Dabai tūlīt aiz Bībeles jābūt mūsu lielajai mācību grāmatai. Tomēr dabas dievināšanā nav nekā laba, jo ar to radīta lieta tiek pacelta pāri lielajam Meistaram – Radītājam (186), iecerēja šo darbu un Kurš ik stundas liek visam darboties saskaņā ar Viņa norādījumiem. Sējot sēklu un kopjot stādu, mums jāatceras, ka Dievs radīja sēklu un ka Viņš to deva šai zemei. Par šo sēklu Viņš rūpējas ar Savu dievišķo spēku. Viņš ir noteicis, ka sēkla mirstot atdod savu dzīvību asnam un tālāk vārpai, kas satur citas sēklas, kas mums augsti jāvērtē un atkal jāliek zemē, lai tās savukārt nestu ražu. Mēs varam arī pārdomāt, kāda loma piešķirta cilvēka līdzdarbībai. Cilvēcīgajam darba rīkam jādara sava daļa, jāveic savs darbs. Šī ir viena no tām mācībām, ko sniedz daba, un tajā mēs ieraudzīsim sev svinīgu un skaistu uzdevumu.
Daudz tiek runāts par Dievu dabā, it kā Kungs Sevi būtu sasaistījis ar dabas likumiem, lai būtu tās kalps. Daudzas teorijas vada prātu uz domām, ka daba uztur pati sevi bez Dievības iejaukšanās, ka dabā darbojas tai pašai piemītošs spēks. Šādu uzskatu piekritēji nezina, ko tie saka. Vai viņi domā, ka dabai piemīt sevi uzturošs spēks, bez pastāvīgas Jehovas līdzdarbības? Kungs nestrādā caur Saviem likumiem, lai tie stātos dabas likumu vietā. Viņš Savu darbu dara caur Savu darba rīku likumiem un to raksturīgajām īpašībām, un daba paklausa _ “Tā saka Kungs.”
Dabas Dievs strādā nepārtraukti. Viņa bezgalīgais spēks strādā neredzami, atklādamies tikai darba radītajos rezultātos. Tas pats Dievs, Kas vada planētas, strādā arī augļu un sakņu dārzos. Viņš nekad nav radījis ērkšķus, dadžus vai nezāles. Tas ir sātana darbs, izviršanas rezultāts, ko viņš ienesis starp labajām un vērtīgajām lietām, tomēr tikai caur Dieva spēku katrs pumpurs izplaukst ziedā. Cilvēcīgā veidā atrazdamies pasaulē, Kristus sacīja: “Mans Tēvs strādā līdz šim, un Es arīdzan strādāju.” Jāņa 5,17. (187)
Un, kad audzēkņi izlieto savu laiku un spēku zemkopības darbos, tad Debesīs par viņiem saka: jūs esat “Dieva darba biedri.” 1.Kor.3,9.
Paturiet rezervē skolas un lūgšanas nama tuvumā esošos zemes gabalus. Kas nāk dzīvot uz Cooranbongu, tie, ja viņi vēlas, var atrast sev mājvietu Avondales īpašuma tuvumā vai tā robežās. Bet man dota gaisma, ka visai zemes daļai, sākot no skolas augļu dārza līdz Maitlend skolai, jākļūst par fermu un parku, izrotātu ar smaržīgām puķēm un košuma kokiem. Tur jābūt augļu dārziem, kur jāizaudzē visāda veida lauksaimniecības ražojumi, kas piemēroti augsnei, lai šī vieta varētu kļūt par uzskatāmu pamācību kā tuvu, tā tālu dzīvojošiem ļaudīm.
Tāpēc visu, kas skolas darbam mazsvarīgs, izvietojiet tālāk no tās, lai šīs vietas svētumu netraucētu ēku un ģimeņu sablīvējums. Lai skola paliek viena. Pie skolas nepiederošām ģimenēm, lai cik tās būtu nodevušās Kunga darbam, labāk būtu izvietoties zināmā attālumā no skolas ēkām. Skola pieder Kungam, un zeme ap to ir Viņa ferma, kur Lielais Sējējs Savu dārzu var darīt par mācības grāmatu. Darba rezultāti atklāsies vēlāk, parādot “papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus vārpās.” Marka 4,28. Zeme izdos savas bagātības, sniedzot par bagāto ražu lielu prieku, un caur Dieva svētību iegūtie lauku augļi jāizlieto kā dabas mācību grāmata, kas var izskaidrot garīgās mācības, piemērojot tās dvēseles vajadzībām. (188)