Katrai Septītās dienas Adventistu izveidotajai iestādei jābūt pasaulei tam, kam Jāzeps bija Ēģiptē un Dāniēls ar saviem biedriem Bābelē. Šo izredzēto vīru aizvešana gūstā notika Dieva aizgādībā, lai rādītu pagānu tautām svētības, kas nāk cilvēcei caur Dieva atzīšanu. Viņiem vajadzēja būt Jehovas pārstāvjiem. Tie nekad nedrīkstēja ielaisties kompromisā ar elku pielūdzējiem, tiem vajadzēja dzīvot tā, ka būtu redzams, ka tie sevišķi godā savu reliģisko ticību un savu dzīvā Dieva pielūdzēju vārdu.
Un tā viņi arī dzīvoja. Labklājībā un piemeklējumos tie godāja Dievu, un Dievs godāja viņus.
Izaicināts no pazemes cietuma, apcietināto kalps, nepateicības un ļaunprātības upuris, Jāzeps palika uzticīgs savā padevībā Debesu Dievam. Un visa Ēģipte brīnījās par tā vīra gudrību, kuru mācīja Dievs. Faraons “to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai, ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem”. Ps. 105., 21.22. Caur Jāzepu Dievs darīja Sevi zināmu ne tikai Ēģiptes tautai, bet arī visām tautām, kas bija saistītas ar šo spēcīgo karaļvalsti. Viņš vēlējās to darīt par gaismas nesēju visiem ļaudīm, un Viņš nolika to blakus pasaules lielākās impērijas tronim, lai Debesu gaisma varētu izplatīties tuvu un tālu. (220) Ar savu gudrību un taisnību, ar savu šķīsto un labdarīgo ikdienas dzīvi, ar savu nodošanos ļaužu interesēm, - šie ļaudis pie tam bija elkus pielūdzoša tauta, - Jāzeps pārstāvēja Kristu. Labdarī, pie kura visa Ēģipte griezās ar pateicību un slavu, šai pagānu tautai un caur to visām ar Ēģipti saistītajām tautām vajadzēja redzēt viņu Radītāja un Pestītāja mīlestību.
Tā Dāniēlā Dievs nolika gaismu blakus pasaules lielākās ķēniņvalsts tronim, lai visi, kas vēlējās, varētu iepazīties ar patieso un dzīvo Dievu. Bābeles galmā bija sapulcēti visu zemju pārstāvji, vīri ar visizmeklētākajām spējām, ar iedzimtām dotībām visvairāk apdāvināti ļaudis, kas pārstāvēja visaugstāko kultūru, kādu šī pasaule varēja dot, un tomēr starp visiem tiem neviens nevarēja līdzināties ebreju gūstekņiem. Fiziskā spēka un skaistuma ziņā, prāta enerģijas un literāro sasniegumu ziņā, kā arī garīgā spēka un dziļas izpratnes ziņā tiem nebija sāncenšu. “Un visādā gudrībā un zināšanā, ko ķēniņš tiem jautāja, viņš tos atrada desmitkārt pārākus nekā visus zīlniekus un vārdotājus pa visu savu valsti.” Dān.1,2o. Būdams uzticīgs saviem pienākumiem ķēniņa galmā, Dāniēls tādā mērā turpināja palikt padevīgs Dievam, ka Dievs viņu varēja pagodināt kā Savu vēstnesi pie Bābeles ķēniņa. Caur viņu tika atklāti nākotnes noslēpumi, un pats Nebukadnēcars bija spiests atzīt, ka Dāniēla “Dievs ir Dievs pār visiem dieviem un Kungs pār ķēniņiem”, kas parāda noslēpumus. Dān. 2,47.
