(25) Dievs raugās uz šo pasauli ar spraigu interesi. Viņš ir ievērojis cilvēcīgo būtņu kalpošanas spējas. Raugoties pāri laikmetiem, Viņš ir skaitījis Savus strādniekus - kā vīrus, tā sievas - un ir sagatavojis viņu priekšā ceļu, sacīdams: “Es pie tiem sūtīšu Savus vēstnešus, un tie redzēs tumsā iemirdzamies lielu gaismu. Mantoti Kristus darbam, tie izlietos savus podus Manam Vārdam par godu. Tie ies uz priekšu, lai strādātu priekš Manis ar degsmi un nodošanos. Pateicoties viņu pūlēm, patiesība visspēcīgākā veidā runās uz tūkstošiem, un garīgi aklie ļaudis kļūs redzīgi un ieraudzīs Manu pestīšanu. Patiesība tā tiks izcelta, ka to varēs lasīt skrejošs cilvēks. Atradīs ceļus siržu aizsniegšanai. Dažas šajā darbā lietotās metodes atšķirsies no pagātnē lietotajām, tomēr lai neviens tāpēc neaizprosto ceļu ar kritiku.”
Kurus Dievs izvēlas par strādniekiem, tie ne vienmēr ir talantīgi pasaules vērtējumā. Reizēm Viņš priekšroku dod nemācītiem ļaudīm. Tiem Viņš uztic īpašu darbu. Tie aizsniedz šķiru, kam citi nevar atrast pieeju. Atverot sirdi patiesībai, tie Kristus nopelnā tiek darīti gudri Viņā. To dzīve ieelpo un izelpo dievbijības jauko smaržu. Viņu vārdi pirms izteikšanas tiek rūpīgi pārdomāti un apsvērti. Viņi cenšas veicināt savu savu līdzcilvēku labklājību. Viņi sniedz palīdzību un laimi trūcīgajiem un cietējiem. Viņi izjūt nepieciešamību pastāvīgi palikt Kristus audzināšanā, lai varētu strādāt saskaņā ar Dieva prātu. Tie mācās, kā (26) vislabāk un pilnīgāk atdarināt Pestītāja doto priekšzīmi sevis aizliegšanā un krusta nešanā. Viņi ir Dieva liecinieki, atklādami Viņa līdzcietību un mīlestību un visu godu atdodami Viņam, ko tie mīl un kam tie kalpo.
Pastāvīgi tie mācās no lielā Skolotāja, un pastāvīgi tie aizsniedz arvien augstāku krietnuma pakāpi, tomēr visu laiku apzinoties savu vājumu un nederīgumu. Viņus augšup velk stiprā, mīlošā Kristus apbrīnošana. Viņu dzīvē atklājas Kristus tikumi, jo tā pielīdzinās Kristus dzīvei. Pastāvīgi tie iet uz priekšu un uz augšu, par svētību pasaulei un par godu savam Glābējam. Par viņiem Kristus saka: “Svētīgi lēnprātīgie, jo tie zemi iemantos.” (Mat.5:5.)
Tādi strādnieki ir jāiedrošina. Viņu darbs tiek darīts, ne lai cilvēki to redzētu, bet lai pagodinātu Dievu. Un tas izturēs Viņa pārbaudi. Kungs šos strādniekus savieno ar tādiem, kuru spējas ir lielākas, lai tiktu aizpildīti viņu atstātie robi. Kungam patīk, ja viņus vērtē; jo tie ir Viņa kalpojošās ķēdes locekļi.
Pašapzinīgi cilvēki, kurus pilda domas par pašu pārākajām spējām, neievēro šos vienkāršos, savu nespēcību atzīstošos strādniekus; bet Dievs ne uz mirkli nenovērš Savu skatu no tiem. Viņš ievēro visu, ko tie dara, lai palīdzētu ļaudīm, kam palīdzība vajadzīga. Debesu pagalmos, kad atpestītie tiks sapulcēti mājās, tie stāvēs vistuvāk Dieva Dēlam. Tie mirdzēs spoži Kunga pagalmos, Viņa pagodināti, jo tie par godu uzskatīja kalpošanu ļaudīm, par kuriem Viņš atdeva Savu dzīvību.
