Sent Helensā, Kal., 1902. gada 7. aug.
"Vai jūs nesakāt: vēl ir 4 mēneši, un tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: paceliet acis un skatiet druvas; jo tās jau ir baltas uz pļaušanu. Un, kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus uz mūžīgu dzīvi; ka abi var priecāties kopā - sējējs un pļāvējs. Un šai ziņā ir patiesi sacīts: cits ir sējējs un cits pļāvējs." (Jāņa 4,35.-37.)
Iesējis sēklu, zemkopis mēnešiem ilgi spiests gaidīt, kamēr uzdīgst un nobriest labība pļaujai. Cerības redzēt nākotnē augļus iedrošina viņu sēt. Pļaujas laikā sagaidāmie labie ienākumi atvieglina viņa pūles.
Ne tāda bija patiesības sēkla, ko Kristus iesēja samariešu sievas prātā, sarunājoties ar viņu pie akas. Viņa izsētās sēklas pļauja nebija jāgaida nākotnē, bet vajadzēja tūlīt pļaut. Tikko Viņa vārdi bija izskanējuši, iesētā sēkla jau uzdīga un nesa augļus, atmodinot viņas saprašanu un darot viņu spējīgu atzīt, ka viņa runājusi ar Kungu Jēzu Kristu. Viņa savā sirdī ļāva iespīdēt dievišķās gaismas stariem. Aizmirsusi ūdens krūzi, viņa steidzās labo vēsti paziņot saviem brāļiem, samariešiem. "Nāciet," viņa sacīja, "redziet vienu Cilvēku, Kas man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi." (Jāņa 4,29.) Un viņi tūlīt nāca pie Viņa. Tieši tad Pestītājs šīs samariešu dvēseles pielīdzināja druvām. "Paceliet acis," Viņš sacīja Saviem mācekļiem, "un skatiet druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu.”
"Kad nu samarieši pie Viņa nāca, tad tie Viņu lūdza, ka Viņš pie viņiem paliktu; un Viņš tur palika 2 dienas." /31/ UN cik daudz tika strādāts šajās dienās! Kāds bija iznākums? - "Un daudz vairāk no viņiem ticēja Viņa paša vārda dēļ; un sacīja sievai; mēs neticam vairs tavas valodas dēļ, jo mēs paši Viņu esam dzirdējuši un zinām, ka šis tiešām ir pasaules Pestītājs - Kristus." (Jāņa 4,40.-42.)
Kristus, atverot samariešiem Dzīvības Vārdu, bagātīgi sēja patiesības sēklu un rādīja ļaudīm, kā arī viņi varētu sēt patiesības sēklu citu prātā. Cik daudz laba varētu paveikt, ja visi, kas pazīst patiesību, strādātu grēcinieku labā, - to labā, kam tik ļoti vajadzīgs zināt un saprast Bībeles patiesības un kas tikpat labprātīgi atsauktos uz šīm patiesībām, kā samarieši atsaucās Kristus vārdiem! Cik maz mēs dalāmies līdzjūtībā ar Dievu tur, kur tai vajadzētu izveidoties par visstiprākajām vienotības saitēm starp mums un Viņu, līdzjūtībā pret pagrimušām, vainīgām, cietošām dvēselēm, kas mirušas pārkāpumos un grēkos! Ja cilvēki dalītos Kristus līdzcietībā, tad viņu sirdis pastāvīgi pildītu skumjas par daudzo lauku vajadzībām, kuros tā trūkst strādnieku.
Darbs ārzemju laukos jāvirza uz priekšu nopietni un saprātīgi. Un darbu savās mājās arī nekādā ziņā nedrīkst pamest novārtā. Nepametīsim neievērotus un neatstāsim novārtā laukus, kas atrodas mūsu durvju ēnā, tādus kā mūsu zemes lielās pilsētas. šie lauki ir tikpat svarīgi kā jebkurš ārzemju lauks.
Dieva iedrošinošā žēlastības vēsts jāpasludina Amerikas pilsētās. šais pilsētās dzīvojošie vīri un sievas steidzīgā kārtā arvien vairāk un vairāk sapinas savās veikala darīšanās. Viņi, ne par ko citu nedomājot, ceļ ēkas, kuru torņi sniedzas debesīs. Viņu prātu pilda dažādi plāni un godkārīgi nodomi. Katram Savam kalpam sludinātājam /32/ Dieva pavēl: "Sauc pilnā kaklā, pacel savu balsi kā bazūni un pasludini Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņa grēkus." (Jes. 58,1.)
