Vairāk nekā tūkstoš gadus jūdu tauta bija ļaunprātīgi izmantojusi Dieva žēlastību un izaicinājusi Viņa tiesas spriedumu. Tā neņēma vērā Viņa brīdinājumus un bija nonāvējusi Viņa praviešus. Šo grēku dēļ tauta, kas dzīvoja Kristus dienās, nesa savu atbildības nastu, jo tā gāja tādā pašā virzienā. Šīs paaudzes grēks izpaužas, noraidot piedāvāto žēlastību un brīdinājumus. Kristus laika ļaudis sevi ieslēdza tajās važās, kuras tauta bija kaldinājusi jau gadsimtiem ilgi.
Katra laikmeta cilvēkiem tiek dota gaismas un iespēju diena - pārbaudes laiks, kad tie var salīdzināties ar Dievu. Bet šai žēlastībai ir robeža. Žēlastība var aicināt un skubināt gadiem un var tikt noraidīta, bet pienāk brīdis, kad žēlastība lūdz pēdējo reizi. Sirds kļūst tik cieta, ka vairs neatbild Dieva Garam. Tad aicinošā balss vairs nelūdz grēcinieku un pārmetumi un brīdinājumi apklust.
Jeruzālemei šī diena bija pienākusi. Jēzus sirdssāpēs raudāja par bojāejai nolemto pilsētu, bet Viņš nevarēja to izglābt. Viņš bija izlietojis visus līdzekļus. Atraidīdama Dieva Gara brīdinājumus, Israēla tauta bija atteikusies no vienīgā palīdzības līdzekļa. Cita spēka tās glābšanai nebija.
Jūdu tauta ir simbols visu laikmetu ļaudīm, kas nicina Mūžīgās Mīlestības aicinājumu. Kristus asaras, apraudot Jeruzālemi, tika lietas par visu laikmetu grēkiem. Tie, kas neņem vērā Dieva Svētā Gara rājienus un brīdinājumus, spriedumā Israēlam var izlasīt nosodījumu sev.
Šinī paaudzē daudzi stāv uz tā paša pamata, kur neticīgie jūdi. Viņi savām acīm ir redzējuši Dieva spēka izpausmes, Svētais Gars ir runājis uz viņu sirdīm, bet tie paliek pie savas neticības un izrāda pretestību. Dievs sūta brīdinājumus un pārmetumus, bet tie negrib atzīt savus maldus un atraida Viņa vēsti un vēstnesi. Pat tie līdzekļi, ko Kungs lieto viņu dziedināšanai, tiem kļūst par klupšanas akmeni.
Atkritušais Israēls ienīda Dieva praviešus, jo tie atklāja viņu apslēptos grēkus. Ahabs uzskatīja Eliju par savu ienaidnieku tāpēc, ka pravietis uzticīgi atklāja ķēniņa slepenos noziegumus. Arī šodien tiek izsmieti un noraidīti Kristus kalpi, kas norāj grēku. Bībeles patiesība, Kristus reliģija, cīnās pret spēcīgu morālās netīrības straumi. Aizspriedumi cilvēku sirdīs ir pat stiprāki nekā Kristus dienās. Jēzus nepiepildīja cilvēku cerības; Pestītāja dzīve bija kā pārmetums ļaužu grēkiem, un tie Viņu atmeta. Arī tagad Dieva Vārda patiesība nesaskan ar cilvēku darbiem un viņu dabiskajām tieksmēm, un tūkstoši noraida tās sniegto gaismu. Sātana sakūdīti, cilvēki apšauba Dieva Vārdu un izvēlas dzīvot saskaņā ar saviem neatkarīgajiem uzskatiem. Viņi labāk pieņem tumsu nekā gaismu, bet, tā darīdami, pakļauj briesmām savas dvēseles. Tie, kas nopēla Kristus vārdus, atrada tam arvien vairāk iemeslu, līdz pilnīgi novērsās no Patiesības un Dzīvības. Tieši tā ir arī tagad. Dievs nedomā atspēkot ikvienu iebildumu, ko miesīga sirds varētu celt pret Viņa patiesību. Dieva Vārda noslēpumi vienmēr paliek neatklāti tiem, kas atsakās no dārgajiem gaismas stariem, kuri var apgaismot tumsu. Patiesība viņiem ir apslēpta. Tie staigā kā akli un neredz gaidāmo bojāeju.
Kristus no Eļļas kalna augstumiem noraudzījās uz pasauli un visiem vēstures laikmetiem. Viņa vārdi ir attiecināmi uz ikvienu dvēseli, kas izrāda necieņu Dieva žēlastības lūgumiem. Viņa mīlestības nicinātāj, Kungs šodien uzrunā tevi! Tu esi vienīgais, kam būtu jāzina, kas ir vajadzīgs tavam mieram. Kristus lej rūgtas asaras par tevi, kam nav asaru, ko liet pašam par sevi. Tā liktenīgā cietā sirds, kas iznīcināja farizejus, parādās arī tevī. Katrs Dieva žēlastības pierādījums, katrs dievišķās gaismas stars vai nu atkausē un pakļauj dvēseli, vai arī to bezcerīgi nocietina.
Kristus paredzēja, ka Jeruzāleme paliks stūrgalvīga un grēkus nenožēlos, tomēr visa vaina un visas sekas par atraidīto žēlastību bija šīs pilsētas pašas ziņā. Tāpat tas būs ar ikvienu dvēseli, kas ies to pašu ceļu. Kungs brīdina: "Israēl, tu grūd sevi postā." "Klausies, tu, zeme! Tagad Es sūtīšu nelaimi pār šo tautu, tā ir viņu ļauno nodomu alga! Jo tie neklausījās uz Maniem vārdiem, un tie ir atmetuši Manus baušļus." (Hoz. 13:9; Jer. 6:19)