(45) Mans mīļais brāli un māsa: Jūs esat savienojušies derībā uz visu mūžu! Ir sākusies jūsu audzināšana laulības dzīvē. Pirmais laulības dzīves gads ir pieredzes gads. Gads, kurā vīrs un sieva iepazīst viens otra īpatnējos rakstura vilcienus, kā bērns skolā apgūst mācības. šajā ziņā lai jūsu laulības dzīves pirmajā gadā nav nevienas nodaļas, kas aptraipītu jūsu nākotnes laimi.
Iegūt pareizu izpratni par laulības attiecībām ir viss dzīves laika darbs. Kas dodas laulībā, tie iestājas skolā, kuru tie nekad šajā dzīvē nevar pabeigt.
Mans brāli, tavas sievas laiks, spēks un laime tagad ir saistīti ar tavējo. Tavs iespaids uz viņu var būt dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi. Esi ļoti uzmanīgs, ka nesabojā viņas dzīvi.
Mana māsa, tev tagad jāmācās pirmās praktiskās mācības par laulības dzīves atbildīgajiem uzdevumiem. Neaizmirsti dienu no dienas uzticīgi apgūt šīs mācības. Nedod vietu neapmierinātībai un untumiem. Neilgojies pēc vieglas un bezdarbīgas dzīves. Pastāvīgi sargies, ka nepaver ceļu savtīgumam.
Jūsu savienībā jūsu jūtām jāveicina otra laime. Ikvienam jākalpo otra laimei. To Dievs prasa no jums. Bet, kaut arī jums jābūt kā vienam, nevienam sava individualitāte nav jāzaudē, pakļaujoties otram. Dievs ir jūsu individualitātes īpašnieks. Jums Viņam jājautā: Kas ir pareizi un labi? Kas ir slikti? Kā es vislabāk varu piepildīt manis radīšanas nolūku? “Jūs nepiederat sev pašiem; jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam.” (1.Kor.6:19,20.) Jūsu mīlestībai uz to, kas cilvēcīgs, jānostājas otrā vietā aiz jūsu mīlestības uz Dievu. Jūsu mīlestības bagātībai jāplūst uz Viņu, Kurš par jums atdeva Savu dzīvību. Dzīvojot Dievam, dvēsele Viņam sūta savas vislabākās un visaugstākās jūtas. Vai jūsu vislielākā mīlestība pieder Viņam, Kas nomira par jums? Ja tā ir. tad jūsu mīlestība vienam uz otru būs tāda, kādu atzīst Debesis.
Mīlestība var būt tik skaidra kā kristāls un jauka savā šķīstumā; tomēr tā var būt arī sekla, tāpēc ka nav tikusi pārbaudīta un tīrīta. Dariet Kristu visās lietās par pirmo un pēdējo, un vislabāko. Pastāvīgi raugieties uz Viņu, un jūsu mīlestība uz Viņu, pakļaujoties grūtību pārbaudījumiem, ik dienas kļūs dziļāka un stiprāka. Pieaugot jūsu mīlestībai uz Viņu, dziļāka un spēcīgāka kļūs arī jūsu mīlestība vienam uz otru. “Mēs visi, atsegtā vaigā skatīdami Kunga spožumu kā spogulī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu.” (2.Kor.3:18.)
Tagad jums jāpilda pienākumi, kādu pirms laulībām jums nebija. “Tad nu apvelciet... laipnību, pazemību, lēnību, lēnprātību.” “Staigājiet mīlestībā, kā arī Kristus mūs ir mīlējis.” Rūpīgi izpētiet tālāko pamācību: “Sievas, esiet paklausīgas vīriem kā Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, kā arī kristus draudzes galva... Kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Jūs vīri, mīliet savas sievas, tā kā arī kristus draudzi mīlējis un pats par to ir nodevies.” (Kol.3:12., Efez.5:2, 22-25.)
Laulība, savienošanās uz visu mūžu, simbolizē savienību starp Kristu un Viņa draudzi. Gars, kādu Kristus parāda pret draudzi, ir tas pats gars, kādu vīram un sievai jāparāda vienam pret otru. (47)
Ne vīram, ne sievai nav jātiecas pēc noteicēja tiesībām. Kungs ir devis pamatlikumu, pēc kura jāvadās šajā jautājumā. Vīram jāmīl sava sieva, kā kristus mīl draudzi. Un sievai jācienī un jāmīl savs vīrs. Abiem jākopj laipnības gars, apņemoties otru neapbēdināt un neapvainot.
