(176) Radušos grūtību dēļ mēs nedrīkstam atteikties no amatnieciskā darba, ko esam ieveduši kā vienu no audzināšanas nozarojumiem. Skolas apmeklēšanas laikā jauniešiem jādod izdevība iemācīties rīkoties ar dažādiem darba rīkiem un instrumentiem. Pieredzējušu strādnieku, namdaru vadībā, kas spējīgi pacietīgi un laipni pamācīt citus, audzēkņiem pašiem vajadzētu celt ēkas uz skolas zemes un izdarīt nepieciešamos remontus, lai tādā veidā praktiski iemācītos, kā ekonomiski strādāt celtniecībā. Audzēkņus vajadzētu mācīt veikt arī visus dažādos darbus, kas saistīti ar grāmatu izdošanu, kā burtu salikšanu, iespiešanu un grāmatu siešanu, kā arī darināt teltis un vingrināties citos lietderīgos darbos. Vajadzētu stādīt arī ogu krūmus un augļu kokus, kā arī dārzeņus un puķes, šī darba veikšanai no telpām ārā var aicināt audzēknes. Tā līdz ar smadzeņu, kaulu un muskuļu vingrināšanu viņi iegūs arī praktiskas atziņas.
Zināšanas visos šajos jautājumos darīs mūsu jauniešus derīgus patiesības nešanai uz ārzemēm. Tad viņi ēdienu pagatavošanas, šūšanas un ēku celšanas ziņā nebūs atkarīgi no ļaudīm, kuru vidū tie dzīvos, kā arī nebūs vajadzība izdot naudu cilvēku pārvešanai tūkstošiem kilometru, kas plānotu skolu ēku, sapulču namu un dzīvojamo māju celšanas darbus. Misionāru iespaids starp ļaudīm būs daudz lielāks, ja tie varēs pamācīt nepieredzējušus cilvēkus, kā strādāt saskaņā ar vislabākajām metodēm un gūt vislabākos rezultātus. Tādā kārtā viņi spēs parādīt, ka misionāri var būt arī pamācītāji amatnieciskos darbos, šāda veida pamācības sevišķi tiks vērtētas tur, kur naudas līdzekļi ir ierobežoti. (177) Šādu misionāru uzturēšanai būs vajadzīgs daudz mazāk līdzekļu, jo studiju laikā tie savus fiziskos spēkus ir izlietojuši praktiskā darbā, un, kur vien tie ies, viss šajā virzienā iegūtais sniegs tiem priekšrocības. Amatnieciskā nozarojuma audzēkņiem, kā mājas darbos nodarbinātajiem, tā tiem, kas apstrādā zemi vai arī dara kaut ko citu, vajadzētu dot laiku un izdevību atstāstīt praktiskās garīgās mācības, ko tie ir ieguvuši savā laicīgajā darbā. Visos dzīves praktiskajos pienākumos ir jāatrod līdzība ar dabas un Bībeles sniegtajām pamācībām.
Doma, kas likusi mums dažās vietās novērsties no pilsētām un izvietot savas skolas uz laukiem, ir laba, par ko varam pārliecināties, ja tās salīdzinām ar skolām citās vietās. Naudas izlietošana papildus ēkām, kad skola jau tā ir iegrimusi parādos, nesaskan ar Dieva plānu. Ja līdzekļi, ko mūsu lielākās skolas ir izlietojušas dārgām celtnēm, būtu ieguldīti zemes gabalu iegādei, kur audzēkņi varētu saņemt pareizu audzināšanu, tad tik liels audzēkņu skaits tagad necīnītos ar pieaugošo parādu nastu, un šo iestāžu darbs atrastos daudz labākā stāvoklī. Ja būtu ieturēts šāds virziens, tad no audzēkņu puses gan varbūt atskanētu kurnēšana un vecāki izteiktu daudz iebildumu, tomēr audzēkņi saņemtu vispusīgu izglītību, kas tops sagatavotu ne tikai dažādu nozaru praktiskajam amatniecības darbam, bet arī darītu derīgus strādāt Kunga saimniecībā uz atjaunotās zemes.
Ja visas mūsu skolas būtu atbalstījušas lauksaimniecības darbu, tad tām tagad būtu pavisam citi rādītāji. Tad nebūtu tik lielu grūtību. Tiktu pārvarēti pretējie iespaidi, un finansiālais stāvoklis būtu izmainījies. (178) Audzēkņiem uzliktā slodze būtu līdzsvarota, un līdz ar visa cilvēka organisma proporcionālu noslogojumu būtu attīstījies arī lielāks fiziskais un garīgais spēks. Tomēr šos norādījumus, kurus Kungam patika mums dot, ievēroja tik vāji, ka šķēršļi netika pārvarēti.
Tik lēna un nedroša rīcība šajās darba līnijās, - līnijās, kas dotu vislabāko audzināšanu, - norāda uz gļēvulību. Raudieties uz dabu. Tās plašajās robežās ir pietiekoši vietas skolu dibināšanai, kur laukus iespējams attīrīt un apstrādāt. Šis darbs ir svarīgs tādai audzināšanai, kas vislabvēlīgāk ietekmētu garīgo attīstību, jo dabas balss ir Kristus balss, kas sniedz mums neskaitāmu daudzumu pamācību par mīlestību, spēku, pakļaušanos un neatlaidību. Daži pilnībā nenovērtē zemes kopšanas darba nozīmi. Tiem nevajadzētu plānot mūsu skolu darbu, jo viņi visu nobremzēs, lai darbs neietu uz priekšu pareizajās līnijās. Pagātnē viņi ir izplatījuši kavējošu iespaidu.
