Ir daudzi, kas, lai gan cenšas paklausīt Dieva baušļiem, tomēr izjūt pavisam maz miera un prieka. Šis trūkums izskaidrojams ar viņu neveiksmi ticības dzīvē. Tie staigā it kā sāls klajumos vai izdegušā tuksnesī. Viņi prasa maz, lai gan drīkstētu prasīt daudz, jo Dieva apsolījumiem nav robežu. [564] Tādi nevar pareizi pārstāvēt svētumu, kas rodas, paklausot patiesībai. Kungs grib, lai visi Viņa dēli un meitas būtu laimīgi, miera pilni un paklausīgi. Visas šīs svētības cilvēks iegūst, pielietojot dzīvē ticību. Ticībā var tikt novērsts ikviens rakstura trūkums, nomazgāts ikkatrs traips, var tikt izlabota ikviena kļūda un attīstītas visas krietnās īpašības.
Lūgšana ir Debesu paredzētais līdzeklis panākumu gūšanai cīņā pret grēku un kristīga rakstura veidošanai. Dievišķais iespaids, kas nāk kā atbilde uz lūgšanu ticībā, cilvēka dvēselē paveiks visu, par ko tas ir lūdzis. Mēs drīkstam lūgt grēku piedošanu, Svēto Garu, Kristum līdzīgu raksturu, gudrību un spēku darīt Viņa darbu, – praktiski ikkatru dāvanu, ko Viņš ir apsolījis, jo pastāv nodrošinājums: “Jūs dabūsit!”
Kalnā ar Dievu Mozus redzēja tās brīnišķīgās celtnes līdzību, kurai bija jākļūst par Viņa godības mājvietu. Kalnā ar Dievu – ikkatrā klusā satikšanās vietā – mums jāpārdomā cilvēcei ieteiktais Kunga godības pilnais ideāls. Visos laikmetos lūgšana ir bijusi līdzeklis, kas Dieva bērnus savieno ar Debesīm, un Kungs to ir izlietojis, lai savus ļaudis pakāpeniski iepazīstinātu ar žēlastības pamatprincipiem. Dieva patiesības atklāšanās veids tiek ilustrēts ar vārdiem: “Viņš atmirdzēs kā skaista rīta blāzma.” (Hoz. 6:3) Kas nostājas tur, kur Kungs viņu var apgaismot, tas progresēs tāpat kā rīta ausmas puskrēsla, drīz vien pārvēršoties pusdienas laika spožumā.
[565] Patiesa svētošanās nozīmē pilnīgu mīlestību, pilnīgu paklausību, pilnīgu paļaušanos Dieva prātam. Mēs varam svētīties Dievam, paklausot patiesībai. Mūsu sirdsapziņai jātiek attīrītai no nedzīviem darbiem, lai kalpotu dzīvajam Dievam. Mēs vēl neesam pilnīgi, bet mūsu priekšrocība ir atbrīvoties no paša es un grēka valgiem, lai dotos pretī pilnībai. Lielas iespējas, augsti un svēti ieguvumi atrodas visu cilvēku sniedzamības robežās.
Iemesls, kāpēc daudzi mūsu laika pasaulē negūst lielākus panākumus ticības dzīvē, ir Dieva prāta izskaidrošana atbilstoši savām iegribām. Sekodami paši savām tieksmēm, tie sev glaimo, ka esot pakļāvušies Dieva gribai. Tiem nav nekādu konfliktu pašiem ar sevi. Ir arī tādi, kas kādu laiku sekmīgi cīnās ar savtīgajām dziņām pēc izpriecām un ērtībām. Tie ir godīgi un nopietni, bet no ilgstošas piepūles, no ik dienas miršanas grēkam un nepārtraukta nemiera pamazām nogurst. Kūtrums šķiet tik vilinošs, bet miršana sev – atbaidoša; un tā viņi aizver savas miegainās acis, kārdināšanām vairs nepretojas, bet padodas to varai.
Kunga Vārdā sniegtie norādījumi neatstāj vietu kompromisam ar ļaunumu. Dieva Dēls nāca, lai visus cilvēkus vilktu pie sevis. Viņš neieradās šeit, lai pasauli ieaijātu miegā, bet lai parādītu šauro ceļu, pa kuru jāiet visiem, kas beidzot vēlas sasniegt Debesu pilsētas vārtus. Dieva bērniem jāseko Viņa norādītajā ceļā, neskatoties ne uz kādiem ērtību un sava labuma upuriem. Lai arī ko maksātu šīs pūles un ciešanas, tie ne mirkli nedrīkst pārtraukt cīņu ar sevi.
[566] Visaugstākais pagodinājums, ko cilvēks var sagādāt Dievam, ir kļūt par svētu un šķīstu kanālu, kuru Viņš varētu izlietot savā darbā. Laiks ātri aizsteidzas mūžībā. Neatrausim Dievam to, kas Viņam pieder. Neliegsim Viņam to, kas, lai gan nevar tikt atdots bez ieguvuma sev, tomēr arī nevar tikt liegts, nepazudinot sevi. Viņš prasa visu sirdi – tad dodiet to, jo tā Viņam pieder gan kā Radītājam, gan kā Pestītājam. Viņš lūdz pēc jūsu prāta spējām – dodiet tās, jo tās ir Viņa. Viņš jautā pēc jūsu naudas – atdodiet to Tam, kam tā pieder. “Jūs nepiederat sev pašiem, jo jūs esat dārgi atpirkti.” (1. Kor. 6:19,20) Dievs prasa, lai To pagodina svētījusies dvēsele, kas, vingrinoties ticībā, kura darbojas mīlestībā, ir sagatavojusies Viņam kalpot. Viņš mūs aicina uz visaugstāko ideālu – uz pilnību. Viņš prasa, lai mēs šajā pasaulē noteikti un nedalīti stāvētu par Viņu, kā Viņš ir stāvējis par mums, būdams mūsu Dievs.
“Šis ir Dieva prāts, ka jūs topat svēti.” (1. Tes. 4:3) Vai arī jūs to vēlaties? Jūsu grēki var būt kā kalni jūsu priekšā, bet, ja jūs pazemosit savu sirdi un, atzīstot grēkus, uzticēsities krustā sistā un uzmodinātā Pestītāja nopelnam, tad Viņš tos piedos un šķīstīs jūs no visas netaisnības. Dievs no jums prasa pilnīgu pakļaušanos Viņa likumam. Šis likums ir Viņa aicinājuma atbalss, kas saka: “Topiet svēti, vēl svētāki!” Iekārojiet Kristus žēlastības pilnību. Lai sirdi pilda bezgalīgas ilgas pēc Viņa taisnības, kuras nopelns, kā Kunga Vārds to paziņo, ir miers un drošība mūžīgi mūžam.
[567] Ja tava dvēsele ilgojas pēc Dieva, tad tu iegūsi arvien vairāk un vairāk no Viņa žēlastības neizdibināmajām bagātībām. Par tām domājot, tu kļūsi viņu īpašnieks, un tev atklāsies Pestītāja pienestā upura nopelns un aizgādība, ko sniedz Viņa taisnība, Viņa gudrības pilnība un Viņa spēks pievest tevi Tēvam “neaptraipītu un nevainojamu”. (2. Pēt. 3:14)