Liecības draudzei 7

Elena Vaita

Lapa kopā 114

11.nodaļa

Darba lielums

(51) Dievs Savus ļaudis darījis derīgus pasaules apgaismošanai. Viņš tiem ir uzticējis spējas, ar ko tiem jāizvērš Viņa darbs, līdz tas apņems visu zemeslodi. Visās pasaules daļās tiem jādibina sanatorijas, skolas, izdevniecības nami un līdzīgas iestādes Viņa darba virzīšanai uz priekšu.

Evaņģēlija noslēdzošā vēsts jānes “visām tautām un ciltīm, un valodām, un ļaudīm.” (Atkl.14:6.) Ārzemēs jāsāk un jāturpina dažādie pasākumi šīs vēsts virzīšanai uz priekšu. Higiēnisku restorānu un ārstnieciskās palīdzības punktu atvēršana, kā arī sanatoriju dibināšana slimnieku un cietēju kopšanai ir tikpat nepieciešams kā Eiropā, tā arī Amerikā. Daudzās zemēs jādibina ārstnieciskās misijas, lai tās darbotos kā Dieva palīdzošā roka kalpošanā slimniekiem.

Kristus sadarbojas ar tiem, kas strādā ārstnieciskā misijas darbā. Vīri un sievas, kas nesavtīgi dara, ko tie spēj, sanatoriju un ārstnieciskās palīdzības punktu dibināšanā, tiks bagātīgi atalgoti. Kas apmeklēs šīs iestādes, tie saņems fizisku un garīgu labumu, - nogurušie atspirgs, slimie atveseļosies un grēku nomāktie gūs atvieglojumu. (52) Tālajās zemēs no ļaužu sirdīm, kas ar šiem iekārtojumiem būs atgriezti no kalpošanas grēkam kalpošanai taisnībai, atskanēs pateicības dziesmu skaņas. Ar viņu pateicības pilnajām slavas dziesmām tiks nodota liecība, kas mantos citus sadraudzībai ar Kristum darot tos padevīgus Kristum.

Dvēseļu atgriešana pie Dieva ir vislielākais, viscēlākais darbs, kādā cilvēcīgas būtnes var piedalīties. šajā darbā atklājas Dieva spēks, Viņa svētums, Viņa iecietība un Viņa neierobežotā mīlestība. Katra patiesa atgriešanās pagodina Viņu un liek eņģeļiem savu prieku izteikt dziesmās.

Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures noslēgumam, un Dieva darbs dažādas sfērās jāvirza uz priekšu ar daudz lielāku uzupurēšanos par to, kāda redzama tagad. Īpašs darbs šīm pēdējām dienām ir misijas darbs. Tagadējās patiesības pasludināšana tās pilnībā ir misijas darbs. Darāmais darbs prasa pienest upurus katrā uz priekšu spertā solī. No šī nesavtīgā darba strādnieki izies šķīstīti un izdaiļoti kā ugunī pārbaudīts zelts.

Skatam uz grēkos bojā ejošām dvēselēm vajadzētu mūs pamodināt enerģiski strādāt, lai pasniegtu tagadējās patiesības gaismu ļaudīm, kas atrodas tumsā, un īpaši tajos laukos, kur līdz šīm vēl ļoti maz darīts pieminekļu uzcelšanai priekš Dieva. Tagad ir jāuzsāk darbs visās pasaules daļās, kuru vajadzēja uzsākt jau sen atpakaļ, un tas jāturpina līdz skaistam noslēgumam.

