(254) Kad Kristus redzēja ap Sevi pulcējamies ļoti daudz ļaužu, “Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti kā avis, kam nav gana”. Kristus redzēja Viņam sekojošā ļaužu pulka slimības, bēdas, trūkumu un pagrimumu. Viņš izprata cilvēces sāpes un vajadzības visā pasaulē. Augsto un zemo, visgodātāko un vispazemotāko ļaužu vidū Viņš saskatīja dvēseles, kas ilgojās tieši pēc tām svētībām, ko Viņš bija nācis nest, tās bija dvēseles, kam vajadzēja tikai izprast Viņa žēlastību, lai kļūtu par Viņa valsts pavalstniekiem. “Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: pļaujamā gan daudz, bet maz pļāvēju. Tāpēc lūdziet pļaujamā Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.” Mat.9,36.- 38.
Šodien ir tāda pat vajadzība. Pasaulei vajadzīgi strādnieki, kas tāpat kā Kristus strādātu priekš cietējiem un grēciniekiem. Tiešām, jāaizsniedz ir lieli ļaužu pulki. Pasaule ir slimību, ciešanu, posta un grēka pārpildīta. Tā ir pārpildīta ar ļaudīm, kam vajadzīga kalpošana, - ar slimiem, bezpalīdzīgiem, nezinošiem un pagrimušiem ļaudīm.
Daudzi šīs paaudzes jaunieši draudžu vidū, reliģiskās iestādēs un mājās, kas sevi apzīmē par kristīgām, izvēlas ceļu, kas ved uz iznīcību. Pierodot dzīvot negausīgi, tie savu organismu pakļauj slimībām, un, kārodami iegūt naudu grēcīgai savu iegribu apmierināšanai, tie ielaižas negodīgos darījumos. Tiek sabojāta veselība un raksturs. Atsvešinājušies no Dieva un sabiedrības atstumti, šie nožēlojamie cilvēki redz, ka tiem nav cerības ne šai dzīvei, ne arī nākamai. Vecāku sirdis ir satriektas. Ļaudis par šiem maldīgajiem runā kā par bezcerīgiem cilvēkiem, bet Dievs tos uzlūko līdzjūtīgā maigumā. Viņš saprot visus apstākļus, kas ir sekmējuši viņu krišanu kārdinājumos. Šī ir viena ļaužu šķira, kam jāveltī pūles.
Tuvu un tālu atrodas cilvēki, ne tikai jaunieši, bet visāda vecuma ļaudis, kas cieš trūkumu un postu, kas iestiguši grēkos un ko nospiež vainas apziņa. Dieva kalpiem jāstrādā priekš šīm dvēselēm, jāuzmeklē tās, jālūdz kopā ar tām un par tām un soli pa solim tās jāvada pie Pestītāja.
Tomēr tie, kas nepazīst Dieva prasības, nav vienīgie, kas atrodas bēdās un kam vajadzīga palīdzība. Mūsu dienās pasaulē, kur valda savtīgums, alkatība un apspiešana, arī daudzi Kunga patiesie bērni ir nonākuši trūkumā un bēdās. Vienkāršās, nožēlojamās dzīves vietās, kur valda nabadzība, slimības un grēks, daudzi pacietīgi nes paši savu nastu un arī cenšas iepriecināt ap tiem esošos bezcerīgos un grēka sasistos cilvēkus. Daudzus no šiem cilvēkiem draudzes vai sludinātāji gandrīz nemaz nepazīst, tomēr tie ir Kunga gaismekļi, kas mirdz tumsā. Kungs īpašā kārtā rūpējas par tiem, un Viņš aicina Savus ļaudis būt par Viņa palīdzošo roku šo ļaužu trūkuma atvieglošanai. Kur vien ir draudze, tur vajadzētu pievērst sevišķu uzmanību šīs ļaužu šķiras uzmeklēšanai, lai tai kalpotu.