Pateiksimies Kungam, ka ir nedaudz strādnieku, kas dara visu iespējamo, lai mūsu novārtā pamestajās pilsētās uzceltu Dievam dažus pieminekļus. Atcerēsimies, ka mums pienākas iedrošināt šos strādniekus. Dievam nepatīk, ka Viņa ļaudis mūsu zemē tik maz atzīst un atbalsta uzticīgos strādniekus lielajās pilsētās. Darbs dzimtenē tieši tagad ir ļoti svarīga problēma. Pašlaik darbam šais laukos ir vislabvēlīgākie apstākļi. Nebūs ilgi jāgaida, kad stāvoklis kļūs daudz smagāks.
Jēzus raudāja par Jeruzalemi, par Viņa izredzēto ļaužu noziegumiem un stūrgalvību. Viņš raud arī par to cilvēku cietsirdību, kas, saukdamies par Viņa līdzstrādniekiem, jūtas pavisam labi, neko nedarot. Vai tie, kam jāsaprot dvēseļu vērtība, nes līdz ar Kristu smago nastu un raudot skumst par pasaules bezdievīgajām pilsētām? šīm pilsētām, kas gandrīz pilnīgi nodevušās elku dievībai, draud bojā eja. Kā lielajā galīgā norēķina dienā varēsim attaisnoties, kāpēc vēl neesam iegājuši šajās pilsētās?
Virzot uz priekšu, darbu Amerikā, lai Dievs mums palīdz veltīt vajadzīgo uzmanību arī citām zemēm, lai strādnieki šais vietās nebūtu saistīti, nespējīgi atstāt Dievam pieminekļus daudzās vietās. Neļausim, ka mūsu zeme sevī uzsūc par daudz labuma. Neturpināsim izturēties nolaidīgi pret pienākumu attiecībā uz miljoniem, dzīvojošiem citās zemēs. Centīsimies labāk saprast apstākļus un izpirkt pagātni. /33/
Mani brāļi un māsas Amerikā, var būt, ka, paceļot savas acis un skatot tālos laukus, kas balti pļaujai, jūs paši bagātīgi saņemsiet Dieva žēlastību. Jūs, kas neticības dēļ esat bijuši garīgi nabagi, personīgi pūloties, kļūsiet bagāti labos darbos. Jūsu dvēselēm pārpilnības vidū vairs ilgāk nebūs jācieš bads, bet saņemsiet sev labās lietas, kas Dievam ir priekš jums krājumā. Kad jūs sapratīsiet, cik ļoti strādniekiem trūkst līdzekļu darbam ārzemju laukos, tad
darīsiet visu iespējamo, lai palīdzētu tiem, un jūsu dvēseles atspirgs un garīgā apetīte kļūs veselīga. Dieva Vārds atsvaidzinās jūsu prātu, jo šis Vārds ir dzīvības koka lapas - tautām par dziedināšanu.
Atbildot uz Kunga jautājumu: "Ko Es sūtīšu?" Jesaja atsaucās: "še es esmu; sūti mani." (Jes. 6,8.) Tu, mans brāli un mana māsa, varbūt pats nespēji iet Kunga vīna kalnā, bet tu vari dot līdzekļus, lai sūtītu citus. Tā tu savu naudu nodosi mijējiem; un, kad atnāks Kungs, tu Viņam varēsi atdot Viņa īpašumu līdz ar augļiem. Jūsu līdzekļus var izlietot, lai izsūtītu un uzturētu Dieva vēstnešus, kas ar balsi un iespaidu pasludinās vēsti: "Sataisiet Kunga ceļu; dariet līdzenas Viņa tekas." (Mat. 3,3.) Ir likti plāni darba uz priekša virzīšanai, un tagad pienācis laiks strādāt jums.
Ja jūs strādāsiet pašaizliedzīgi, darot visu iespējamo, lai darbs jaunos laukos izplestos, tad Kungs jums palīdzēs, stiprinās jūs un svētīs. Uzticieties apsolījumam, ka ar jums būs Tas, Kas jūs uztur un Kas ir gaisma un dzīvība. Visu dariet mīlestībā uz Jēzu un dārgajām dvēselēm, par kurām Viņš nomira. Strādājiet ar skaidru, dievišķīgu, sirdi izjustu mērķi pagodināt Dievu. Kungs redz un saprot, /34/ un Viņš jūs izlietos, neskatoties uz jūsu vājumu, ja jūs savus talantus upurēsiet, nododot tos Viņa kalpošanā; jo darbīgā, nesavtīgā kalpošanā vājais kļūst stiprs un saņem Viņa dārgo atzinību. Prieks Kungā ir stipruma uzturētājs. Ja jūs būsiet uzticīgi, tad miers, kas sniedzas pāri visai saprašanai, būs jūsu daļa šai dzīvē, un nākamajā dzīvē jūs ieiesiet sava Kunga priekā.
