"Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus palaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu? Vai tā nepiederas maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvākā? Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība ies tavā priekšā, un Kunga godība tevi pavadīs. Tad tu sauksi, un Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs! redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļaunu. Un, ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā un tava krēsla būs kā dienas vidus; un Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.”
Ļoti liela savstarpēja līdzjūtība pastāv starp garu (prātu) un miesu. Kad viens no viņiem tiek skārts un iespaidots, otrs atbild. Gara stāvoklim ir liela teikšana par fiziskās sistēmas veselību. Ja prāts ir brīvs un laimīgs, apzinoties pareizu rīcību un izjūtot apmierinājumu par to, ka citi ir darīti laimīgi, tad tas radīs prieku, kas savukārt atsauksies uz visu sistēmu, liekot brīvi plūst asinīm un labvēlīgi iespaidojot visu miesu. Dieva svētības ir zāles, kas dziedina, un, kas bagātīgi dara labu citiem, /61/ tie piedzīvos brīnišķīgas svētības paši savā sirdī un dzīvē.
Ja jūsu domas, mīļais brāli un māsa, būtu vairāk nodarbinātas ar rūpēm priekš citiem, tad jūsu pašu dvēseles saņemtu lielākas svētības. Jums abiem ir pārāk maz cilvēcīgas līdzjūtības. Savas jūtas jūs nesaistāt ar citu vajadzībām. Jūsu izturēšanās ir pārāk cietsirdīga un
nelīdzjūtīga. Jūs esat kļuvuši stingri, prasoši un iedomīgi. Jums draud briesmas kļūt par sirdsapziņu citiem. Jums ir pašiem savas domas par kristīgiem pienākumiem un kristīgu pieklājību, un pēc šīm domām jūs gribat mērot citus; tas nozīmē tiesību robežu pārkāpšanu.
Citiem cilvēkiem ir savas domas un savas zīmīgas rakstura īpašības, kas nav savienojamas ar jūsu īpatnējiem uzskatiem. Jums tāpat ir trūkumi un kļūdas kā jūsu brāļiem un māsām, un ir labi, ja to atceramies, kad paceļas domstarpības. Jūsu nepareizības priekš viņiem ir tikpat nopietnas un smagas kā viņu vainas priekš jums, un jums vajadzētu pret viņiem būt tikpat laipniem un lēniem, kā jūs vēlaties, lai viņi būtu pret jums. Jums abiem vajadzīga lielāka mīlestība un līdzjūtība prieks citiem - tāda mīlestība un līdzjūtība, kas līdzinātos Jēzum. Jau pašu mājā jums vajadzētu radināties būt
laipniem, runājot mīļi ar savu bērnu, labi apejoties ar viņu un atturoties no rājieniem par ikkatru mazāko viņa kļūdu, lai viņš nenocietinātos no pastāvīgas kļūdu uzrādīšanas.
Jums vajadzētu kopt Kristus mīlestību un lēnprātību. Ar novērojošu un aizdomīgu garu attiecībā uz citu motīviem un izturēšanos jūs bieži vien strādājat pretī labajam, ko jau bijāt padarījuši. Jūs kopjat jūtas, kas ar savu iespaidu atsaldē, atgrūž, bet ne pievelk un manto. Jums jāvēlas kļūt tik piekāpīgiem un pacietīgiem savā raksturā, kādus jūs vēlaties redzēt citus. Savtīga mīlestība uz saviem ieskatiem un ceļiem lielā mērā izpostīs jūsu spēku labiem darbiem, ko jūs tik ļoti vēlaties darīt.
Māsa F, tev ir pārāk liela vēlēšanās valdīt. Tu esi ļoti jūtīga; ja tavi ceļi tiek šķērsoti, tu jūties ļoti sāpināta; pie ieročiem ķeras paša es, jo tev trūkst lēnprātīga /62/ un mācību pieņemoša gara. Tev šajā punktā jābūt ļoti uzmanīgai; īsi sakot, tev jāpiedzīvo pilnīga atgriešanās, pirms tavs iespaids var būt tāds, kādam tam vajadzētu būt. Gars, kuru tu tagad parādi, darīs tevi nelaimīgu, ja tu turpināsi to kopt. Tu redzēsi citu kļūdas un būsi tik dedzīga viņu labošanā, ka neievērotas paliks tavas pašas vainas un tev grūti nāksies strādāt, lai izvilktu skabargu no sava brāļa acs, kamēr baļķis aizsprosto tavu skatu. Dievs nevēlas, lai tu savu sirdsapziņu lietotu par mērauklu citiem. Tev jāpilda pienākums, tas ir, pašai sevi jādara priecīgu un jākopj nesavtīgums savās izjūtās, līdz tavs vislielākais prieks būs darīt laimīgus visus, kas ir ap tevi.
