(235) Ārstnieciskajam misijas darbam izvēršoties plašumā, cilvēki tiks kārdināti padarīt to neatkarīgu no mūsu savienībām. Tomēr man rādīts, ka tāds plāns nav pareizs. Dažādie darba novirzieni ir tikai viena liela vesela pasākuma sastāvdaļas. Tiem visiem ir viens centrs.
Kolosiešiem rakstītā vēstulē mēs lasām: “Miesa pieder Kristum. Nevienam nav tiesības atņemt jums jūsu balvu, kaut arī tas atrod patiku pazemīgā kalpošanā eņģeļiem, un kaut arī tas lepojas ar parādībām, ko viņš redzējis. Tāds bez pamata kļūst iedomīgs savā miesas prātā un neturas pie galvas, no kuras ar saišu un dzīslu palīdzību visa miesa tiek vienota un kopā saturēta un tā aug Dieva augumā.” Kol.2,17.- 19. Mūsu darbam visos tā novirzienos uzskatāmi jāparāda krusta ietekme. Pestīšanas plānā ietvertais Dieva darbs nav jādara neatkarīgā un savstarpēji nesaistītā veidā. Tas nav darāms uz labu laimi. Plāns, kurā ir domāts par krusta ietekmi, ietver arī šīs ietekmes izplatīšanas metodes. Šīs metodes savās pamatlīnijās ir vienkāršas un viegli saprotamas savos skaidrajos un noteiktajos virzienos. Atsevišķās daļas ir savienotas pilnīgas kārtības un savstarpējas atkarības rāmjos.
Dievs Savus ļaudis ir savienojis draudzes ietvarā, lai tie varētu pasaulei atklāt Tā gudrību, Kas veidojis šo organizāciju. Viņš zināja, kādi plāni jāsprauž, lai Viņa ļaužu darbs būtu iespaidīgs un bagāts panākumiem. Turēšanās pie šiem plāniem darīs tos spējīgus nodot liecību, ka Dievs pats ir Sava lielā pasaules atjaunošanas plāna dievišķais Autors.
Kas ņem dalību Dieva darbā, tiem jāļaujas, lai Dievs tos vada. Katrai cilvēcīgai godkārei jāpazūd Kristū, Kas ir visu Dieva dibināto iestāžu Galva. (236) Viņš zina, kā iedarbināt Savus iekārtojumus un kā uzturēt to darbu. Viņš zina, ka krustam jāieņem centrālā vieta, jo tas ir cilvēka atpirkšanas līdzeklis un tam ir ietekme visās dievišķās pārvaldības sfērās. Kungs Jēzus, Kas ir bijis visos mūsu pasaules vēstures laikmetos, izprot metodes, kas spēcīgi iedarbosies uz cilvēka prātu. Viņš zina katra pasākuma svarīgumu un arī to, kādās attiecībās šiem dažādajiem darba rīkiem jāsaistās vienam ar otru.
“Neviens nedzīvo sev pašam.” Rom.14,7. Tas ir Dieva likums Debesīs un virs zemes. Dievs ir lielais viduspunkts (centrs). No Viņa nāk visa dzīvība. Viņam pieder visa kalpošana, viss gods un visa uzticība. Visām radītām būtnēm dots viens liels dzīvības pamatlikums – atkarība no Dieva un sadarbība ar Dievu. Attiecībām, kas pastāvēja skaidrajā Dieva ģimenē Debesīs, vajadzēja valdīt arī Dieva ģimenē virs zemes. Dieva vadībā Ādamam vajadzēja nostāties kā zemes ģimenes galvai, saglabājot Debesu ģimenes pamatlikumus. Tādai rīcībai sekotu miers un laime. Tomēr sātans bija apņēmies pretoties likumam, ka “neviens nedzīvo sev pašam”. Viņš vēlējās dzīvot sev. Viņš centās sevi padarīt par iespaidu centru. Tas izraisīja sacelšanos Debesīs, un šī principa pieņemšana no cilvēka puses atnesa grēku virs zemes. Ādamam grēkojot, cilvēks atkrita no šī Debesu noteiktā viduspunkta. Dēmons kļuva par pasaules centrālo varu. Kur vajadzēja atrasties Dieva tronim, tur sātans novietoja savu troni. Pasaule savu pagodinājumu kā labprātīgu ziedojumu nolika pie ienaidnieka kājām.
