Pāvila darba rezultātā Filipos izveidojās draudze, kuras locekļu skaits pastāvīgi pieauga. Viņa dedzība un nodošanās, un, pāri visam, labprātība ciest Kristus dēļ, atstāja dziļu un pastāvīgu iespaidu uz atgrieztajiem ļaudīm. Tie vērtēja dārgās patiesības, kuru dēļ apustuļi bija tik daudz upurējuši, un ar visu sirdi nodevās Pestītāja lietai.
[219] To, ka šī draudze neizbēga no vajāšanām, var saprast no kāda izteiciena Pāvila vēstulē filipiešiem, kur viņš saka: “Jo jums dota žēlastība ne vien uz Kristu ticēt, bet arī par Viņu ciest, jums, kam tā pati cīņa, kādu jūs pie manis redzējāt un par kādu tagad dzirdat.” Tomēr viņu ticības pārliecība bija tik stingra, ka apustulis varēja izsaukties: “Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros, vienmēr katrā savā lūgšanā par jums visiem ar prieku aizlūgdams, par jūsu līdzdalību Evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim.” (Filip. 1:29,30, 3-5)
Cīņa, kas starp labā un ļaunā spēkiem norisinās svarīgākajos centros, kur patiesības vēstneši tiek aicināti strādāt, ir visai drausmīga. “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Ef. 6:12) Asais konflikts starp Dieva draudzi un tiem, kas atrodas ļauno eņģeļu vadībā, turpināsies līdz laika galam.
Pirmajiem kristiešiem ar tumsības spēkiem bieži nācās sastapties vaigu vaigā. Ar maldiem un vajāšanām ienaidnieks centās tos novērst no patiesās ticības. Un tagad, kad strauji tuvojas visu zemes lietu gals, sātans pieliek neprātīgas pūles, lai savaldzinātu pasauli. Viņš izgudro visdažādākos plānus, lai nodarbinātu prātu un novērstu uzmanību no pestīšanai svarīgajām patiesībām. Katrā pilsētā viņa sabiedrotie rosīgi organizē partijās tos, kas naidīgi noskaņoti pret Dieva likumiem. Krāpnieku vadonis darbojas, lai ieviestu sajukuma un sacelšanās elementus, un ļaudis tiek aizrauti ar neprātīgu dedzību.
Ļaunums ir sasniedzis vēl nekad nepieredzētus apmērus, un, lai gan daudzi Evaņģēlija kalpi sauc: “Miers un drošība!”, Dieva uzticīgajiem vēstnešiem savā darbā nelokāmi jāiet uz priekšu. Tērptiem Debesu bruņās, tiem bezbailīgi un uzvaroši jāturpina cīņa līdz galam, nepārtraucot kauju, līdz katra viņu sniedzamības robežās esošā dvēsele ir saņēmusi patiesības vēsti šim laikam.