Mūsu brāļi vispār nav tā interesējušies, kā viņiem vajadzēja, par sanatoriju dibināšanu Eiropas zemēs. Darbā šajās zemēs radīsies vissarežģītākās problēmas, ko izraisīs īpatnējie apstākļi dažādos darba laukos. Tomēr, pamatojoties uz gaismu, kas man dota, saku, ka tiks dibinātas iestādes, kas, kaut sākumā mazas, ar Dieva svētību kļūs arvien lielākas un stiprākas. (53)

Mūsu iestādes jebkurā zemē nav jādibina vienā reģionā. Dievs nekad nav vēlējies, ka patiesības gaisma tādā veidā tiktu ierobežota. Kādu laiku no jūdu tautas prasīja pielūgt un pagodināt Dievu Jeruzalemē. Tomēr samariešu sievai Jēzus sacīja: “Tici Man, stunda

nāk, ka jūs ne šai kalnā, ne Jeruzalemē Tēvu pielūgsiet.” “Stunda nāk, un jau tagad ir, ka īstie pielūdzēji Tēvu pielūgs garā un patiesībā, jo Tēvs tādus arī meklēs, kas To tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas To pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:21,23,24.) Patiesību jāiestāda visās vietās, kur mums iespējams atrast pieeju ļaudīm. Tā jānes uz apgabaliem, kur nemaz nav Dieva atzīšanas. Ļaudis tiks svētīti, pieņemot To, Kurā ir sakopotas viņu mūžīgās dzīves cerības. Patiesības pieņemšana, kāda tā ir Jēzū, pildīs viņu sirdis ar dziesmu Dievam.

Lielu līdzekļu ieguldīšana nedaudzās vietās nesaskan ar kristīgiem pamatlikumiem. Katra celtne jāiekārto, ņemot vērā līdzīgas celtnes vajadzības citās pilsētās. Dievs aicina ļaudis, kas ieņem uzticības vietas Viņa darbā, neaizsprostot ceļu darba vešanai uz priekšu, savtīgi izlietojot dažās izredzētās vietās, vai dažos darba virzienos, visus līdzekļus, kādi ienāk.

Vēsts sākuma dienās ļoti daudziem mūsu cilvēkiem bija pašaizliegšanās un uzupurēšanās gars.Tā darbu pareizi iesāka, un pieliktām pūlēm sekoja panākumi. Tomēr darbs neattīstījās tā, kā tam vajadzēja attīstīties. Pārāk daudz tika sakopots Battle Creek un Oklandē, un nedaudzās citās vietās. Mūsu brāļiem nekad un nevienā vietā nevajadzēja celt tik daudz ēku, kā viņi ir cēluši Battle Creek. (54)

Kungs darīja zināmu, ka Viņa darbs jāturpina tajā pašā garā, kādā tas tika iesākts. Pasaule ir jābrīdina. Ir jāapstrādā viens lauks pēc otra. Mums dota pavēle: “Pievienojiet jaunas teritorijas, un pēc tam atkal jaunas teritorijas.” Vai mēs kā tauta ar mūsu darba organizāciju, ar mūsu izturēšanos pret neglābto pasauli nodosim vēl skaidrāku un noteiktāku liecību par to, kādu mēs sniedzām pirms divdesmit vai trīsdesmit gadiem?

Pār mums ir apspīdējusi liela gaisma par šīs zemes vēstures pēdējām dienām. Neļausim, ka gudrības un enerģijas trūkums nodotu liecību par garīgu aklumu. Dieva vēstnešiem jābūt ietērptiemm spēkā. Tiem patiesībai jāparāda lielāka godbijība par to, kāda tiem tagad ir. Kunga svinīgā un svētā brīdinājuma vēsts jāpasludina visgrūtākajos laukos un visgrēcīgākajās pilsētās, - visās vietās, kur trešā eņģeļa vēsts gaisma nav vēl aususi. Ikvienam jāpasniedz pēdējais aicinājums uz Jēra kāzu mielastu.

Pasludinot vēsti, Dieva kalpiem vajadzēs cīnīties ar neskaitāmām grūtībām un pārvarēt daudzus šķēršļus. Reizēm darbs būs tikpat smags kā tad, kad pionieri dibināja institūtus Battle Creek’ā, Oklandē un citās vietās. Bet lai visi dara savu vislabāko, meklējot stiprumu Kungā, izvairoties no visas savtības un aplaimojot citus ar saviem labajiem darbiem.

Lapa kopā 114