Jums abiem jādara sava sirds maigāka un jāpilda tā ar Kristus Garu, lai jūs paši dzīvodami prieka un laipnības atmosfērā, arī tiem, kas ir ap jums, varētu palīdzēt būt veseliem un laimīgiem. Jūs esat iedomājušies, ka prieks nav saskaņojams ar Kristus reliģiju. Tā ir kļūda. Mums var būt patiess kristieša cēlums un tanī pašā laikā varam būt priecīgi un laipni savā izturēšanās veidā. Priecīgs prāts bez vieglprātības ir viens no kristieša jaukumiem. Jums vaja-dzētu sargāties no šauru reliģisku uzskatu piesavināšanās, vai arī jūs paši ierobežosiet savu iespaidu un kļūsiet par neuzticīgiem Dieva namturiem. Izvairieties no citu norāšanas un nopelšanas. Jūs neesat piemēroti rājienu izteikšanai. Jūsu vārdi tikai ievaino un apbēdina; viņi nedziedina un nereformē. Jums vajadzētu pārvarēt ieradumu pieķerties mazām lietām, kas jums liekas sliktas. Lai jūsu spriedums par ļaudīm un lietām ir plašs, augstsirdīgs un mīlīgs. Atveriet sirdi gaismai. Atcerieties, ka pienākumam ir dvīņu - māsa - mīlestība; vienotas tās var padarīt gandrīz visu, bet šķirtas neviena no tām nav spējīga darīt kaut ko labu.
Ir taisnība, ka jums abiem jākopj godīgums un jābūt patiesiem savā taisnīguma izpratnē. Jums jāizvēlas taisnā pienākuma taka. Mīlestībai uz īpašumiem, izpriecām un draugiem nekad nevajadzētu jūs iespaidot upurēt kādu no taisnības pamatlikumiem. Jums vajadzētu būt stingriem, paklausot apgaismotas sirdsapziņas pavēlēm un pienākuma izjūtai; tomēr jāsargās no svētulības un aizspriedumiem (fanātiskas neiecietības). Neieejiet farizejiskumā./63/
Tagad jūs sējat sēklu lielajā dzīves laukā; un, ko tagad sējat, to kādā dienā pļausiet. Katra jūsu doma, katrs dvēseles saviļņojums, katrs vārds, ko izsaka jūsu mēle, katrs padarītais darbs ir sēkla, kas nesīs labus vai ļaunus augļus. Pļaujas laiks nav tālu. Dievs pārskata visus mūsu darbus. Visa mūsu rīcība un motīvi, kas to ierosinājuši, ir atklāti eņģeļu un Dieva vērīgajam skatam.
Cik tālu vien iespējams, jums vajadzētu saskaņoties ar brāļiem un māsām. Jums vajadzētu padoties Dievam un pārtraukt tieksmi būt stingriem un meklēt kļūdas. Jums vajag atbrīvoties no sava gara un tā vietā uzņemt dārgā Pestītāja Garu. Sniedzieties un satveriet Viņa roku tā, lai šis pieskāriens jūs atmodinātu, satrauktu un pildītu ar Viņa nesalīdzināmā rakstura maigajām īpašībām. Jūs varat atvērt savu sirdi Viņa mīlestībai un ļaut, lai Viņa spēks jūs pārveido, lai Viņa laipnība ir jūsu stiprums. Tad jums būs varens iespaids uz labu. Jūsu
morālais stiprums būs spējīgs izturēt visciešāko rakstura pārbaudi. Jūsu taisnīgums būs skaidrs un svēts. Tad tava gaisma ausīs kā rīta blāzma.
