Audzināšana, kas jāsaņem jauniešiem, kas apmeklē mūsu koledžas, pelna īpašu uzmanību. Rakstura veidošanas darbā ir ļoti svarīgi, lai mūsu skolu audzēkņi tiktu pamācīti veikt viņiem nozīmēto darbu, atbrīvojoties no katras tieksmes uz kūtrumu. Viņiem labi jāiepazīstas ar ikdienas dzīves pienākumiem. Viņi jāapmāca veikt mājas dzīves pienākumus rūpīgi un labi, cik iespējams klusu un mierīgi. Viss jāpadara labi un kārtīgi. Virtuve un visas citas ēkas telpas jāuztur tīras un glītas. Grāmatas jānoliek savrup līdz to īstajam laikam, un studijām nevajadzētu aptvert plašāku zinātņu loku par to, cik nodarbību iespējams apmeklēt, neatstājot novārtā mājas dzīves pienākumus. Grāmatu studijas nedrīkst tā saistīt prātu, ka novārtā paliek mājas dzīves pienākumi, no kuriem ir atkarīgs ģimenes prieks un miers.
Šo pienākumu pildīšanā vajadzētu pārvarēt paviršību, nevīžību un nekārtību, jo, ja šie ieradumi netiks izlaboti, tad tie ieaudīsies visās dzīves fāzēs un darīs cilvēku nespējīgu dzīvot lietderīgi, kā arī veikt īstu misijas darbu. (170) Ja tie netiks ar neatlaidīgu apņēmību izlaboti, tad tie audzēkņiem atņems šo laiku un mūžību. Jauniešus vajadzētu paskubināt veidot pareizus ieradumus apģērbā, lai viņu āriene vienmēr būtu glīta un patīkama, viņus vajadzētu pamācīt uzturēt savas drēbes tīras un glīti salabotas. Visiem viņu ieradumiem vajadzētu būt tādiem, kas kalpotu citu cilvēku atbalstīšanai un iepriecināšanai.
Īpaši norādījumi tika doti Izraēla bērnu armijām, lai viņu teltīs un ap tām viss būtu kārtīgi, tīri un glīti, lai, Dieva eņģelim ejot cauri nometnei, nebūtu jāredz viņu netīrība. Vai Kungs būtu bijis tik sīkumains, lai ņemtu vērā šīs lietas? - Tāds Viņš bija, jo ir ziņots, ka, redzot viņu netīrību, Viņš nebūtu varējis iet ar viņu armijām cīņā pret viņu ienaidniekiem. Līdzīgā kārtā Dievs redz visu, ko mēs darām. Tas Dievs, Kas bija tik prasīgs, ka Izraēla bērniem vajadzēja ieaugt tīrības ieradumos, arī šodien neatzīs par labu nekādu netīrību mājas dzīvē.
Dievs ir uzdevis vecākiem un skolotājiem šo bērnu un jauniešu audzināšanas darbu saskaņā ar minētajiem norādījumiem, un no katra viņu dzīves darba ir iespējams tiem sniegt garīgas mācības. Radinot bērnus parastajos tīrības ieradumos, mums viņiem vajadzētu paskaidrot, ka Dievs vēlas, lai viņi būtu tīri kā sirdī, tā miesā. Slaukot istabu, viņi var mācīties, kā Kungs šķīsta sirdi. Viņi nenoslēgs durvis un logus un neatstās istabā kādu šķīstījošu vielu, bet gan plaši atvērs durvis un logus un čakli centīsies telpu atbrīvot no visiem putekļiem. Tā arī iegribu un izjūtu logi ir jāatver pret Debesīm un jāizraida savtīguma un pasaulīguma putekļi. Dieva žēlastībai ir jātraucas cauri prāta kambariem un ar Dieva Garu jāšķīstī un jāatdzīvina visas mūsu dabiskās īpašības. (171) Nekārtība un nevīžība ikdienišķajos pienākumos novedīs pie Dieva aizmiršanas, un, zūdot īstai dievbijībai, ticības dzīvē paliks tikai dievbijības forma. Mums jābūt nomodā un jālūdz, citādi mēs pieķersimies ēnai un pazaudēsim pašu būtību.
Dzīvai ticībai līdzīgi zelta pavedieniem jāieaužas ikdienas dzīves mazo pienākumu izpildē. Tad audzēkņi mācīsies izprast šķīstos pamatlikumus, kam pēc Dieva nodoma vajadzētu vadīt katru dzīves darbu. Tad visi viņu ikdienišķie darbi kļūs tādi, kas veicinās kristīgo augšanu. Tad tik ļoti svarīgie ticības, paļāvības un Jēzus mīlestības, principi iespiedīsies pat vissīkākajos ikdienas dzīves notikumos. Tad bērni raudzīsies uz Jēzu, un mīlestība uz Viņu kļūs par pastāvīgu dzinējspēku, sniedzot vitālu spēku katra aizsāktā pienākuma izpildīšanai. Tad būs redzama tiekšanās pēc taisnības un cerība, kas “nepamet kaunā”. Viss, kas tiks darīts, tas tiks darīts Dievam par godu.
Ikvienam audzēknim kopmītnē es gribētu teikt: Esi uzticīgs mājas dzīves pienākumos. Esi uzticīgs mazo uzdevumu izpildē. Esi patiess un darbīgs kristietis mājas dzīvē. Lai kristīgie pamatlikumi valda tavā sirdī un noteic tavu uzvedību. Ņem vērā katru skolotāja priekšlikumu, bet neesi tāds, kam vienmēr nepieciešams pateikt, kas jādara. Izšķiries pats. Pats vēro, vai visas lietas tavā telpā ir tīras un kārtīgi noliktas, lai nekas neaizvainotu Dievu, bet lai svētiem eņģeļiem, ejot cauri tavai istabai, gribētos tur uzkavēties, valdošās tīrības un kārtības savaldzinātiem. Veicot savus pienākumus ātri, glīti un uzticīgi, tu arī esi misionārs. Tu nodod liecību par Kristu. Tu rādi, ka Kristus reliģija savos pamatlikumos un praktiskajā dzīvē nedara tevi nevīžīgu, rupju un savus skolotājus nevienošu, tādu, kas pavisam maz ņem vērā viņu padomus un norādījumus. (172) Bībeles reliģija, īstenota dzīvē, darīs tevi laipnu, apdomīgu un uzticamu. Tu neatstāsi neievērotas mazās lietas, kas ir jāpadara. Sev par moto pieņem Kristus vārdus: “Kas vismazākā lietā ir uzticīgs, tas arīdzan lielākā ir uzticīgs.”