Mans brāli un māsa, jums abiem ir stiprs gribas spēks. Jūs varat šo spēku padarīt par lielu svētību vai par lielu lāstu sev pašiem un tiem, kas ir jūsu tuvumā. Nemēģiniet viens otru spiest darīt tā, kā jūs vēlaties. Jūs nevarat tā rīkoties un saglabāt viens otra mīlestību. Ietiepības izpausmes iznīcina mājas mieru un laimi. Lai jūsu laulības dzīvi neveido strīdi. Pretējā gadījumā jūs abi būsiet nelaimīgi. Esiet laipni valodā un saudzīgi rīcībā, atsakoties no savām personīgām iegribām. Rūpīgi uzmaniet savus vārdus; jo tiem ir varens iespaids uz labu vai ļaunu. Neļaujiet nekādam skarbumam ieskanēties jūsu balsī. Ienesiet savā kopējā dzīvē Kristus līdzības jauko smaržu.
Pirms cilvēks iesaistās tik ciešā savienībā kā laulības attiecības, tam vajadzētu iemācīties, kā savaldīt sevi un kā izturēties pret citiem.
Bērna audzināšanā ir brīži, kad mātes stingrā, nobriedusī griba sastopas ar bērna neprātīgo, nedisciplinēto gribu. Tādās reizēs no mātes puses vajadzīga liela gudrība. Ar negudru rīcību, ar stingru piespiešanu bērnam var nodarīt lielu ļaunumu.
Kad vien iespējams, no šādiem kritiskiem stāvokļiem ir jāizvairās; jo tas nozīmē smagu cīņu kā mātei, tā bērnam. Bet, ja šāds kritisks stāvoklis ir iestājies, tad bērns jāmāca pakļaut savu gribu gudrākajai vecāku gribai. (48)
Mātei pilnībā vajadzētu valdīt pār sevi, nedarot neko, kas bērnā pamodinātu spītību. Pavēles viņai nav jāizsaka skaļā balsī. Viņa daudz iegūs, paturot klusu un laipnu balsi. Viņai jāizturas pret bērnu tādā veidā, kas to vilktu pie Jēzus. Viņai jāsaprot, ka Dievs ir viņas Palīgs un mīlestība - viņas spēks. Ja viņa ir gudra kristiete, tad tā nemēģina piespiest bērnu padoties. Viņa nopietni lūdz, lai ienaidnieks negūtu uzvaru, un lūdzot viņa jūt, ka atjaunojas viņas garīgā dzīve. Viņa redz, ka tas pats spēks, kas darbojas viņā, darbojas arī viņas bērnā. Tas kļūst laipnāks un pakļāvīgāks. Kauja ir uzvarēta. Viņas pacietība, viņas laipnība un viņas gudrie savaldīgie vārdi ir padarījuši savu darbu. Ir iestājies miers pēc vētras, kā saule spīd pēc lietus. Un eņģeļi, kas vēroja šo ainu, nevar atturēties no prieka dziesmām.
šādas krīzes rodas arī vīra un sievas dzīvē, kas, ja tos nepārvalda Dieva Gars, šādās reizēs parāda to pašu impulsīvo, neprātīgo garu, kādu tik bieži novērojam bērnos. Kā krama sišanās pret kramu būs šāda gribas sadursme ar gribu.
Mans brāli, esi laipns, pacietīgs, saucīgs. Atceries, ka tava sieva pieņēma tevi par savu vīru, ne lai tu valdītu pār viņu, bet lai tu būtu viņas palīgs. Nekad neesi valdonīgs un pavēlniecisks. Nelieto savu stipro gribas spēku, lai piespiestu savu sievu darīt tā, kā tu vēlies. Atceries, ka viņai arī ir griba un ka viņa var vēlēties rīkoties pēc sava prāta, tāpat kā tu vēlies rīkoties pēc savējā. Atceries arī, ka tev ir priekšrocības, ko dod tava tava plašākā pieredze. Esi apdomīgs un uzmanīgs. “Gudrība, kas ir no augšienes, vispirms ir šķīsta, pēc tam mierīga, lēna, paklausīga, pilna apžēlošanās un labu augļu.” (Jēk.3:17.) (49)
Vienu uzvaru iegūt jums abiem ir noteikti nepieciešami - uzvaru pār stūrgalvīgo gribu. šajā cīņā jūs varat uzvarēt tikai ar Kristus palīdzību. Jūs varat cīnīties ilgi un
enerģiski, lai apspiestu savu es, tomēr panākumu jums nebūs, ja jūs nesaņemsiet spēku no augšienes. Ar Kristus žēlastības palīdzību jūs varat gūt uzvaru pār sevi un savtīgumu. Dzīvojot Viņa dzīvi, uzupurējoties katrā solī, pastāvīgi ar darbiem apliecinot, ka jūs jūtat līdzi tiem, kam vajadzīga palīdzība, jūs gūsiet uzvaru pēc uzvaras. Dienu pēc dienas jūs labāk sapratīsiet, kā uzvarēt sevi un kā stiprināt sava rakstura vājos punktus. Kungs Jēzus būs jūsu gaisma, jūsu stiprums, jūsu līksmības kronis, jo jūs savu gribu pakļausiet Viņa gribai.