Strādājot priekš trūcīgajiem, mums vajadzētu piegriezt uzmanību arī bagātajiem, kuru dvēseles Dieva acīs ir tikpat dārgas. Kristus strādāja priekš visiem, kas gribēja uzklausīt Viņa vārdus. Viņš meklēja ne tikai muitniekus un no sabiedrības atmestos ļaudis, bet arī bagātos un izglītotos farizejus, jūdu augstmaņus un Romas valdniekus. Dieva bijībā un mīlestībā ir jāstrādā priekš bagātā cilvēka. Pārāk bieži tas paļaujas uz savu bagātību un neredz draudošās briesmas. Laicīgie īpašumi, kurus Kungs ir uzticējis cilvēkiem, bieži kļūst par lielu kārdināšanu avotu. (256) Tūkstoši tā ir vadīti uz grēcīgu tieksmju apmierināšanu, kas viņos nostiprina nesātības un netikumības ieradumus. Starp grēka un trūkuma nelaimīgajiem upuriem ir daudzi, kam agrāk piederējusi bagātība. Ļaudis ar dažādu nodarbošanos un dažādu stāvokli dzīvē, pasaules aptraipošo ieradumu, tieksmes pēc alkoholiskajiem dzērieniem, nodošanās miesas kārībām pārvarēti, ir krituši kārdināšanās. Ja šie kritušie mūsos izsauc līdzjūtību un vēlēšanos palīdzēt, vai zināmu uzmanību nevajadzētu pievērst arī tiem, kas vēl nav nokāpuši tādos dziļumos, bet kas savas kājas jau liek uz tās pašas tekas? Cilvēku tūkstoši ieņem godpilnas un labas vietas, nododoties ieradumiem, kas nozīmē bojā eju miesai un dvēselei. Vai viņu apgaismošanai nevajadzētu veltīt vislielākās pūles?
Evaņģēlija sludinātājiem, valstsvīriem, rakstniekiem, bagātiem un apdāvinātiem cilvēkiem, kā arī ļaudīm ar lielām veikalnieku spējām, cilvēkiem, kas ir ļoti derīgi, draud nāves briesmas, tāpēc ka tie nesaskata stingras atturības nepieciešamību visās lietās. Viņu uzmanība jāpievērš sātības pamatlikumiem, ne aprobežotā un neprātīgā veidā, bet gaismā, ko sniedz Dieva lielais nodoms ar cilvēci. Ja patiesas sātības pamatlikumus tiem varētu atklāt šādā veidā, tad starp augstāko šķiru ļaudīm atrastos ļoti daudzi, kas atzītu to vērtību un no sirds tos pieņemtu.
Vēl ir citas briesmas, kam sevišķi pakļautas bagātākās šķiras, un šeit arī ir lauks, kur var darboties ārstnieciskie misionāri. Ļaužu pulkus, kam pasaulē veicas labi un kas nekad nepazemosies, lai padotos parastām netikumības formām, tomēr pazudina pieķeršanās bagātībai. Pilnīgi nodevušies laicīgai mantai, tie ir nejūtīgi pret Dieva prasībām un līdzcilvēku vajadzībām. Uz savu bagātību tie neskatās kā uz podu, kas jāizlieto Dievam par godu un cilvēces pacelšanai, bet kā uz savu iegribu apmierināšanas un sevis pagodināšanas līdzekli. (257) Tie pievieno vienu namu otram un paplašina savus zemes gabalus, tie piepilda savus namus ar greznām lietām, kaut arī pa ielām staigā trūkums un visapkārt ap tiem ir cilvēcīgas būtnes, kas grimst postā un noziegumos, slimībās un nāvē. Kas tādā veidā kalpo paši sev, tie sevī izkopj nevis dievišķas īpašības, bet gan sātaniskas.
Šiem ļaudīm ir nepieciešams evaņģēlijs. Tiem vajadzīgs viņu acu novēršana no tukšajām materiālajām lietām, lai varētu ieraudzīt paliekošo bagātību vērtību. Tiem jāiepazīstas ar došanas prieku, ar laimi strādāt kopā ar Dievu.
Šīs šķiras ļaudis bieži vien ir visgrūtāk pieejamas, tomēr Kristus pavērs ceļus, pa kuriem tos varēs aizsniegt. Lai šīs dvēseles meklē visgudrākie, visuzticīgākie un visapsološākie strādnieki. Ar dievišķas mīlestības radītu gudrību, ar smalkjūtību un laipnību, kas rodas tikai caur Kristus klātbūtni dvēselē, lai tie strādā priekš tiem, kas, zemes bagātības spožuma apžilbināti, neredz Debesu bagātību godību. Lai strādnieki kopā ar tiem pētī Bībeli, dziļi ierakstot viņu sirdī svēto patiesību. Lasiet viņiem Dieva Vārdus: “Bet no Viņa jūs esat Kristū Jēzū, Kas mums no Dieva ir dots par gudrību un taisnību, un svētu darīšanu, un pestīšanu.” “Tā saka Kungs: gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu stiprumu, bagātais lai nelielās ar savu bagātību. Bet, kas grib lielīties, tas lai lielās ar to, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Kungs, Kas dara žēlastību, tiesu un taisnību virs zemes, jo pie tam Man ir labs prāts, saka Kungs.” “Iekš Tā mums ir atpestīšana caur Viņa asinīm, grēku piedošana, pēc Viņa bagātās žēlastības.” “Bet mans Dievs piepildīs visu jūsu vajadzību pēc Savas bagātības godībā caur Kristu Jēzu.” 1.Kor. 1,3o. Jer. 9,23.24. Efez. 1,7. Filip. 4,19. (258)
Tādu uzaicinājumu, izteiktu Kristus Garā, neuzskatīs par uzbāzīgu. Tas atstās iespaidu uz daudziem augstāko šķiru cilvēkiem.
