Kādā naktī es atrados lielā sabiedrībā, kurā visu klātesošo prātu satrauca audzināšanas jautājums. Daudzi iebilda pret jau tik ilgi praktizētā audzināšanas rakstura maiņu. Kāds, Kas jau ilgi bija mūsu Pamācītājs, runāja uz ļaudīm. Viņš sacīja: “Par audzināšanas jautājumu jāinteresējas visai Septītās dienas Adventistu kopai. Izšķirošos lēmumus par mūsu skolu darba raksturu nevajadzētu atstāt tikai skolas priekšnieka un skolotāju ziņā.”
Daži enerģiski aizstāvēja neticīgo rakstnieku darbu studijas un ieteica tieši tās grāmatas, kuras Kungs ir nosodījis un ko tāpēc nekādā veidā nevajadzētu atzīt par pieņemamām. Pēc daudz nopietnām pārrunām un ilgas apspriešanas mūsu Pamācītājs izgāja uz priekšu, un, paņemdams rokā grāmatas, kas tik dedzīgi tika aizstāvētas kā svarīgas augstākai izglītībai, Viņš teica: “Vai jūs atrodat, ka šo autoru izteiktās domas un principi ir tādi, ka šīs grāmatas visā visumā var droši likt audzēkņu rokās? Cilvēcīgo prātu sātana meliem ir viegli savaldzināt, un šie darbi rada nepatiku pret Dieva Vārda pārdomāšanu, kas, ja to pieņemtu un vērtētu, saņēmējam nodrošinātu mūžīgo dzīvību. Jūs esat ieradumu radījumi, un jums vajadzētu atcerēties, ka pareizi ieradumi ir svētība kā savā ietekmē uz jūsu raksturu, tā arī savā labajā iespaidā uz citiem, turpretī nepareiziem ieradumiem, kad tie ir nostiprinājušies, ir despotiska vara, un tie paverdzina cilvēka prātu. Ja jūs nekad nebūtu lasījuši nevienu vārdu no šīm grāmatām, tad šodien jūs daudz labāk spētu saprast to Grāmatu, kuru ir vērts pētīt vairāk par visām citām grāmatām un kas sniedz vienīgo pareizo priekšstatu par augstāko izglītību. (163)
Tas, ka ir ierasts šos rakstniekus ieslēgt jūsu mācību grāmatu sarakstā un ka šis ieradums no vecuma jau ir nosirmojis, tāpēc nav nekāds pierādījums tam par labu. Šo grāmatu ilgā lietošana nav neapstrīdams ieteikums, ka tās ir drošas un svarīgas. Tās tūkstošus ir vadījušas tur, kur sātans noveda Ādamu un Ievu, - pie tā atzīšanas koka, no kura Dievs mums aizliedzis ēst. Tās ir ierosinājušas audzēkņus atstāt Rakstu studijas par labu tādu darbu studijām, kas nav svarīgi. Ja tā izglītoti audzēkņi jebkad tiks sagatavoti darbam priekš dvēselēm, tad tiem daudz no tā, ko viņi ir mācījušies, būs jāaizmirst. Viņi redzēs, ka šī aizmiršana ir grūts darbs, jo apšaubāmi uzskati būs iesakņojušies viņu prātā kā nezāles dārzā. Un rezultātā daži nekad vairs nespēs atšķirt pareizo no nepareizā. Viņu audzināšanā ir sajaukts labais ar ļauno. Uzlūkošanai viņiem pacelts cilvēka vaigs un paaugstinātas cilvēku teorijas, un, kad tie mēģina mācīt citus, tad patiesības mazums, ko viņi spēj atkārtot, tiek saausts ar cilvēku domām, vārdiem un darbiem. Tādu cilvēku vārdiem, kas liecina, ka tiem nav praktisku zināšanu par Kristu, mūsu skolās nevajadzētu atrast vietu. Tādas grāmatas kavēs iegūt pareizo izglītību.
Jums ir dzīvā Dieva Vārds, un dziļākai meklēšanai jūs varat dabūt Svētā Gara dāvanu, kas šo Vārdu darīs par spēku tiem, kas tic un paklausa. Svētā Gara darbs ir vadīt visā patiesībā. Ja jūs ar sirdi, prātu un dvēseli uzticēsities dzīvā Dieva Vārdam, tad sazināšanās kanālā netiks pieļauti nekādi šķēršļi. Dziļas un nopietnas Vārda studijas Svētā Gara vadībā sniegs jums svaigu mannu, un tas pats Gars darīs iespaidīgu šī Vārda lietošanu. ( 164)
Jauniešu piepūle, vingrinot savu prātu augstos un svētos centienos, tiks atalgota. Kas neatlaidīgi pūlēsies šajā virzienā, nodarbinot prātu, lai izprastu Dieva Vārdu, tie sagatavosies par strādniekiem, kas strādās kopā ar Dievu.