Vīri un sievas var aizsniegt Dieva paredzēto pilnību, ja tie par savu palīgu pieņems Kristu. Nododieties Dievam bez atlikuma. Apziņa, ka jūs cīnaties par mūžīgo dzīvību, jūs stiprinās un iepriecinās. Kristus var jums dot spēku uzvarēt. Ar Viņa palīdzību jūs varat pilnīgi iznīcināt savtīguma sakni.
Kristus mira, lai cilvēka dzīvi varētu saistīt ar Viņa dzīvi dievišķības un cilvēcības savienībā. Viņš nāca uz mūsu pasauli un dzīvoja dievišķi cilvēcīgu dzīvi, lai vīru un sievu dzīves varētu būt tik saskanīgas, kādas Dievs vēlas tās redzēt. Pestītājs jūs aicina aizliegt sevi un uzņemties krustu. Tad nekas nekavēs visas būtnes attīstību. Ikdienas dzīvi raksturos veselīga un saskanīga rīcība.
Atcerieties, mīļais brāli un māsa, ka Dievs ir mīlestība un ar Viņa palīdzību jūs varat darīt viens otru laimīgu, kā savā laulības solījumā jūs solījāties. Un Pestītāja spēkā jūs varat strādāt ar gudrību un spēku, lai palīdzētu dažai sakropļotai dzīvei kļūt taisnai un pareizai iekš Dieva. (50) Kas ir, ko Kristus nespēj darīt? Viņš ir pilnīgs gudrībā, taisnībā, mīlestībā. Nenoslēdzieties sevī, juzdamies apmierināti, visu savu mīlestību un labvēlību atdodot tikai viens otram. Satveriet katru izdevību, lai kaut ko upurētu to cilvēku labā, kas ir ap jums, daloties ar tiem savā mīlestībā. Laipni vārdi, līdzjūtīgi skati, atzinīgi izteicieni daudziem vientuļiem cīnītājiem var būt kā vēsa ūdens glāze izslāpušai dvēselei. Iepriecinošs vārds un laipna rīcība var darīt daudz, lai atvieglotu nastas, kas smagi gulstas uz nogurušiem pleciem. Tikai nesavtīgā kalpošanā ir atrodama patiesa laime. Un katru šādas kalpošanas vārdu un darbu pieraksta Debesu grāmatās kā darītu Kristum. Viņš saka: “Ko jūs darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mat.25:40.)
Dzīvojiet Pestītāja mīlestības saulstaros. Tad jūsu iespaids aplaimos pasauli. Ļaujiet jūsos valdīt Kristus Garam. Lai jūsu lūpas vienmēr ievēro laipnības likumu. Iecietība un nesavtīgums iezīmē to cilvēku vārdus un darbus, kas piedzimuši no jauna, lai dzīvotu jaunu dzīvi Kristū.
“Neviens nedzīvo sev pašam.” Raksturs pats sevi parādīs. Skatiem, balss tonim, rīcībai - visam ir savs iespaids, lai sekmētu vai postītu ģimenes laimi. Tas viss veido bērnu dabu un raksturu; modinot uzticību un mīlestību vai arī tiecoties to izpostīt. šie iespaidi visus dara labākus vai sliktākus, laimīgākus vai nelaimīgākus. Savām ģimenēm mēs esam parādā Dieva Vārda atziņu ieaušanu praktiskajā dzīvē. Mums vajadzētu darīt visu, kas mums iespējams, lai šķīstītu, apgaismotu, iepriecinātu un iedrošinātu tos, kas ar mums dzīvo zem viena jumta.
“Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3.Jāņa 2.p.)