Jums abiem vajadzētu vairāk just līdzi cilvēku noskaņojumam. Kristus ir mūsu paraugs; Viņš Sevi savienoja ar cietušo cilvēci. Viņš uz citu vajadzībām raudzījās kā uz Savējām. Kad Viņa brāļi cieta, Viņš cieta viņiem līdzi. Necienīt vai neievērot kādu Viņa mācekli nozīmē necienīt vai neievērot Kristu. Tā Viņš saka: "Es biju izsalcis, un jūs Mani neesat ēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs Mani neesat dzirdinājuši.”
Mīļais brāli un mīļā māsa, jums vajadzētu tiekties pēc harmoniskāka rakstura. Vienas svarīgas īpašības
trūkums var pārējās darīt gandrīz vai pilnīgi nesekmīgas. Principus, kurus jūs apliecināt, vajadzētu īstenot katrā domā, vārdā un darbā. Savs es ir jāsit krustā, un visa būtne jāpakļauj Kungam.
Draudzei ļoti trūkst mīlestības un humanitātes (cilvēcības). Dažu izturēšanās ir nelaipna, stindzinoša, /64/ atturīga, ar dzelzs cienīgumu, kas atgrūž tos, kuri nonāk viņu iespaidā. Šis gars ir lipīgs; tas rada atmosfēru, kurā novīst labie nodomi un apņēmieni; tas noslāpē cilvēcīgās līdzjūtības, sirsnības un mīlestības plūsmu; tā iespaidā ļaudis nocietinās, un vingrinājumu trūkuma dēļ iet bojā viņu sabiedriskās un augstsirdīgās īpašības. Skārta tiek ne tikai garīgā veselība, bet ari fiziskā veselība cieš no šī nedabīgi nomāktā garastāvokļa. Šis nesabiedriskās atmosfēras vēsums atspoguļojas arī vaigā. Labsirdīgu un līdzjūtīgu cilvēku sejas mirdzēs patiesas laipnības spožumā, kamēr tiem, kas nekopj labas domas un nesavtīgus motīvus, sejas izteiks viņu sirdī glabātās jūtas.
Māsa F, tavas izjūtas pret tavu māsu nav tādas, kādas Dievs vēlētos. Viņai no tevis vajadzīga māsas mīlestība un mazāk pavēļu un kļūdu aizrādījumu. Tava izturēšanās pret viņu ir bijusi par cēloni nospiestam garastāvoklim un nemieram, kas kaitē viņas veselībai. Esi piesardzīga, ka nenomāc un nepadari mazdūšīgu pati savu māsu. Tu nevari neko no viņas paciest, tevi aizvaino viss, ko viņa saka, kas liekas nesaskanam ar taviem uzskatiem.
Tava māsa ir pašpārliecināta, ietiepīga. Šajā ziņā viņai pašai darāms darbs savā labā. Viņai vajadzētu būt piekāpīgākai; tomēr tu nevari sagaidīt, ka atstāsi uz viņu labu iespaidu, kamēr esi tik prasoša un kamēr tev tik ļoti trūkst mīlestības un līdzjūtības pret cilvēku, kas ar tevi sais-tīts tik ciešā radniecībā un kas arī ticībā ir vienota ar tevi. Jums abām ir kļūdas. Abas esat devušas vietu ienaidniekam, un paša es ļoti ietekmē jūsu savstarpējās jūtas un izturēšanos.
Māsa F, tev ir tieksme pavēlēt savam vīram, māsai un visiem, kas ir ap tevi. Tava māsa ir ļoti daudz cietusi. To viņa būtu varējusi panest, ja būtu nodevusies Dievam un /65/ uzticējusies Viņam; tomēr Dievam nepatīk tava izturēšanās pret viņu. Tā ir nedabīga un pilnīgi nepareiza. Viņas raksturs nav piekāpīgāks par tavējo. Ja diviem šādiem pašpārliecinātiem raksturiem jāsaskaras, tad tas abiem ir ļoti slikti. Jums abām vajadzētu no jauna piedzīvot atgriešanos un tikt pārvērstām dievišķa līdzībā. Ja jums vispār ir jākļūdās, tad būtu bijis labāk kļūdīties uz žēlastības un pacietības pusi nekā uz neiecietības pusi.