(181) Man ir atklātas dažas lietas par mūsu skolu un lūgšanas namu tuvumā esošo zemes gabalu izmantošanu, un es esmu pamācīta ar tām iepazīstināt arī jūs. Līdz pat pēdējam laikam es nejutos brīva par to runāt, un pat tagad es nejūtos brīva atklāt visas lietas, jo mūsu ļaudis vēl nav sagatavoti izprast visu, kas Dieva aizgādībā pamazām izveidosies Avondalē.
Nakts parādīšanā man dažas lietas tika skaidri parādītas. Vairākas personas meklēja zemes gabalus skolas tuvumā, kur tās bija nodomājušas celt namus, lai tur dzīvotu. Bet Kāds, kas stāvēja mūsu vidū, sacīja: “Jūs darāt lielu kļūdu, kas jums būs jānožēlo. Šo zemi nevajag aizņemt ar ēkām, izņemot tās būves, kas nepieciešamas skolotājiem un skolas audzēkņiem. Šis zemes gabals ap skolu jāatstāj skolas fermai. Tam jākļūst par dzīvu mācības grāmatu audzēkņiem. Tiem uz skolas zemi nevajadzētu raudzīties kā uz parastu lietu, bet to vajadzētu uzskatīt kā viņiem atvērtu mācības grāmatu, ko Kungs devis, lai tie to pētītu. Tās mācības sniegs atziņas dvēseles izkopšanai.
Ja jūs skolas tuvumā esošo zemi atļausiet aizņemt ar personīgām mājām un pēc tam būsiet spiesti zemkopībai meklēt citus laukus tālāk prom no skolas, tad tā būs liela kļūda un tāda, ko vienmēr vajadzēs nožēlot. Visa zeme skolas tuvumā jāuzskata kā skolas ferma, kur jaunieši var mācīties labi sagatavotu skolotāju vadībā. Jauniešiem, kas apmeklēs mūsu skolas, vajadzīga visa zeme tās tuvumā. (182) Viņiem tā jāapstāda ar košuma un augļu kokiem un jārūpējas, lai tur augtu dārzāji.
Skolas ferma jāuzlūko kā dabā esoša mācības grāmata, no kuras skolotāji varēs sniegt uzskatāmas mācības. Mūsu audzēkņi jāpamāca, ka Kristus, Kas radīja pasauli un visu, kas iekš tās, ir arī katras dzīvas lietas dzīvība un gaisma. Katru bērnu un jaunieti, kas vēlēsies izmantot piemērotas izglītības saņemšanas iespēju, šīs lietas, ko skolas laikā redzēs viņa acis, darīs laimīgu un pateicīgu.”