Dievs ierosinās zemas vietas ieņemošus ļaudis pasludināt tagadējās patiesības vēsti. Daudzi šādi cilvēki būs (27) redzami steidzamies šurp un turp, Svētā Gara dzīti, lai sniegtu gaismu tiem, kas atrodas tumsā. Patiesība ir kā uguns viņu kaulos, pildot tos ar kvēlu vēlēšanos apgaismot tumsā sēdošos cilvēkus. Daudzi, pat starp neizglītotajiem ļaudīm, sludinās Kunga Vārdu. Svētais Gars pamudinās bērnus iet un sludināt Debesu vēsti. Svētais Gars tiks izliets pār tiem, kas pakļausies Tā skubinājumiem. Atmetot cilvēku saistošos noteikumus un piesardzību, viņi pievienosies Kunga armijai.
Nākotnē Kunga Gars ietekmēs vienkāršus cilvēkus atstāt savu ikdienišķo nodarbošanos un iet sludināt pēdējo žēlastības vēsti. Cik ātri vien iespējams, tie jāsagatavo darbam, lai viņu pūles vainagotu panākumi. Viņi sadarbojas ar Debesu pārstāvjiem; jo viņi ir labprātīgi dot un paši atdoties Kunga darbam. Nevienam nav tiesību kavēt šos strādniekus. Ejot pildīt šo lielo uzdevumu, tiem ir jānovēl Dieva palīdzība. Nav jāizsaka nekādas dzēlīgas piezīmes, kad tie zemes neapstrādātajās vietās sēj evaņģēlija sēklu.
Dzīvē vislabākais - vienkārša sirsnība, patiesīgums, skaidrība, neaptraipīts taisnīgums - nav pērkams vai pārdodams. šīs īpašības tikpat brīvi pieejamas nemācītam kā izglītotam, melnajam vai baltajam cilvēkam, vienkāršajam zemniekam un arī ķēniņam uz troņa. Pazemīgie strādnieki, kas nepaļaujas uz savu spēku, bet kas strādā vienkāršā sirsnībā, vienmēr paļaujoties uz Dievu, dalīsies Pestītāja priekā. Viņu neatlaidīgās lūgšanas pievedīs dvēseles krustam. Sadarbojoties ar viņu nesavtīgajām pūlēm, Jēzus (28) skārs sirdis, izdarot brīnumdarbus dvēseļu atgriešanā. Vīri un sievas tiks sapulcināti draudzes sadraudzībā. Tiks uzcelti sapulču nami un dibinātas skolas. Redzot Dieva pestīšanu, strādnieku sirdis pildīsies ar prieku.
Kad atpestītie stāvēs Dieva klātbūtnē, tie sapratīs, cik tuvredzīgi bijuši viņu slēdzieni par to, ko Debesis atzīst par panākumiem. Atskatoties uz savām pūlēm gūt panākumus, tie sapratīs, cik muļķīgi bijuši viņu plāni, cik niecīgas viņu iedomātās grūtības un cik nepamatotas viņu šaubas. Tie sapratīs, cik bieži tie ir cietuši neveiksmi savā darbā, tāpēc ka nav prasījuši no Dieva Viņa Vārda piepildīšanos. Un viena patiesība atklāsies pavisam skaidri: ka stāvoklis nesagatavo cilvēku ieiešanai Debesu pagalmos. Tie arī redzēs, ka
cilvēkam dotais gods ir pienācies vienīgi Dievam, ka visa slava pieder Viņam. No eņģeļu kora lūpām un no atpestīto pulka atskanēs kopīga dziesma: “Lieli un brīnišķi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visvarenais; taisni un patiesi ir Tavi ceļi, Tu Ķēniņ pār svētiem. Kas Tevi nebītos, Kungs, un nedotu Tavam Vārdam godu? Jo Tu vien esi svēts.” (Atkl.15:3,4.) (KJV)