(193) Draudzei darāms īpašs darbs savu bērnu izglītošanā un apmācīšanā, lai citu skolu apmeklēšana vai kāda cita veida biedrošanās tos nepakļautu samaitātu cilvēku ietekmei. Pasaule pārpildīta ar netaisnību un Dieva prasību nevērtēšanu. Pilsētas ir kļuvušas līdzīgas Sodomai, un mūsu bērniem ik dienas jāsaskaras ar daudziem ļaunumiem. Kas apmeklē vispārējās skolas, bieži sadraudzējas ar citiem bērniem, kas ir daudz nolaidīgāki par viņiem un kam tad, kad nav jābūt skolā, tiek atļauts iegūt ielas izglītību. Jaunās sirdis ir ļoti viegli iespaidojamas, un, ja viņu apkārtne nav laba, tad sātans izmantos šos izlaidīgos bērnus, lai tie ietekmētu tos, kas rūpīgāk audzināti. Un tā, pirms Sabatu ievērojoši vecāki uzzina, kāds ļaunums tiek darīts, izvirtības mācības jau ir apgūtas, un viņu mazo bērnu dvēseles samaitātas.
Protestantu baznīcas ir pieņēmušas neīsto Sabatu, pāvestības bērnu, un ir to paaugstinājušas pāri Dieva svētītajai svētai dienai. Mums mūsu bērniem jāizskaidro, ka pirmā nedēļas diena nav īstais Sabats un ka tā ievērošana pēc tam, kad ir saņemta gaisma par patieso Sabatu, ir skaidra nostāšanās pretī Dieva likumam. Vai mūsu bērni no vispārējo skolu skolotājiem saņem uzskatus, kas saskanētu ar Dieva Vārdu? Vai grēks tiek parādīts kā Dieva apvainošana? Vai paklausība Dieva baušļiem tiek mācīta kā visas gudrības iesākums? Mēs sūtam savus bērnus uz Sabatskolu, lai tie tiktu mācīti patiesībā, bet skolās, kurās tie mācās darbdienās, tiem jāapgūst mācības, kas sevī slēpj nepatiesību. (194) Šīs lietas samulsina prātu, un to nedrīkst pieļaut, jo, ja jaunieši uzņem uzskatus, kas sagroza patiesību, kā tad lai apkarojam šādas audzināšanas ietekmi?
Vai jābrīnās, ka tādos apstākļos daži jaunieši mūsu starpā nevērtē reliģiskās priekšrocības? Vai jābrīnās, ja tie padodas kārdināšanām? Vai jābrīnās, ja, atstāti novārtā, kā tas ir bijis, tie savu enerģiju atdod izpriecās, kas nesniedz tiem nekādu labumu, ja viņu reliģiskā centība atslābst un viņu garīgā dzīve aptumšojas? No kā prāts būs pārticis, tāds tas arī būs, pļauja būs tāda pat kā sētā sēkla. Vai šīs patiesības pietiekoši nepierāda nepieciešamību būt nomodā par jauniešu izglītību jau no visagrākajiem gadiem? Vai nebūtu labāk, ja jaunieši uzaugtu, ieguvuši mazāk zināšanu, ko parasti sauc par izglītību, nekā kļūtu bezrūpīgi pret Dieva patiesību?