1872. gada 10. decembrī man rādīja br. K ģimenes stāvokli. Viņš bija īsts ticīgais un mīlēja patiesību,
bet bija arī dzēris no pasaules gara. Kristus sacīja: "Kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds." Brāli K, tava pasaules manta tik lielā mērā paņem tavas intereses un uzmanību, ka tev neatliek laika, lai kalpotu Dievam. Tava sieva pat jūtas neapmierināta, kad tu Dievam dod tās niecīgās žēlastības dāvanas, kuras tu Viņam veltī. Viņas sirdi pārņēmis pasaulīgais neprāts. Neviens no jums neņem pietiekoši laika pārdomām un lūgšanām. Dievam tiek nolaupīta jūsu ikdienišķā kalpošana, un jums pašiem jācieš lielāks zaudējums kā jebkuras pasaulīgās mantas zudums.
Māsa K, tu no Dieva atrodies vēl tālāk nekā tavs vīrs. Pieķeršanās pasaulei no tavas sirds ir izraidījusi tavu Pestītāju; tu Viņu vairs nemīli. Tev ir pavisam maz /105/ vēlēšanās lūgt Dievu un pārmeklēt savu sirdi. Tu sevi esi nodevusi paklausībai tumsas spēku lielkungam. "Kam jūs padodaties par kalpiem, tā kalpi jūs esat; vai nu grēkam uz nāvi vai paklausībai uz taisnību.”
Māsa K, tu nezini, ko tu dari, tu nesaproti, ka, velkot savu vīru prom no patiesības, tu karo pret savu Radītāju. Tava uzmanība pievērsta pasaulīgiem labumiem. Tu neesi kopusi mīlestību uz dievbijību, bet tev labāk patīk darba steiga un troksnis, kas saistīti ar bagātības iegūšanu. Tevi pilnīgi pārņēmusi vēlēšanās līdzināties pasaulei, lai tu varētu saņemt to laimi, ko sniedz pasaule. Tava pasaulīgā godkāre un intereses ir lielākas par ilgām pēc patiesības un pēc daļas Dieva Valstībā.
Tavs dārgais pārbaudes laiks tiek pavadīts pūlēs iegūt laicīgo labklājību, ģērbjoties, ēdot un dzerot pēc pasaules ieraduma. Ak, cik neapmierinošs, cik nepietiekams ir šis ieguvums! Sekojot pasaulīgām tieksmēm un mērķiem, tu velc smagāku jūgu par to, ko tavs Pestītājs jebkad ir gribējis tev uzlikt. Tavs Glābējs tevi aicina: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas strādājat un jūtaties smagi nospiesti; Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevis Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet dusu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir laipnīgs un Mana nasta viegla." Mana māsa, Kristus grib, lai tu savu lielo smagumu noliktu pie Viņa kājām un padotu savu cieto kaklu Viņa laipnajam jūgam.
Kas būtu, ja tavs pārbaudes laiks noslēgtos jau tagad? Kā tu izturētu Kunga dziļi skarošo pārbaudi? Kā tu esi izlietojusi līdzekļu podus un iespaidu, ko Dievs tev aizdevis, lai tu tos gudri izlietotu Viņa godam? Kungs tev devis dzīvību un Savas svētības ne sevis iepriecināšanai un savtīgiem mērķiem, bet lai tu dzīvotu citiem par svētību un darītu labu. Kungs tev ir uzticējis podus, kurus jādod mijējiem, lai tad, kad Viņš tos atprasīs, Viņš varētu saņemt dotos podus līdz ar augļiem. Iespaids un līdzekļi doti, /l06/ lai tevi pārbaudītu, lai atklātos, kas ir tavā sirdi; tev tie jāizlieto dvēseļu mantošanai Kristum un lai tā virzītu uz priekšu sava Pestītāja darbu. Tu izdarīsi briesmīgu kļūdu, ja šo darbu atstāsi novārtā. Ar katru dienu, kuru tu atdod, lai kalpotu sev un izpatiktu saviem draugiem, paļaujoties viņu iespaidam mīlestībā uz pasauli un atstājot neievērotu savu labāko Draugu, Kurš mira, lai tu dzīvotu, tu zaudē daudz..