Tā arī šodien Dieva ļaužu ieveidotajām iestādēm jāpagodina Viņa vārds. Viņa cerības mēs varam piepildīt tikai vienā veidā, - ja kļūstam par šim laikam dotās patiesības pārstāvjiem. Septītās dienas Adventistu izveidotajām iestādēm ir jāparāda Dievs. Caur tām šī laika patiesībai ar pārliecinošu spēku jāatklājas pasaulei. (221)
Mēs esam aicināti parādīt pasaulei Dieva raksturu, kā tas tika atklāts Mozum. Atbildot uz Mozus lūgšanu- “Rādi man, lūdzams, Savu godību”, Kungs sacīja: “Es visai Savai laipnībai likšu garām iet tavā priekšā.” “Un Kungs gāja viņam garām un izsauca: Kungs, Kungs ir žēlīgs un sirds mīlīgs Dievs, lēnprātīgs un liels no žēlastības un uzticības, Kas parāda žēlastību daudz tūkstošiem, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” 2.Mozus 33,18.19. 34, 6.7. Šis ir auglis, ko Kungs vēlas no Saviem ļaudīm. Sava rakstura skaidrībā, savas dzīves svētumā, savā žēlastībā, pretī nākošajā laipnībā un līdzcietībā tiem jārāda, ka “Kunga bauslība ir pilnīga un atspirdzina dvēseli.” Ps. 19,8.
Dieva nodomu, kas jāpiepilda Viņa iestādēm šodien, var saprast arī no tā, kādu mērķi Viņš centās sasniegt caur jūdu tautu. Caur Izraēlu Viņš bija nodomājis sniegt bagātas svētības visām tautām. Caur šo tautu vajadzēja sagatavot ceļu Viņa gaismas izplatīšanai visā pasaulē. Pasaules tautas samaitātā dzīvē bija pazaudējušas zināšanas par Dievu. Tomēr Savā žēlastībā Dievs tās neiznīcināja. Viņš vēlējās sniegt tām izdevību iepazīt Viņu caur Viņa draudzi. Viņš vēlējās, lai caur Viņa ļaudīm atklātie pamatlikumi kļūtu par līdzekli Dieva līdzības atjaunošanai cilvēkā.
Kristus bija viņu pamācītājs. Kā Viņš bija ar tiem tuksnesī, tā arī pēc to apmešanās apsolītajā zemē Viņš turpināja palikt to Skolotājs un Vadonis. Saiešanas teltī un templī Viņa godība turpināja mājot svētajā mākonī (šehinā) virs žēlastības troņa. To dēļ Viņš pastāvīgi rādīja Savas mīlestības un pacietības bagātības.
Dievs vēlējās Savus Izraēla ļaudis darīt par slavu un godu. Tiem tika dotas visas garīgās priekšrocības. (222) Dievs neatturēja neko, kas būtu varējis labvēlīgi ietekmēt viņu rakstura veidošanos, lai tie varētu kļūt par Viņa pārstāvjiem.
Paklausība Dieva likumiem darītu Izraēlu labklājības ziņā par brīnumu pasaules tautu acīs. Viņš, Kas varēja tiem dot gudrību un prasmi visādos smalkos un sarežģītos darbos, arī tālāk paliktu to skolotājs, un, ja tie paklausītu Viņa likumiem, tad Viņš tos vēl vairāk paceltu un paaugstinātu. Paklausot tie tiktu pasargāti no slimībām, kas piemeklēja citas tautas, un tiktu svētīti ar intelektuālu spēku. Visā viņu labklājībā vajadzēja atklāties Dieva godam, Viņa varenībai un spēkam. Tiem vajadzēja būt priesteru un lielkungu valstij. Dievs tos apgādāja ar visām iespējām kļūt par visievērojamāko tautu virs zemes.
Visnoteiktākā veidā Dievs ar Mozus starpniecību tiem atklāja Savu nodomu un izskaidroja viņu labklājības noteikumus. Viņš teica: “Tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, tevi Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi iz visām tautām, kas virs zemes… Tad nu tev būs zināt, ka Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, uzticīgais Dievs, Kas derību un žēlastību tur līdz tūkstošam augumam tiem, kas Viņu mīl un Viņa baušļus tur… Un, kad jūs šīs tiesas klausīsiet un turēsiet un darīsiet, tad Kungs, tavs Dievs, tev turēs to derību un to žēlastību, ko Viņš taviem tēviem zvērējis, un Viņš tevi mīlēs un tevi svētīs, un tevi vairos… Svētīts tu būsi pār visām tautām.” 5.Mozus 7,6.- 14.
“Šodien tu Kungam esi sacījis, lai Viņš tev ir par Dievu un ka tu gribi staigāt visos Viņa ceļos un turēt Viņa likumus un Viņa baušļus, un Viņa tiesas un klausīt Viņa balsij. Un Kungs tev šodien ir sacījis, lai tu Viņam esi par īpašu tautu, kā Viņš tev runājis, un lai tu turi visus Viņa baušļus. (223) Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir darījis, par teikšanu un par slavu un par godu, un ka tu būsi svēta tauta Kungam, savam Dievam, kā Viņš runājis.” 5.Mozus 26,17.- 19.
