Māsa I, tu neesi vīram pietiekoši palīdzējusi. Tava uzmanība ir vairāk veltīta tev pašai. Tu neesi atzinusi vajadzību uzmodināt snaudošos spēkus, lai stiprinātu vīru viņa darbā vai arī lai pareizi ietekmētu bērnus. Ja tu centīgi būtu pildījusi pienākumus, kurus no tevis prasa Dievs, ja būtu palīdzējusi savam dzīves biedram nest viņa nastas un kopā ar viņu pareizi un disciplinēti audzinājusi savus bērnus, tad jūsu ģimenē būtu pavisam citādāka kārtība.
Bet tu esi ļāvusies grūtsirdībai un skumjam, un tāpēc jūsu dzīvoklī saules gaismas vietā apēno mākoņi. Tu neesi atbalstījusi cerību un priecīgu noskaņojumu, un tavs iespaids ir nomācis tos, kuriem tev vajadzēja palīdzēt ar laipniem vārdiem un darbiem. Viss tas ir savtīguma rezul-tāts. Tu esi prasījusi uzmanību un līdzjūtību no sava vīra un bērniem un līdz šim neesi izpratusi, ka tavs pienākums bija nedomāt par sevi, bet gan strādāt viņu laimes un labklājības labā. Tu esi ļāvusies nepacietībai un bargi rājusi savus bērnus. Tava izturēšanās ir tikai pastiprinājusi viņu ļaunās tieksmes un sarāvusi mīlestības saites, kam jāsaista vecāku un bērnu sirdis.
Tev ir trūcis pašsavaldīšanās, un tu esi rājusi vīru bērnu klātbūtnē; tas mazinājis viņa autoritāti pār tiem un arī tavējo. Tu esi bijusi ļoti vāja; kad tavi bērni nāca pie tevis ar sūdzībām par citiem, tad tu bez vilcināšanās esi izšķīrusies par labu viņiem un negudri esi nosodījusi un apvainojusi tos, par kuriem bērni sūdzējās. Tāpēc jūsu bērni kurn pret tiem, kas neparāda viņiem cieņu, kādu viņi iedomājas pelnījuši. Netieši tu esi šo garu atbalstījusi un nevis apslāpējusi. Tu neesi pret saviem bērniem izturējusies pietiekoši stingri un taisnīgi, kā tev būtu vajadzējis darīt.
Tev ir bijuši pārbaudījumi. Tu esi jutusies nomākta. /104/ Tu esi zaudējusi drosmi, tomēr šajās nelaimēs tu netaisni esi vainojusi citus. Galvenais iemesls ir meklējams tevī pašā. Tu savu māju neesi izveidojusi tādu, kādai tai vajadzētu būt un kāda tā būtu varējusi būt. Vēl ir tavos spēkos izlabot pielaistās kļūdas. Atstāj savu auksto un stīvo atturību. Dod vairāk mīlestības, nekā to prasi sev, radinies būt priecīga, ļauj saules gaismai iespīdēt tavā sirdī, un tad tā apmirdzēs ap tevi esošos; esi sabiedriskāka un sadraudzīgāka, centies iemantot bērnu uzticību, lai viņi varētu nākt pie tevis pēc padoma; pamudini viņus uz pazemību un nesavtību un esi viņiem pareizs paraugs.
Mans mīļais brāli un mīļā māsa, uzmostieties savas ģimenes vajadzībām. Neesiet akli, bet ķerieties pie darba vienoti un mierīgi, ar lūgšanām un ticībā. Savediet kārtībā savu māju, un Dievs svētīs jūsu pūles.