Māsa K, tu domā, ka tev nav labi atšķirties no apkārtesošajiem. Tu dzīvo sabiedrībā, kas iepazinusies ar patiesību, tomēr to ir atmetusi; un tu savas intereses un jūtas esi savienojusi ar viņiem, līdz visādā veidā tu esi kļuvusi kā viena no viņiem. Tu mīli viņu sabiedrību; tomēr tu neesi laimīga. Savā sirdī tu esi sacījusi: "Tas ir velti, ka kalpojam Dievam; un kāds labums mums nāk, ka turam Viņa pavēles un kā noskumuši staigājam Kunga Cebaota priekšā.”
Visai ģimenei būt kā Jēzus pārstāvjiem, kas neticīgas sabiedrības vidū tur Dieva baušļus, nav maza lieta. Mums jābūt dzīvām vēstulēm, zināmām un lasāmām visiem cilvēkiem. Šāds stāvoklis ir saistīts ar briesmīgu atbildību. Lai dzīvotu gaismā, jums jānāk tur, kur spīd gaisma. Br. K, neskatoties ne uz kādu upuri, vajadzētu just svinīgu pienākumu ar savu ģimeni piedalīties vismaz gadskārtējās patiesības mīlētāju sanāksmēs. Tas stiprinātu viņu un citus, sagatavojot viņus pārbaudījumiem un pienākumiem. Nav labi atteikties no priekštiesības satikties ar tiem, kuriem ir līdzīga ticība, citādi patiesība viņu izpratnē zaudēs savu svarīgo nozīmi, sanāksmju svētījošais iespaids neapgaismos un neatdzīvinās viņu sirdis, un viņi pazaudēs garīgumu. Tā viņi netiek stiprināti ar dzīva sludinātāja vārdiem. Pasaulīgas domas un pasākumi pastāvīgi nodarbina viņu prātu, izspiežot visu garīgo apceri.
Kristiešu lielākais vairums ticībā kļūst svārstīgi, ja viņi pastāvīgi nevēlēsies iet kopē uz sanāksmēm un lūgšanām. Ja viņiem nebūtu iespējams baudīt šīs reliģiskās priekšrocības, tad Dievs viņiem sūtītu gaismu no /107/Debesīm ar Saviem eņģeļiem, lai svētītu Savus izkaisītos ļaudis un uzturētu tos možus
un priecīgus. Tomēr Viņš nav nodomājis darīt brīnumus, lai
uzturētu Savu svēto ticību. Viņiem tā jāmīl patiesība, lai būtu ar mieru uzņemties pūles, nodrošinot sev Dieva apsolītās priekšrocības un svētības. Vismaz viņiem ir iespējams ziedot dažas dienas gadā kopīgām pūlēm Kristus lietas uz priekšu virzīšanā un draudzīgu padomu savstarpējas līdzjūtības apmaiņai.
Daudzi gandrīz visu savu laiku veltī laicīgām interesēm un priekiem, bet nenovēl pat dažas dienas, lai dotos prom no savām mājām, kur varētu sastapties ar ļaudīm, kas sanākuši kopā Kunga Vārdā. Viņiem žēl arī līdzekļu, kas jāizdod šādā ceļā. Kunga Vārds mantkārību nosauc par elku kalpību; tik cik daudz gan ir elku kalpu pat starp tiem, kas sevi apliecina par Kristus sekotājiem.
Dievs prasa, lai mēs sanāktu kopā un nodotu liecību par patiesību. Dieva eņģelis sacīja: "Tad tie, kas Kungu bijās, runāja cits ar citu; un Kungs nomanīja un uzklausīja to, un piemiņas grāmata ir rakstīta Viņa priekšā par tiem, kas Kungu bīstas un Viņa Vārdu piemin. Un tai dienā, ko Es darīšu, saka Kungs Cebaots, tie Man būs par īpašumu, un Es tos žēlošu, kā vīrs savu dēlu žēlo, kas viņam kalpo.”
Mūsu sniedzamības robežās esošo priekštiesību izlietošana, lai, pienesot pat zināmus upurus, pulcētos kopā ar tiem, kas bīstas Dievu un runā par Viņu, mums noteikti atmaksāsies; jo Dievs uzklausās šīs liecības, un eņģeļi tās ieraksta grāmatās. Dievs atcerēsies tos, kas sanāk kopā un domā par Viņa Vārdu, un Viņš tos saudzēs lielajā ugunsgrēkā. Viņa acīs tie būs kā vērtīgi dārgakmeņi; bet Viņa dusmas kritīs uz neaizsargātajām grēcinieku galvām. Kalpot Dievam nav veltīgi. Nenovērtējams, brīnišķīgs atalgojums ir sagatavots tiem, kas savu dzīvi veltī kalpošanai Viņam.