Pasaule atzīst par skolotājiem dažus tādus cilvēkus, kurus Dievs nevar apstiprināt par pasniedzējiem, kam var uzticēties. Tie atmet Bībeli un ieteic neticīgu autoru darbus, it kā tie saturētu tādus ieskatus, ko vajadzētu ieaust raksturā. Ko jūs varat gaidīt no šādas sēklas sēšanas? Iedziļinoties šādās apšaubāmās grāmatās, tiek samaitāts kā skolotājs, tā audzēkņu prāts, un ienaidnieks sēj savas nezāles. Citādi nevar būt. Dzerot no netīra avota, organismā uzņem indi. Nepieredzējuši jaunieši, nododoties šādām studijām, saņem iespaidus, kas viņu domas vada tādos kanālos, kas ir liktenīgi dievbijībai. Uz mūsu skolām sūtītie jaunieši ir mācījušies no grāmatām, ko ieteica kā drošas, jo tās lietoja un skubināja lasīt pasaules skolās. Bet no tādus ceļus ejošām pasaules skolām daudzi audzēkņi tieši šo grāmatu studiju dēļ ir izgājuši, būdami neticīgi.
Kāpēc jūs neesat paaugstinājuši Dieva Vārdu pāri visiem cilvēcīgiem ražojumiem? Vai tas nav pietiekoši spēcīgs, lai turētu visas patiesības Autora tuvumā? Vai jūs neapmierina svaiga ūdens smelšana no Lībanas straumēm? Dievam ir dzīvi avoti, no kuriem var dzert un atspirgt iztvīkusī dvēsele, un dārgas barības krājumi, ar ko stiprināt garīgumu. Mācieties no Viņa, un Viņš darīs jūs spējīgus atbildēt tiem, kas jautā, kāds ir jūsos esošās cerības pamats. Varbūt jūs esat atļāvušies domāt, ka labākas zināšanas par to, ko Kungs ir sacījis, atstās kaitīgu iespaidu uz skolotājiem un audzēkņiem?”
Visi sapulcējušies klusēja, un katra sirds jutās pārliecināta. (165) Ļaudis, kas sevi bija uzskatījuši par gudriem un stipriem, redzēja, ka viņi ir vāji un ka viņiem trūkst zināšanu par to Grāmatu, kas satur cilvēka dvēseles mūžīgo likteni izšķirošas patiesības.
Tad Dieva vēstnesis paņēma no vairāku skolotāju rokām grāmatas, ko viņi bija darījuši par savu studiju priekšmetu un no kurām dažas bija neticīgu autoru darbi, kas saturēja neticīgus ieskatus un, nolikdams tās sānis, sacīja: “Nekad nav bijis tāds laiks jūsu dzīvē, kad šo grāmatu studijas jau būtu devušas kādu labumu tagadnei un pašreizējās dzīves progresam vai arī kaut ko labu nākošai, mūžīgai dzīvei. Kāpēc jūs gribat savus plauktus pildīt ar grāmatām, kas prātu šķir no Kristus? Kāpēc jūs izdodat naudu par to, kas nav maize? Kristus jums saka: “Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.” Jums jāēd Dzīvības Maize, kas nākusi no Debesīm. Jums jākļūst čaklākiem Svēto Rakstu pētniekiem un jādzer no Dzīvā Avota. Ar nopietnām, sirsnīgām lūgšanām smeliet, smeliet no Kristus. Ik dienas iegūstiet piedzīvojumus, ēdot Dieva Dēla miesu un dzerot Viņa asinis. Cilvēcīgie autori nekad nespēs aizpildīt jūsu lielās vajadzības šajā laikā, bet, uzlūkojot Kristu, jūsu ticības iesācēju un pabeidzēju, jūs tiksiet pārveidoti Viņa līdzībā.”