Ja zemi kops, tad tā ar Dieva svētību aizpildīs mūsu vajadzības. Mums nav jākļūst mazdūšīgiem, sastopoties ar šķietamām neveiksmēm laicīgās lietās, un arī aizkavēšanās mums nedrīkst atņemt drosmi. Zemi mums vajadzētu apstrādāt priecīgā cerībā un pateicībā, ticot, ka zeme savā klēpī slēpj bagātus krājumus, lai uzticīgs strādnieks tos sakrātu, krājumus, kas vērtīgāki par zeltu un sudrabu. Nepareizu liecību nodod tas, kas saka, ka zeme ir skopa. Pareizi, saprātīgi kopta, zeme izdos savas bagātības cilvēka labā. Izmainās kalni un pakalni, zeme sadilst kā drēbe, tomēr Dieva svētības, Kas Saviem ļaudīm klāja galdu tuksnesī, nekad nemitēsies.
Mūs gaida nopietni laiki, un ir ļoti vajadzīgs, lai ģimenes dotos no pilsētām uz laukiem, iznesot patiesību kā mazajos, tā arī zemes lielajos ceļos. Daudz atkarājas no mūsu plānu saskaņošanas ar Kunga Vārdu un no to enerģiskas un neatlaidīgas īstenošanas. (179) Panākumi vairāk ir atkarīgi no svētotas rosmes un neatlaidības nekā no ģenialitātes un grāmatu zināšanām. Visiem cilvēcīgajiem darba rīkiem dotajiem podiem un spējām būs maza vērtība, ja tie netiks lietoti.
Bērni un jaunieši vērtēs atgriešanos pie vienkāršākām metodēm. Darbs dārzā vai tīrumā sniegs patīkamu pārmaiņu pēc parastajām nogurdinošajām abstraktajām mācībām, ar kurām vien viņu jaunos prātus nekad nevajadzētu norobežot. Sevišķi vērtīgs šāds darbs būs nervozam bērnam, ko ļoti nogurdina grāmatu mācības, ko tam grūti atcerēties. Dabas pētīšanā viņš sev atradīs veselību un laimi, un atstātie iespaidi neizgaisīs no viņa prāta, jo tie būs saistīti ar lietām, ko pastāvīgi redz viņa acis.
------------------
Zemes apstrādāšana ir viens no vislabākajiem nodarbošanās veidiem, kas prasa muskuļu darbu un ļauj atpūsties prātam. Zemkopības studijām vajadzētu būt mūsu skolās sniegtās audzināšanas ābecei. Tas ir pats pirmais darbs, ar ko vajadzētu sākt. Mūsu skolām nevajadzētu būt atkarīgām no ievestiem produktiem, tas ir, labības, dārzājiem un augļiem, kas tik svarīgi veselībai. Koku ciršanā un zemes apstrādāšanā mūsu jauniešiem jāiegūst tikpat labas zināšanas kā literāros virzienos. Zināma audzēkņu skaita uzraudzīšanai darbā vajadzētu nozīmēt dažādus skolotājus, kas strādātu līdz ar tiem. Tā skolotāji paši kā nastu nesēji mācīsies uzņemties atbildības. Arī piemērotus audzēkņus šādā veidā vajadzētu mācīt nest atbildības un darboties kopā ar skolotājiem. Visiem kopīgi vajadzētu apspriesties par vislabāko veidu attiecīgā darba veikšanai.
Laiks vairs nav, lai padarītu to, ko varēja padarīt iepriekšējās paaudzēs. (180) Bet pat šajās pēdējās dienās mēs varam veikt daudz, lai izlabotu jaunatnes audzināšanā pastāvošos ļaunumus. Tāpēc ka laiks ir maz, mums jābūt ļoti apņēmīgiem un čakli jāstrādā, lai mūsu jauniešiem dotu tādu audzināšanu, kas atbilstu mūsu ticībai. Mēs esam reformatori. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni no savām studijām iegūtu vislielāko labumu. Lai to panāktu, tad viņiem jādod tāda nodarbošanās, kas liktu strādāt muskuļiem. Pat šajā vēlajā laikā ikdienišķam sistemātiskam darbam vajadzētu būt jauniešu audzināšanas un izglītošanas sastāvdaļai. Šādā veidā tagad vēl var iegūt daudz. Strādājot pēc šī plāna, audzēkņi iegūs elastīgu garu un spēcīgas domas un dotā laika sprīdī varēs padarīt vairāk garīga darba nekā tad, ja viņi tikai studētu. Tādā kārtā viņi var atstāt skolu ar veselu organismu, spēcīgi un drosmīgi, spējīgi izturēt jebkurā vietā, kur Dieva aizgādība tos varētu nolikt.
-------------
Vingrinājumi, kas māca rokai būt derīgai un kas radina jauniešus nest savu daļu no dzīves nastām, sniedz fizisku spēku un attīsta visas spējas. Visiem vajadzētu atrast kādu darbu, kas sniegtu labumu viņiem pašiem un ar ko būtu palīdzēts arī citiem. Dievs darbu nozīmēja kā svētību, un tikai čakls strādnieks iemantos patiesu slavu un dzīves prieku.
-------------
Ja gribam saglabāt veselību un spēku, smadzenes un muskuļi ir jānoslogo proporcionāli. Tad jaunieši spēs pieiet pie Dieva Vārda studijām ar veselīgu uztveri un līdzsvarotu nervu sistēmu. Viņu domas būs veselīgas, un tie varēs atcerēties vērtīgās patiesības, kas tiks atklātas Dieva Vārdā. Viņi pētīs un uztvers Dieva Vārda patiesības un rezultātā iegūs patiesības izprašanai vajadzīgo smadzeņu spēku. Un tad, kā gadījums prasīs, viņi varēs ikvienam, kas jautā, lēnprātīgi un bijīgi izskaidrot, kāds pamats ir viņos esošajai cerībai.