikdienas piedzīvojumi kristīgā dzīvē darītu viņu spējīgu dot dēlam padomus un pamācības. Viņš ir tieši tādā vecumā, kad maiga, saprātīga māte ar savu iespaidu var viņu veidot; bet es baidos, māsa K, ka tu vairāk centies veidot bērnus pēc šīs pasaules līdzības un nemāci viņiem, ka šīs dzīves svarīgais darbs ir tāda rakstura veidošana, kas nodrošinātu nemirstību.
Ja L necentīsies iepazīties ar reliģiskiem priekšrakstiem un praktisko kristīgajumu, tad viņa dzīve būs tikai maldi. Viņam jāsaskata nepieciešamība saņemt garīgu izglītību, lai pilnībā varētu izlietot savas spējas Dievam. Kungs aicina jaunekļus strādāt Viņa vīnkalnā. Jauniešiem nevajadzētu atstāt novārtā izglītības svarīgāko nozari. Bet, ja viņi visu savu uzmanību pievērš laicīgajam studijām un nevēlas izglītoties svarīgajos reliģiskajos jautājumos un neiegūst kristīgus piedzīvojumus, tad viņi būs nederīgi Dieva darbam. Lai arī nezin cik labvēlīgas būtu izglītības priekšrocības, tad tomēr ir vajadzīgs vēl kaut kas bez grāmatu zināšanām, lai glābtu dvēseles un vadītu cilvēkus uz atgriešanos un grēku nožēlu.
Zināma gadu skaita veltīšana vienīgi zinātnisku atziņu iegūšanai nesagatavos mūs par iespaidīgiem strādniekiem kalpošanas darbā Dievam. /114/
Jauniešiem vajadzētu veltīt studijām daudz laika, tomēr garīgo piepūli vajadzētu savienot ar fizisku darbu un praktiski izlietot iegūtās zināšanas, lai lietderīgos vingrinājumos vienlīdzīgi attīstītos visi gara un miesas spēki. Viņiem nevajadzētu atstāt novārtā pestīšanai nepiecie-šamās lietas, ne arī nostādīt tās otrā vietā aiz kaut kā cita šinī dzīvē.
Mīļais brāli un māsa, Dievs mīl jūsu ģimeni un vēlas pār jums izliet Savas sevišķās svētības, lai jūs kļūtu par taisnības darba rīkiem, vadot citus uz Debesīm. Pilnīgi svētījies Dievam, brālis K varētu darīt daudz laba sabiedrībā, kur viņa padoms un iespaidu tad labāk pieņemtu un novērtētu. Mēs stipri ceram, ka jūs abi izlabosiet to, kas jūsu dzīvē ir nepareizs,