Mūs gaida lieli uzdevumi, kas, kā mums parādīts, mums ir jāveic, un līdzko būs iegūti līdzekļi, mums jāiet uz priekšu. Ir pacietīgi un neatlaidīgi jāpūlas, lai paceltu un atbalstītu apkārtējo sabiedrību un sagatavotu ļaudis rūpnieciskajam un sanitārajam darbam. Skolai un visai tās apkārtnei jākļūst par uzskatāmu mācības grāmatu, kas stāstītu par iespējamiem attīstības ceļiem un aicinātu ļaudis uz reformu, lai laba gaume, čaklums un izsmalcinātība stātos rupjas uzvedības, netīrības, nekārtības, nezināšanas un grēka vietā. Agri ceļoties un čakli strādājot, pat vistrūcīgākie var uzlabot savu tuvāko apkārtni. Ar savu dzīvi un priekšzīmi mēs varam citiem palīdzēt izprast, kas viņu raksturos vai uz viņu zemes gabala ir atbaidošs, un ar kristīgu laipnību varam paskubināt mainīties uz labo pusi.
Bieži pacelsies jautājums: Ko var darīt tur, kur valda nabadzība un kur ar to jācīnās katrā solī? Kā lai šādos apstākļos ļaudis pārliecinām pieņemt pareizas atziņas par iespējamiem uzlabojumiem? Noteikti darbs ir grūts, un, ja skolotāji, domājoši ļaudis un cilvēki ar līdzekļiem neizlietos savus podus un nepalīdzēs, kā Kristus būtu palīdzējis, ja Viņš atrastos to vietā, tad liels un svarīgs darbs paliks nepadarīts. Nepieciešamā reforma nekad nenotiks, ja vīriem un sievām nepalīdzēs ārpus tiem esošs spēks. Kam ir doti podi un iespējas, tiem jāizlieto šīs dāvanas savu līdzcilvēku aplaimošanai, pūloties nolikt viņus uz tāda pamata, kur tie var paši sev palīdzēt. Tā mūsu skolās iegūtās zināšanas tiktu vislabāk izlietotas.
Dieva uzticētie podi nav jāapslēpj zem pūra vai zem gultas. Kristus teica: “Jūs esat pasaules gaisma.” Mat.5,14. Redzot ģimenes, kas dzīvo trūcīgi iekārtotās būdiņās, kuru apģērbs ir nabadzīgs, kam nav darba rīku, nav grāmatu un ap mājām nav nekādu izsmalcinātības pazīmju, vai jūs ieinteresēsieties par tām un centīsieties tās pamācīt, kā vislabāk izlietot savus spēkus, lai viņu apstākļi uzlabotos un viņu darbs kļūtu ienesīgāks? Tikai ar čaklu darbu, visgudrākā veidā izlietojot savu enerģiju un mācoties neizšķiest laiku, tie gūs panākumus savu zemes gabalu uzlabošanā un savu lauku apstrādāšanā.
Mūsu pūlēs atjaunot un reformēt, fiziskais darbs ir jāsavieno ar morālo spēku. Mums jācenšas mantot atziņas kā laicīgā, tā garīgā virzienā, lai mēs tās varētu nodot tālāk citiem. Mums jācenšas evaņģēliju parādīt dzīvē visā tā iespaida sfērā, lai tā laicīgās un garīgās svētības būtu redzamas visapkārt mums.