Kas lai Dieva pārvaldības sistēmā no jauna ienes Viņa noteiktos pamatlikumus, ar to iznīcinot sātana plānus un novedot pasauli atkal paklausībā Dievam? (237) Tad Dievs sacīja: “Es sūtīšu Savu Dēlu.” “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, lai visi tie, kas tic uz Viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību.” Jāņa 3,16. Šis ir grēka dziedināšanas līdzeklis. Kristus saka: “Kur sātans ir uzcēlis savu troni, tur nostāsies Mans krusts. Sātans tiks izmests ārā, un Es tikšu paaugstināts, lai visus cilvēkus vilktu pie Sevis. Es kļūšu par atpestītās pasaules viduspunktu. Kungs Dievs tiks paaugstināts. Ļaudis, kurus tagad pārvalda cilvēcīga godkāre un cilvēcīgas kaislības, sāks strādāt priekš Manis. Ļaunās ietekmes ir nostājušās cīņā pret visu labo. Tās ir apvienojušās, lai liktu cilvēkam domāt, ka pretošanās Jehovas likumiem ir pareiza rīcība. Bet Mana armija izies cīņā pret sātaniskajiem spēkiem. Lai pretotos tiem, Mans Gars savienosies ar kuru katru Debesu iekārtojumu. Es iesaistīšu darbā katru Universā esošo svētījušos cilvēcīgo darba rīku. Tur netrūks neviena no Maniem darba rīkiem. Man ir darbs priekš visiem, kas Mani mīl, noteikts uzdevums katrai dvēselei, kas grib strādāt Manā vadībā. Sātana armijas rosība, briesmas, kas apdraud cilvēka dvēseli, prasa visu strādnieku enerģiju. Tomēr nedrīkst lietot nekādus spaidus. Cilvēcīgajai samaitātībai jāstājas pretī ar mīlestību, pacietību un Dieva lēnprātību. Manam darbam jāglābj tie, kas pakļāvušies sātana pārvaldībai.”
Caur Kristu Dievs strādā, lai atkal nostādītu cilvēku viņa sākotnējās attiecībās ar Radītāju un lai novērstu sātana ienestos sajukumu radošos iespaidus. Vienīgi Kristus stāvēja neaptraipīts savtīgajā pasaulē, kur cilvēki bija gatavi iznīcināt draugu vai brāli, lai tikai piepildītu sātana iedvestos ļaunos nodomus. Kristus nāca uz mūsu pasauli, Savu dievišķību ietērpis cilvēcībā, lai cilvēcība varētu pieskarties cilvēcībai un dievišķība satvert dievišķību. Savtīguma saceltajā troksnī Viņš varēja sacīt cilvēkiem: “Atgriezieties pie sava viduspunkta – Dieva.” Viņš pats sagādāja cilvēkiem iespēju to izdarīt, dzīvojot šai pasaulē saskaņā ar Debesu pamatlikumiem. (238) Cilvēcībā Viņš pilnīgi paklausīja Dieva bauslībai. Visu tautu, visu zemju un visu klimatu cilvēkiem Viņš sniegs vislabākās Debesu dāvanas, ja tie tikai pieņems Dievu par savu Radītāju un Kristu par savu Pestītāju.
Vienīgi Kristus to var izdarīt. Viņa evaņģēlijs Viņu sekotāju rokās un sirdīs ir tas spēks, kas padarīs šo lielo darbu. “Ak, Dieva gudrības un atzīšanas bagātības dziļumi!” Pašam nonākot vidē, kas pakļauta sātana sagrozījumiem, Kristus darīja iespējamu pestīšanas darbu. Tādā veidā sātans bija spiests atklāt, ka viņš ir neuzticības izraisītājs Universā. Un tādā veidā uz visiem laikiem vajadzēja tikt izšķirtai lielajai cīņai starp Kristu un sātanu.
