Sent Helensā, Kal., 1902. gada 7. dec.
Maniem brāļiem Eiropā -
Man jums jāsaka daži vārdi. Ir pienācis laiks, kad Eiropā daudz kas jāpadara. Eiropā var padarīt tikpat lielu darbu, kāds paveikts Amerikā. Lai nodibinām sanatorijas (sanitarium) un higiēniskas ēdnīcas. Lai tagadējās patiesības gaisma atspīd presē. Lai attīstās mūsu grāmatu tulkošanas darbs. Man rādīja, ka Eiropas zemēs gaisma tiks aizdedzināta daudzās vietās.
Daudz ir vietu, kur Kunga darbs neizskatās pareizs. Palīdzība vajadzīga Itālijā, Francijā, Skotijā un daudzās citās zemēs. šajās vietās vajadzētu darīt lielu darbu. Ir vajadzīgi strādnieki. Starp Dieva ļaudīm Eiropā ir spējīgi vīri, un Kungs grib, lai viņi savus talantus izlietotu, nodibinot visā Lielbritānijā un kontinentā centrus, no kuriem Viņa patiesības gaisma spīdētu tālāk.
Ir jāstrādā Skandināvijā. Dievs ir tikpat labprātīgs darboties caur Skandināvijas ticīgajiem kā caur Amerikas ticīgajiem.
Mani brāli, savienojieties ar Kungu Cebaotu. Lai Viņš ir jūsu bijāšana un jūsu bailes. Ir pienācis laiks Viņa darba paplašināšanai. Mūs gaida nemierīgi laiki, bet, ja mēs turēsimies kristīgā sadraudzībā, ja neviens necentīsies pēc pārākuma, tad Dievs vareni strādās mums.
Uzturēsim dzīvu cerību un drosmi. Mazdūšība kalpošanā Dievam ir grēcīga un neprātīga. Viņš zina katru mūsu vajadzību. Viņš ir visspēcīgs. Viņš Saviem kalpiem var /39/ dāvināt tik daudz spēju un prasmes, cik viņu vajadzības to prasa. Viņš nekad nepagurst Savā bezgalīgajā mīlestībā un līdzjūtībā. Visvarenības cēlums Viņā savienojas ar Gana Maigumu un rūpēm. Mums nav jābīstas, ka Viņš varētu Savus solījumus neizpildīt. Viņš ir mūžīga patiesība. Nekad Viņš nelauzīs Savu derību, kuru Viņš slēdzis ar tiem, kas Viņu mīl. Viņa solījumi draudzei ir mūžīgi stipri. Viņš to darīs par mūžīgu skaistumu, Viņš to izveidos par daudzu paaudžu prieku.
Mācieties Jesajas 41. nodaļu un centieties izprast to visā tās svarīgumā. Dievs paziņo; "Es upes izlaidīšu no augstiem kalniem un avotus ielejās; Es tuksnesi darīšu par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem. Es tuksnesī stādīšu ciedrus, akācijas, mirtes un eļļas kokus, Es sausā klajumā stādīšu priedes, egles un dižskābaržus kopā; lai tie redz un atzīst, apdomā un visi kopā saprot, ka Kunga roka to ir darījusi un Svētais Izraēlā to ir radījis." (Jes. 41,18.-20.)
Kas izvēlējies Kristu, tas savienojies ar spēku, ko nevar pārvarēt nekāda cilvēcīga gudrība vai cilvēcīgs stiprums. "Nebīsties, jo Es esmu ar tevi," Viņš paziņo; "neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs; Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu. Es tevi arī turu ar Savas taisnības labo roku." "Es, Kungs, tavs Dievs, satveru tavu labo roku, Es, Kas uz tevi saka: Nebīsties, Es tev palīdzu." (Jes. 41.10. 13)
"Ar ko tad jūs Mani līdzināsiet, kam Es būtu līdzīgs? saka Svētais. Paceliet acis uz augšu un skatieties. Kas šīs lietas ir radījis un izved viņu pulku pēc skaita: Viņš tos visus sauc pie vārda pēc Sava lielā spēka, un Viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst. Kāpēc tad tu saki, Jēkab, un tu, Izraēl, runā: Mans ceļš ir Kungam /40/ paslēpts, un mana tiesa aiziet manam Dievam garām? Vai tu nezini? Vai tu neesi dzirdējis? Mūžīgs Dievs ir Kungs, Kas zemes galus radījis. Viņš nepiekūst un nenogurst. Viņa prāts ir neizprotams. Viņš piekusušiem dod spēka un vairo stiprumu nespēcīgiem. Jaunie piekusīs un nogurs, un jaunekļi kritin kritīs. Bet, kas uz Kungu paļaujas, dabūs jaunu spēku; viņi skries uz augšu ar spārniem kā ērgļi; viņi tecēs un nepiekusīs; viņi staigās un nenogurs." (Jes. 40,25.-31.)
---------------
Patiesības gaismai jāatspīd līdz pasaules galiem. Ar debešķīgu spožumu uz Viņa pārstāvjiem no Pestītāja vaiga staro arvien lielāka un lielāka gaisma. Tai jāatspīd nakts tumsā slīgstošajā pasaulē. Mēs, kas esam Viņa 1īdzstrādnieki, lūgsim Viņa Gara svaidījumu, lai varētu mirdzēt arvien spožāk un spožāk.
---------------
šī laika patiesības gaisma tagad iespīd ķēniņu kabinetos. Valstsvīru uzmanība ir pievērsta Bībelei - tautu statūtu Grāmatai, un viņi ar to salīdzina savas valsts likumus. Kā Kristus pārstāvji mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Savās pūlēs mēs nedrīkstam aprobežoties ar dažām vietām, kas gaismu saņēmušas tik bagātīgi, ka to vairs nevērtē. Evaņģēlija vēsts jāpasludina visām tautām un ciltīm, un valodām, un ļaudīm. /41/