Ieliekot viņu rokās Bībeli, Debesu Vēstnesis turpināja: “Jūs maz pazīstat šo grāmatu. Jūs nepazīstat Rakstus, nedz Dieva spēku, un arī neizprotat tās vēsts dziļo svarīgumu, kas jāsniedz bojā ejošai pasaulei. Pagātne ir rādījusi, ka skolotāji un skolnieki zina pavisam maz par bijājami svinīgajām patiesībām, kas dzīvi ietekmē šo laiku. Ja trešā eņģeļa vēsti pasludinātu visās tās līnijās, daudzi, kas strādā par audzinātājiem, nevarētu to izprast. Ja jums būtu zināšanas, kas nāk no Dieva, tad visa jūsu būtne sludinātu dzīvā Dieva patiesību pasaulei, kas mirusi noziegumos un grēkos. (166) Bet tagad tiek izceltas grāmatas un laikraksti, kur maz rakstīts par tagadējo patiesību, un ļaudis kļūst pārāk gudri, lai sekotu: “Tā saka Kungs.”
Katram skolotājam mūsu skolās jāpaaugstina vienīgais patiesais Dievs, tomēr daudzi no sargiem ir aizmiguši. Viņi ir kā akli, kas vada aklus. Tomēr Kunga diena ir jau tieši pār mums. Tā nāk klusiem soļiem līdzīgi zaglim un negaidot pārsteigs visus, kas nebūs modri. Kas no mūsu skolotājiem ir nomodā un kā Dieva žēlastības namturi liek bazūnei skanēt ar skaidru skaņu? Kas sludina trešā eņģeļa vēsti, aicinot pasaulei sagatavoties uz Dieva lielo dienu? Vēstij, ko mēs sniedzam, ir dzīvā Dieva zīmogs.”
Norādot uz Bībeli, Viņš sacīja: “Darbā, kas sagatavo ļaudis pastāvēšanai Kunga dienā, savstarpēji jāsavieno Vecās un Jaunās Derības Raksti. Dedzīgi izmantojiet savas tagadējās izdevības. Dzīvā Dieva Vārdu dariet par savu mācību grāmatu. Ja tas tā vienmēr būtu darīts, tad audzēkņi, kuri ir zaudēti Dieva lietai, tagad strādātu par misionāriem. Jehova ir vienīgais patiesais Dievs, un Viņu vajag godāt un pielūgt. Kas ciena neticīgu autoru vārdus un liek audzēkņiem raudzīties uz šīm grāmatām kā uz svarīgām priekš viņu izglītības, tie mazina viņu ticību Dievam. Šo grāmatu tonis, gars un iespaids kaitē tiem, kas savas zināšanas dara atkarīgas no tām. Ir izplatīts iespaids, kas audzēkņiem licis skatīties prom no Kristus, Kas ir pasaules Gaisma, un ļaunie eņģeļi līksmojas, kad ļaudis, kas sakās pazīstam Dievu, tā aizliedz Viņu, kā Viņš ir ticis aizliegts mūsu skolās. Pār draudzi ir atspīdējusi Taisnības Saule, lai izklīdinātu tumsu un aicinātu Dieva ļaudis piegriezt vērību tam sagatavošanas darbam, kas vajadzīgs tiem, kam kā gaismas ķermeņiem jāspīd pasaulē. Kas pieņem šo gaismu, tie to sapratīs, kas to nepieņems, tie staigās tumsā, nezinādami, kur viņi kritīs. (167) Dvēsele nekad nav droša, ja tā nav pakļāvusies dievišķai vadībai. Tad viņa tiks vadīta visā patiesībā. Kristus vārdi ar dzīvu spēku kritīs uz paklausīgām sirdīm, un dievišķo patiesību ieaužot dzīvē, tiks atjaunots pilnīgs Dieva attēls, un Debesīs atskanēs vārdi: “Jūs esat pilnīgi Viņā.” Kol. 2,10.
--------------
Nekādā gadījumā audzēkņiem nevajadzētu atļaut uzņemties tādu mācību slodzi, kas tos varētu aizkavēt piedalīties reliģiskos pasākumos.
-------------
Neviens cits kā tikai Tas, Kas cilvēku radīja, var panākt pārmaiņu cilvēka sirdī. Vienīgi Dievs var izraisīt pieaugšanu. Ikvienam skolotājam jāsaprot, ka to jāvada dievišķiem spēkiem. Pat vispieredzējušāko cilvēku spriedums un uzskati var būt nepilnīgi un kļūdaini, un šim vārgajam instrumentam, kas pakļauts sava rakstura iedzimtajām īpašībām, katru dienu jāpadodas Svētā Gara svētījošam darbam, citādi vadību savās rokās pārņems “es”, kurš tad arī gribēs braukt. Skolnieka lēnprātīgajā un pazemīgajā garā visas cilvēcīgās metodes, plāni un ieskati ir jāpienes Dievam, lai Viņš tos izlabotu un apstiprinātu, citādi neapklusināmā Pāvila enerģija un Apollus veiklā loģika tomēr nespēs panākt dvēseļu atgriešanos.