Dieva ļaudis visā visumā pārāk maz ir izkopuši kristīgo sabiedriskumu. Mūsu skolās šo audzināšanas novirzienu nevajadzētu atstāt novārtā vai aizmirst.
Audzēkņus vajadzētu pamācīt, ka viņi nav neatkarīgi atomi, bet ka ikviens no viņiem ir kā pavediens, kam jāsasaistās ar citiem pavedieniem auduma izveidošanā. Nevienā darba nozarojumā šo mācību nevar iespaidīgāk pasniegt kā skolas kopmītnēs. Šeit audzēkņiem ik dienas dotas izdevības, kuru izmantošana lielā mērā palīdzēs attīstīt viņu raksturu sabiedriskās īpašības. Viņu pašu spēkos ir izlietot laiku un izdevības tā, lai raksturs augtu tāds, kas viņus darītu laimīgus un derīgus. Kas noslēdzas paši sevī, kas negrib, ka viņus skubina ar draudzīgu biedrošanos iepriecināt citus, tie pazaudē daudz svētību, jo savstarpējā saskarē cilvēks tiek slīpēts un izsmalcināts, sabiedriskā dzīvē izveidojas pazīšanās un tiek noslēgta draudzība, kas rada siržu vienotību un mīlestības atmosfēru, kas ir patīkama Debesu skatījumā.
Sevišķi tiem, kas ir baudījuši Kristus mīlestību, vajadzētu izkopt savas sabiedriskās spējas, jo šādā veidā viņi var mantot dvēseles Pestītājam. Kristus nav jāslēpj sirdī, nav jāieslēdz kā kāda iekārota manta, svēta un jauka, lai tikai paši par to priecātos. Kristus mīlestība nav jāparāda arī tikai tiem vien, kas audzēkņiem iepatikušies. Visus vajadzētu mācīt būt Kristum līdzīgiem, parādot laipnu interesi un draudzību tādiem cilvēkiem, kuri atrodas vislielākā trūkumā, kaut arī tie nebūtu viņu pašu izraudzītie biedri. (173) Vienmēr un visās vietās Jēzus cilvēces ģimenei parādīja mīlošu interesi, izplatot ap sevi priecīgas dievbijības gaismu. Audzēkņus vajadzētu mācīt iet Viņa pēdās. Viņus vajadzētu mācīt parādīt kristīgu interesi, līdzjūtību un mīlestību saviem jaunajiem biedriem un censties tos tuvināt Jēzum. Kristum viņu sirdīs vajadzētu būt kā ūdens avotam, kas verd uz mūžīgu dzīvību, atspirdzinot visus, ar ko tie nāk saskarē.
Tieši šī labprātīgā, mīlošā kalpošana citiem vajadzības brīdī ir tā, ko Dievs vērtē dārgu. Tā, pat apmeklējot skolu, audzēkņi var būt iespaidīgi misionāri priekš Dieva, ja vien viņi ir godīgi savā ticības apliecībā. Tas viss prasīs laiku, tomēr šādā veidā pavadītais laiks ir izlietots lietderīgi, jo tā audzēkņi mācās pasauli iepazīstināt ar kristietību.
Kristus neatteicās no draudzīgas satiksmes ar citiem. Viņš pieņēma kā farizeja, tā muitnieka aicinājumu uz mielastu. Šādos gadījumos katrs Viņa izteiktais vārds bija Viņa klausītājiem dzīvības smarža uz dzīvību, jo pusdienas stundu Viņš izlietoja dārgu mācību sniegšanai, kas bija piemērotas viņu vajadzībām. Tādā veidā Kristus pamācīja Savus mācekļus, kā tie izturēties, atrodoties neticīgu, kā arī ticīgu cilvēku sabiedrībā. Ar Savu priekšzīmi Viņš tiem rādīja, ka, piedaloties atklātās sanāksmēs, viņu sarunu raksturam nav jābūt tādam, kāds tas parasti ir šādos gadījumos.
Audzēkņiem sēžot pie galda, ja Kristus ir pastāvīgs viesis viņu sirdī, no sirds mantu nama nāks šķīsti un augšup ceļoši vārdi, ja Kristus nav viņos, tad apmierinājums tiks atrasts vieglprātībā, jokos un niekos, kas traucē garīgo pieaugšanu un liek bēdāties Dieva eņģeļiem. (174) Mēle ir nevaldāms loceklis, tomēr tā nevajadzētu būt. Tai jātiek atgrieztai, jo valodas dāvana ir ļoti vērtīgs pods. Kristus vienmēr ir gatavs izdalīt Savas bagātības, un mums vajadzētu uzkrāt dārgakmeņus, kas nāk no Viņa, lai runājot šie dārgakmeņi varētu nākt no mūsu lūpām.
Temperaments, personīgās īpatnības un ieradumi, kas kopīgi veido raksturu, - viss, kas mājās tiek praktizēts, vēlāk atklāsies visos dzīves sabiedriskajos gājumos. Tās tieksmes, kurām mēs ļaujamies, vēlāk parādīsies tāda pat rakstura domās, vārdos un darbos. Ja katrs audzēknis, kas ir daļa no skolas ģimenes, censtos savaldīt visus nelaipnos un nepieklājīgos vārdus un runātu ar cieņu pret visiem, ja viņš pastāvīgi atcerētos, ka viņš gatavojas kļūt par Debesu ģimenes locekli, ja viņš savu iespaidu sargātu ar svētiem sargiem, lai tas nedzītu citus prom no Kristus, ja viņš censtos, lai katrs viņa dzīves darbs parādītu Tā tikumus, Kas viņu aicinājis no tumsas Savā brīnišķajā gaismā, kāds reformējošs iespaids tad izplūstu no katras skolas kopmītnes!