Sagatavojies, mans brāli, sastapt Kungu, Kurš vaicās pēc taviem podiem, pēc kapitāla un augļiem! Glābt dvēseles - tam jābūt katra dzīves darbam, kas sevi apliecina par kristieti. Mēs esam parādnieki pasaulei par žēlastību, kuru Dievs mums devis, par patiesības gaismu, kas
mums spīdējusi, un par atklātās patiesības skaistumu un spēku. Tu vari visu savu dzīves gājumu veltīt bagātību krāšanai virs zemes, bet kādu labumu tas tev dos, kad tava dzīve šeit noslēgsies vai arī kad Kristus parādīsies? Ne grasi tu nevarēsi paņemt sev līdzi. Cik augstu pasaulīgais gods un bagātība tevi šeit ir cēluši, atstājot novārtā garīgo, tieši par tik daudz tu noslīdēsi morāliskās vērtības ziņā Dieva tiesas dienas tribunāla priekšā.
Ko dotu tev šī bagātība, par kuru tu esi izmainījis savu dvēseli, ja tevi pēkšņi aicinātu noslēgt pārbaudes laiku un tava balss to vairs ilgāk nevarētu pārvaldīt? "Ko tas cilvēkam līdz, ja viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?" Tavai naudai nav lielākas vērtības kā smiltīm, ja to neizlieto ikdienas dzīves vajadzību apmierināšanai, citu iepriecināšanai un Dieva darba sekmēšanai. Dievs tev ir devis brīdinošas un pamudinošas liecības, tomēr tu no tām esi novērsies. Tu esi apšaubījis Liecības. Ja tu atgrieztos, sakopotu dotos gaismas starus un atzītu, ka Liecības ir no Dieva, tad tu atkal būtu stiprs ticībā un vairs nešaubītos tumsā un vājumā.
Tu vari būt par svētību - draudzei. Tu pat tagad tur vari būt par balstu, ja tu iesi pie gaismas un staigāsi tajā. Dievs atkal tevi aicina. Dievs cenšas tevi aizsniegt, savtīguma apjoztu, tādu, kāds tu esi, dzīves rūpju nomāktu. /54/ Viņš tevi lūdz atrauties no pasaules un pievērsties Debesu lietām. Lai zinātu
Dieva prātu, tev to vajag pētīt, bet nevis sekot savām tieksmēm un sava prāta dabīgajam virzienam. Tavas sirds nopietnajam un rūpju pilnajam jautājumam vajadzētu būt: "Ko Tu gribi, lai es daru?”
Dieva dusmu smagums kritīs pār tiem, kas būs izšķieduši laiku un kalpojuši mamonam (naudai), bet ne savam Radītājam. Ja tu dzīvosi Dievam un Debesīm, norādot citiem uz dzīvības ceļu, tad tu iesi uz priekšu un uz augšu, uz augstākiem un svētākiem priekiem. Tu tiksi atalgots ar: "Labi, tu - godīgais un uzticīgais kalps, ieej sava Kunga priekā." Kristus prieks būs redzēt atpestītas un izglābtas dvēseles Savā krāšņajā valstībā. "Kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam.”
Šīs pasaules mantas iegūšana un tāda veida izlietošana, kā tu to esi darījis, šķiroties no Dieva, beidzot tev izrādīsies par briesmīgu lāstu. Tu neņem laiku lasīšanai, pārdomām un lūgšanām; un tu arī neesi ņēmis laiku savu bērnu mācīšanai, turot viņu priekšā viņu augstākās intereses. Dievs mīl tavus bērnus, bet viņi ir saņēmuši maz pamudinājumu un iedrošinājumu dzīvot reliģisku dzīvi. Ja tu iznīcināsi viņu ticību Liecībām, tad tu viņus neaizsniegsi. Nabaga maldīgo mirstīgo prātu vajag disciplinēt un audzināt garīgās lietās. Ja visa audzināšana ir domāta pasaulei un lai būtu panākumi iegūt laicīgus īpašumus, kā gan lai tad pieaug garīgi? Tas ir pilnīgi neiespējami. Tu un tava ģimene, mans brāli, būtu varējuši pacelties pilnīgā vīra un sievas augumā Kristū Jēzū, ja jūs pusi no tās intereses, ar kādu esat kalpojuši pasaulei, būtu veltījuši kristīga rakstura pilnveidošanai un kalpošanai Kungam.
Dievam nepatīk, ja Viņa kalpi paliek neziņā par Viņa dievišķo prātu, ir iesācēji garīgā izpratnē, bet gudri pasaulīgā gudrībā un atziņās. Tavas pasaulīgās intereses nav iespējams salīdzināt ar mūžīgo labklājību. Dievs grib tev uzticēt augstākus uzdevumus nekā īpašumu iegūšanu. Tev pašam priekš sevis jādara dziļš un pamatīgs darbs. Visai /55/ tavai ģimenei tas ir vajadzīgs, un kaut Dievs jums palīdzētu sasniegt kristīgā rakstura pilnību. Tavi bērni var un viņiem jābūt par svētību jūsu draudzes jauniešiem. Ar savu piemēru, ar sarunām un ar savu rīcību viņi var pagodināt Debesu Tēvu un atklāt reliģijas pievilcību.