Mīļais brāli un mīļā māsa, jūs pakāpeniski esat devušies tumsā, līdz gandrīz nemanot jūs to esat sākuši uzskatīt par gaismu. Reižu reizēm vājš gaismas stars izspiežas cauri tumsai un modina jūsu prātu; bet apkārtējais iespaids nomāc gaismas starus, un tumsa šķiet biezāka kā iepriekš. /108/
Jūsu garīgās labklājības dēļ jums būtu bijis labāk jau dažus gadus atpakaļ mainīt dzīves vietu. Patiesības gaisma ir pārbaudījusi sabiedrību, kurā jūs dzīvojat. Maz bija to, kas pieņēma žēlastības un brīdinājuma vēsti, kamēr daudzi šo vēsti atmeta. Bet viena ļaužu daļa šo vēsti nepieņēma tāpēc, ka tā prasīja uzņemties krustu. Viņi ieņēma neitrālu stāvokli un domāja, ka, necīnoties pret patiesību, viņi rīkojas pavisam labi; bet gaisma, kuru nepieņēma un neizkopa, izdzisa tumsā. Viņi pūlējās nomierināt sirdsapziņu, sakot uz Dieva Garu: "Šoreiz tu vari iet; kad man būs izdevīgs laiks, tad es tevi aicināšu." Šis piemērotais, izdevīgais laiks nekad neatnāca. Viņi neizmantoja zelta izdevību, kas nekad vairs neatgriezās; atsakoties no gaismas, pasaule to sev ir izdzēsusi. Viņu prātu un sirdi pilnībā aizņem šīs dzīves intereses un satraucošo izpriecu burvīgums, bet viņu labākais Draugs, svētais Pestītājs, ir atmests un aizmirsts.
Māsu K, lai gan viņai piemīt izcilas iedzimtās īpašības, no Dieva atrauj neticīgie draugi un radi, kas nemīl patiesību un negrib ņemt nekādu līdzdalību pašaizliedzībā un upuru pienešanā patiesības labad. Māsa K nav sapratusi, cik svarīga ir mums Dieva dotā pavēle - atšķirties no pasaules. Tas, ko redzējušas viņas acis un dzirdējušas viņas ausis, ļauni ietekmējis viņas sirdi.
Jānis Kristītājs jau no dzimšanas bija pildīts ar Svēto Garu, un, ja būtu bijis kāds, kas varētu palikt neskārts no savas paaudzes samaitājošā iespaida, tad tas noteikti būtu bijis viņš. Tomēr viņš neuzdrošinājās uzticēties savam spēkam; viņš atšķīrās no saviem draugiem un radiem, lai viņu dabīgās un iedzimtās tieksmes nevarētu tam būt par slazda valgu. Bez vajadzības viņš negāja tur, kur draudēja kārdināšanas, ne arī tur, kur apkārtējā greznība vai pat tikai dzīves ērtības varēja viņu ierosināt meklēt vieglumu vai apmierināt ēstkāri, tādā veidā mazinot viņa garīgos un fiziskos spēkus. Tā rīkojoties, viņš nebūtu varējis izpildīt savu svarīgo uzdevumu. /109/
Viņš sevi pakļāva trūkumam un vientulībai tuksnesi, kur lielajā dabas grāmatā varēja vērot majestātiskā Dieva svēto prātu un iepazīties ar Viņa raksturu, kāds tas atklājas Viņa brīnišķīgajos darbos. Šī atmosfēra bija piemērota morāles pilnības iegūšanai un pastāvīgi uzturēja Kunga bijāšanā. Jānis, Kristus priekštecis, izvairījās no ļaunām sarunām un pasaules samaitājošā iespaida. Viņš baidījās, ka tādas ietekmes rezultātā viņa sirdsapziņai grēks varētu vairs nelikties tik briesmīgi grēcīgs. Viņš par savas dzīves vietu izvēlējās tuksnesi, kur apkārtne uz viņa saprātu neatstāja ļaunu iespaidu. Vai mums kaut ko nevajadzētu mācīties no šī vīra piemēra, kuru Kristus godāja un par kuru Viņš sacīja: "Starp