Sātans stiprina cilvēka dabas postošās tieksmes. Viņš izraisa skaudību, greizsirdību, savtību, mantkārību, sacensību un cīņu pēc augstākās vietas. Ļaunie spēki dara savu daļu saskaņā ar sātana viltīgajiem nodomiem. Tā ienaidnieka plāni ar savām postošām tendencēm tika ievesti draudzē. Bet Kristus nāca ar Savu glābjošo ietekmi, vēlēdamies caur Svētā Gara darbu sniegt cilvēkiem Savas spējas un izlietot tos par Saviem darba rīkiem, par Saviem līdzstrādniekiem, kas censtos pasauli vest atpakaļ uzticībā Dievam.
Cilvēki savstarpēji ir saistīti ar atkarības un sadraudzības saitēm. Ar mīlestības ķēdes zelta locekļiem tie stingri jāsavieno ar Dieva troni. Tas iespējams vienīgi tad, ja Kristus ierobežotajam cilvēkam piešķir īpašības, kādas tam būtu vienmēr bijušas, ja tas būtu palicis padevīgs un uzticīgs Dievam.
Kam ir gudrība saprast Rakstus, kas pareizi raugās uz krustu, kas patiesi tic Jēzum, tiem viņu ticībai ir drošs pamats. Tiem ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli no visām iedzimtajām un ieaudzinātajām vainām. (239)
Dievs ticīgos ir savienojis draudzes ietvaros, lai tie savstarpēji viens otru stiprinātu labos un taisnos centienos. Draudze virs zemes tiešām būtu Debesu draudzes simbols, ja tās locekļiem būtu viens prāts un viena ticība. Dieva plānu sabojā tie, kas nav Svētā Gara vadīti. Viņus savā vadībā pārņem cits gars, un tie palīdz stiprināt tumsas spēku. Kas ir svētoti ar Kristus dārgajām asinīm, tie nekļūs par rīkiem cīņā pret Dieva sprausto lielo plānu. Tie neienesīs cilvēcīgo nekrietnību ne lielās, ne mazās lietās. Tie nedarīs neko, lai draudzē pastāvīgi valdītu nevienprātība.
Tiešām starp kviešiem atrodas arī nezāles, Sabata ievērotāju organizācijā ir redzami grēki, bet vai to dēļ mēs noniecināsim draudzi? Vai visu iestāžu direktoriem un visu draudžu vadītājiem nevajadzētu uzsākt šķīstīšanas darbu tādā veidā, ka draudzes pārveidošanās kļūtu par spožu gaismu tumšā vietā?
Ko gan nepanāktu pat viens ticīgais šķīsto Debesu pamatlikumu ieviešanā, ja viņš atteiktos atļaut sevi aptraipīt, ja viņš stingri kā klints nostātos par “Tā saka Kungs”? Dieva eņģeļi nāks viņam palīgā, sagatavojot viņa priekšā ceļu.
Pāvils rakstīja romiešiem: “Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana. Un nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamai, un pilnīgais Dieva prāts.” Rom.12,1.2. Visa šī nodaļa satur mācību, kuru es lūdzu pētīt visiem tiem, kas sevi sauc par Kristus miesas locekļiem. (240)
Vēl Pāvils rakstīja: “Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļas koka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļas koka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekš’, bet ja lielies, zini, ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi! Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts. Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs! Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību – pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs!” Rom. 11,16.- 22.
Šie vārdi ļoti skaidri rāda, ka nedrīkst noniecināt spēkus, ko Dievs ir ielicis draudzē.
Svētota kalpošana prasa sevis aizliegšanu. Ir jāuzņemas krusts un jāparāda tā vieta evaņģēlija darbā. Cilvēcīgajam iespaidam spēks jāsaņem no Tā, Kas ir spējīgs izglābt un uzturēt izglābtā stāvoklī visus, kas atzīst, ka ir atkarīgi no Viņa. Caur draudzes locekļu vienotību ar Kristu un savstarpēji evaņģēlija pārveidojošam spēkam jāizplatās visā pasaulē.