-----------------
1903. gada 23. janv.
Man kaut kas jāraksta attiecībā uz veidiem, kādos paiet garām un neievēro mūsu pilsētas Amerikā, - pilsētas, kurās patiesība vēl nav pasludināta. Vēsts ir jādzird tūkstošiem svešinieku, kas dzīvo šais pilsētās mūsu dzimtenes laukā.
Es nevaru saprast, kāpēc mūsu ļaudis tik vāji izjūt savu pienākumu pret darbu, uz kuru Kungs jau gadiem ilgi man norāda, - pasludināt tagadējās patiesības vēsti dienvidu štatos. Tikai nedaudzi saprot, ka uz viņiem gulstas atbildība uzņemties šo darbu. Mūsu ļaudis nav gājuši jaunos laukos un nav strādājuši Dienvidu pilsētās. Atkal un atkal Kungs ir atklājis šī lauka vajadzības, bet bez sevišķiem rezultātiem. Dažreiz man likās, ka es vairs ilgāk nespēšu nest šī darba nastu. Es domāju, ka, ja cilvēki turpinās izturēties nevērīgi pret šo darbu, tad es visu atstāšu pašplūsmai un lūgšu, lai Kungs apžēlojas par nesaprātīgajiem un tiem, kas negājuši neceļos.
Bet Kungam ir strīds ar mūsu sludinātājiem un ļaudīm, un man jārunā, uzliekot viņiem Dienvidu un mūsu zemju pilsētu darba nastu. Vai ir kāds, kas, neredzot vēsti pasludinātu lielajā Ņujorkā un citās neapstrādātajās pilsētās, /35/ jūtas par to smagi nospiests? Ne visus līdzekļus, kurus var savākt Amerikā, jāsūta prom uz tālām zemēm, kamēr pašu mājās ir labvēlīgas izdevības pasludināt patiesību miljoniem, kas to vēl nekad nav dzirdējuši. Starp šiem miljoniem ir dažāda tautību pārstāvji, no kuriem daudzi ir sagatavoti uzņemt vēsti. Daudz darāms mūsu durvju paēnā - Kalifornijas pilsētās, Ņujorkā un daudzos citos štatos.
------------
Dievs uzrunā Savus ļaudis: "Celies, topi apgaismota, jo tava gaisma nāk, un Kunga godība uzlec pār tevi." (Jes. 60, 1.) Kāpēc tad viņi tik maz izjūt nastu pacelt patiesības karogu jaunās vietās? Kāpēc viņi nepaklausa vārdam: "Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem; gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu Debesīs." (Lūkas 12, 33.) Kāpēc viņi neatdod Kungam Viņa īpašumu un neiegulda to Debesu veikalos? Kāpēc tagad vēl nopietnāk neatskan aicinājums pēc brīvprātīgajiem, kas izietu uz pļaujai nobriedušiem laukiem? Ja nestrādās vairāk par to, kas līdz šim ir darīts Amerikas pilsētās, tad sludinātājiem un ļaudīm būs jādod smags norēķins Tā priekšā, Kurš katram cilvēkam ir paredzējis savu darbu.
Mēs atkārtojam lūgšanu: "Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes." (Mat. 6, l0.) Vai mēs darām savu daļu, lai šī lūgšana piepildītos? Mēs apliecinām, ka ticam, ka uzdevums, kuru Kristus deva Saviem mācekļiem, attiecas arī uz mums. Vai mēs to pildām? Lai Dievs mums piedod briesmīgo nolaidību darbā, kuram līdz šim esam pieskārušies tikai ar pirkstu galiem. Kad padarīsim šo darbu? Mana sirds ir nospiesta un noskumusi, redzot tāda aklumu no Dieva ļaužu puses.
Amerikā iet bojā nezināšanā un grēkā tūkstošiem /36/ cilvēku. Un tie, kas pazīst patiesību, lūkojoties uz tālāk esošajiem laukiem, vienaldzīgi paiet garām laukiem, kas atrodas viņu tuvumā un kur vajadzīga viņu palīdzība. Kristus saka: "Ej, strādā šodien Manā vīnkalnā." "Vai jūs nesakāt: vēl ir 4 mēneši, un tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: Paceliet acis un skatiet druvas; jo tās jau ir baltas uz pļaušanu." (Mat. 21,28. Jāņa 4.35.)