Šajos vārdos ir izteikti visāda veida patiesa uzplaukuma nosacījumi, nosacījumi, kas jāievēro visām mūsu iestādēm, lai piepildītu savas dibināšanas mērķi.
Vairākus gadus atpakaļ Kungs man deva īpašu gaismu par veselības institūta dibināšanu, kur slimniekus varētu ārstēt pavisam savādāk nekā jebkurā citā pasaules institūtā. To vajadzēja dibināt un vadīt saskaņā ar Bībeles pamatlikumiem, kā Kunga darba rīku, un tam Viņa rokās vajadzēja kļūt par visietekmīgāko ieroci gaismas sniegšanā pasaulei. Kungs vēlējās, lai tas darbotos, izlietojot zinātnes dotās iespējas, ar morālu un garīgu spēku, kā uzticīgs sargs reformai tās vispilnīgākā izpratnē. Visiem, kas tajā pildītu kādu pienākumu, pašiem vajadzētu būt reformatoriem, kas ciena tās pamatlikumus un ņem vērā veselības reformas gaismu, kas spīd uz mums kā tautu.
Dievs vēlējās, lai institūts, ko Viņš dibinās, stāvētu kā bāka, kas sniedz gaismu, brīdina un rāj. Viņš vēlējās pierādīt pasaulei, ka uz reliģiskiem pamatiem vadīta iestāde, kurā slimnieki sev atrastu patvērumu, var darboties, neupurējot savu īpašo svēto raksturu, ka to var pasargāt no apšaubāmām metodēm, kas redzamas citos veselības institūtos. Tam vajadzētu kļūt par instrumentu lielu reformu izraisīšanai.
Kungs rādīja, ka sanatorijas uzplaukšana nav atkarīga tikai no tās ārstu zināšanām un prasmes, bet no Dieva labvēlības. Tai vajadzēja kļūt zināmai kā iestādei, kur Dievu atzīst par visa Universa Valdnieku, un kā iestādei, kas atrodas Viņa īpašā uzraudzībā. (224) Tās vadītājiem Dievs ir jādara visās lietās par pirmo, pēdējo un vislabāko. Un tam jābūt institūta spēka avotam. Ja sanatoriju vadīs tādā veidā, ko Dievs atzīst par pareizu, tad tai būs vislielākie panākumi, un tā stāvēs augstāk par visām citām tai radniecīgām iestādēm pasaulē. Tiks dota liela gaisma, lielas zināšanas un visaugstākās priekšrocības. Un atbilstoši saņemtai gaismai tiks prasīta atbildība no tiem, kam uzticēts šīs iestādes tālākais darbs.
Mūsu darbam paplašinoties un institūtiem vairojoties, to izveidošanas nolūks paliek tas pats. To uzplaukuma nosacījumi nemainās.
Cilvēces ģimene cieš tāpēc, ka ir pārkāpti Dieva likumi. Kungs vēlas, kaut cilvēki tiktu vadīti izprast savu ciešanu cēloņus un vienīgo ceļu, kā rast atvieglojumu. Viņš vēlas, lai tie redzētu, ka viņu fiziskā, garīgā un morālā labklājība atkarīga no paklausības Viņa likumiem. Viņš grib, lai mūsu institūti būtu kā uzskatāma mācība, parādot rezultātus, kas seko pareizu principu ievērošanai.
Sagatavojot ļaudis Kunga otrai atnākšanai, liels darbs ir jāveic ar veselības principu sludināšanu. Ļaudis jāpamāca, kas vajadzīgs fiziskajam organismam un kāda vērtība ir veselīgam dzīves veidam, par ko norādījumi atrodami Rakstos, lai miesas, ko Dievs ir radījis, varētu nodot Viņam par dzīvu upuri, derīgu Viņam pieņemamai kalpošanai. Ir jāpadara liels darbs cietušās cilvēces labā, atvieglojot tās ciešanas ar Dieva sniegtajiem dabīgajiem līdzekļiem un mācot, kā izvairīties no saslimšanas, valdot pār ēstkāri un kaislībām. Ļaudis vajadzētu mācīt, ka dabas likumu pārkāpšana ir arī Dieva likumu pārkāpšana. (225)