Ar gudrām un mīlošām pūlēm daudzos bagātniekos var pamodināt atbildības izjūtu pret Dievu. Kad tiem paskaidros, ka Kungs no tiem kā no Saviem pārstāvjiem sagaida cilvēces ciešanu atvieglošanu, tad daudzi atsauksies un dāvās trūcīgajiem savu līdzjūtību un daļu no saviem līdzekļiem. Kad viņu domas tādā veidā tiks atrautas no viņu pašu savtīgajām interesēm, tad daudzi tiks vadīti nodoties Kristum. Ar saviem iespaida un līdzekļu podiem tie priecīgi savienosies labdarības darbā kopā ar šo pazemīgo misionāru, kurš kā Dieva rīks strādāja viņu atgriešanai. Pareizi izlietojot savas laicīgās bagātības, tie sev “sakrās mantu Debesīs, kas nezūd, kur zagļi nezog un kodes nemaitā”. Viņi sev nodrošinās bagātību, kādu piedāvā gudrība, tas ir, “paliekošu mantu un taisnību”.
Vērojot mūsu dzīvi, pasaules ļaudis veido savus uzskatus par Dievu un Kristus reliģiju. Visiem, kas nepazīst Kristu, pastāvīgi jāredz Viņa rakstura augstie un cēlie pamatlikumi to cilvēku dzīvē, kas Viņu pazīst. Šo vajadzību apmierināšana, Kristus mīlestības gaismas ienešana augstu un zemu, bagātu un nabadzīgu cilvēku mājās ir ārstnieciskā misionāra augstais pienākums un dārgā priekšrocība.
“Jūs esat zemes sāls”, Kristus sacīja Saviem mācekļiem, un ar šiem vārdiem Viņš griezās arī pie Saviem strādniekiem mūsu dienās. Ja jūs esat sāls, tad jūsos ir glābjošas īpašības, un jūsu rakstura spēks atstās glābjošu iespaidu. (259)
Kaut arī cilvēks būtu iegrimis grēka vislielākajos dziļumos, tomēr arī tad vēl ir iespēja viņu glābt. Daudzi ir pazaudējuši jēgu par mūžīgu īstenību, pazaudējuši Dieva līdzību, un viņi tik tikko nojauš, ka tiem ir dvēsele, ko var izglābt vai kas var iet bojā. Viņi netic Dievam un neuzticas arī cilvēkiem. Tomēr viņi spēj izprast un novērtēt praktiski parādītu līdzjūtību un izpalīdzību. Ja viņi redz savā nožēlojamā mājoklī ienākam cilvēku, kas, nemeklējot laicīgu slavu vai atlīdzību, ja kalpo slimiem, pabaro izsalkušos, apģērbj kailos un laipni norāda uz Dievu, paskaidrojot, ka viņš, cilvēcīgais darba rīks, var būt tikai Dieva mīlestības un žēlastības vēstnesis,- tad, visu to redzot, viņu sirdis tiek skartas. Atmostas pateicība. Iedegas ticība. Viņi ierauga, ka Dievs par tiem rūpējas, un viņi ir sagatavoti klausīties, kad atver Viņa Vārdu.
Šajā atjaunošanas darbā būs vajadzīgs daudz neatlaidīgu pūļu. Šīm dvēselēm nevajadzētu sniegt nekādus pārsteidzošus svešu mācību izskaidrojumus, tomēr, palīdzot tiem fiziski, ir jāparāda arī šim laikam dotā patiesība. Vīriem, sievām un jauniešiem jāredz Dieva likumi ar to tālu sniedzošajām prasībām. Ne grūtības, darbs vai nabadzība pazemo cilvēci, to izdara grēks, Dieva likumu pārkāpšana. Pūles, kas veltītas bezpajumtnieku un pagrimušo cilvēku glābšanai, nedos nekādu labumu, ja viņu prātā un sirdī neiespiedīsies Dieva likumu prasības un tos nepārliecinās par nepieciešamību kļūt par Viņa uzticīgiem pavalstniekiem. Dievs nav pavēlējis neko tādu, kas nebūtu nepieciešams cilvēces savienošanai ar Viņu. “Kunga bauslība ir pilnīga un atgriež dvēseli. …Kunga bauslis ir šķīsts un apskaidro acis.” Dziesminieks saka: “Caur Tavas mutes vārdu es esmu izsargājies no postītāja pēdām.” Ps. 19,7.8. 17,4. (pēc angļu tulk.)