Es aicinu skolotājus mūsu audzināšanas iestādēs nepieļaut reliģiskās nopietnības un degsmes samazināšanos. Nesperiet nevienu soli atpakaļ, bet lai jūsu parole ir: “Uz priekšu.” Mūsu skolām jāaizsniedz daudz augstāka darbības plāksne, ir jāskata plašāki apvāršņi, jāvalda stiprākai ticībai un dziļākai dievbijībai. Dieva Vārds jādara par visas gudrības un visu intelektuālo sasniegumu sakni un zariem. Kad varu pār viņiem gūs Dieva atgriezošais spēks, tad tie redzēs, ka Dieva atzīšana aptver daudz plašāku lauku nekā tā saucamās audzināšanas “progresīvās metodes”. (158) Visā audzināšanas darbā viņiem jāatceras Kristus vārdi: “Jūs esat pasaules gaisma.” Mat.5,14. Tad tiem nevajadzēs piedzīvot tik lielas grūtības, sagatavojot misionārus, kas ietu un sniegtu savu atzīšanu citiem.
Mums ir visāda veida spējas un garīgās dāvanas, ir radītas visāda veida iespējas mums piekrītošā pienākuma izpildei, un mums vajadzētu būt pateicīgiem Dievam, ka caur Viņa žēlastību mums ir dotas šīs priekšrocības un ka mēs varam atzīt Viņa žēlastību, tagadējo patiesību un savu pienākumu. Vai jūs kā skolotāji mēģināsiet vēl turēties pie nepareizās izglītības, kādu jūs esat saņēmuši? Vai jūs atmetīsiet dāvātās dārgās izdevības vēl labāk iepazīties ar Dieva plāniem un metodēm? Vai jūs ticat Dieva Vārdam? Vai jūs ar katru dienu kļūstat izprotošāki, spējīgāki sevi nodot Kungam un tikt izlietoti Viņa darbā? Vai esat misionāri, kas dara Dieva prātu? Vai jūs ticat Bībelei un ņemat vērā, ko tā saka? Vai jūs ticat, ka mēs dzīvojam šīs zemes vēstures pēdējās dienās? Un vai jūsu sirdis spēj just? Mums jāpadara liels darbs, mums jānes šī Vārda svētā gaisma, kam jāapgaismo visas tautas. Mēs esam kristieši, bet ko mēs darām?
Skolotāji, esiet īsti audzinātāji un ar vārdiem un interesi par savu studentu dvēselēm lieciet viņu sirdīs ieplūst glābjošās mīlestības dzīvajai straumei. Apspriedieties ar tiem, pirms viņu domas aizņem literārās izglītības darbs. Ļoti lūdziet viņus meklēt Kristu un Viņa taisnību. Norādiet viņiem uz pārmaiņām, kas noteikti notiks, ja sirdi atdos Kristum. Piesaistiet skolnieku uzmanību Viņam. Tas aizvērs durvis neprātīgām tieksmēm, kas dabīgi mostas, un sagatavos prātu dievišķās patiesības pieņemšanai.(159) Jaunieši noteikti jāpamāca, ka laikam ir zelta vērtība, ka viņiem ir jābaidās domāt, ka tie var iztrakoties jaunībā un ka sāpju un bojā ejas pļauja tiem tomēr nebūs jāpļauj. Viņi jāmāca dzīvot ar skaidru prātu un tiekties pēc labā, kas ir citu raksturā. Viņi jāradina savu gribu nostādīt Dieva gribas pusē, lai tie varētu dziedāt jaunu dziesmu un iekļauties Debesu harmonijā.
Atbrīvojieties no visāda veida iedomības izpausmēm, jo tā jums jūsu darbā nepalīdzēs, un tomēr es jūs lūdzu augstu vērtēt savu raksturu, jo pat jums ir samaksāta bezgalīga cena. Esiet uzmanīgi, esiet nopietni un nododieties lūgšanām. Nedomājiet, ka jums atļauts sajaukt parastās lietas ar svētajām. Tas pagātnē ir tik daudz darīts, ka skolotāju garīgās izšķiršanas spējas ir aptumšojušās, un tie vairs nevar atšķirt svēto no parastā. Viņi ir ņēmuši parasto uguni un to ir paaugstinājuši, slavējuši un kopuši, un Kungs nepatikā ir novērsies. Skolotāji, vai nebūtu labāk, ja jūs pilnīgi svētītos Dievam? Vai jūs gribat ar dalītu kalpošanu apdraudēt savas dvēseles.
Ar spalvu un balsi dodiet Dievam pienācīgu godu. Svētījiet Kungu Dievu savās sirdīs un vienmēr esiet gatavi lēnprātīgi un bijīgi atbildēt katram cilvēkam, kas jums jautā par jūsos esošās cerības pamatu. Vai skolotāji mūsu skolās to sapratīs? Vai viņi ņems Dieva Vārdu kā mācību grāmatu, kas spējīga tos darīt gudrus uz izglābšanos? Vai šo augstāko gudrību viņi darīs zināmu audzēkņiem, sniedzot tiem skaidru un pareizu izpratni par patiesību, lai viņi šīs atziņas varētu sniegt arī citiem? Var likties, ka Dieva Vārda mācīšana uz daudzu prātu un sirdi atstāj pavisam mazu iespaidu, bet, ja skolotāja darbs ir darīts iekš Dieva, tad dažas dievišķās patiesības mācības paliks pat visbezrūpīgāko audzēkņu atmiņā. Svētais Gars veldzēs iesēto sēklu, un bieži vien tā pēc daudzām dienām uzdīgs un nesīs augļus Dievam par godu. (160)
Lielais Skolotājs, Kas nāca no Debesīm, nav pavēlējis skolotājiem studēt kāda liela un slavena autora darbus. Viņš saka: “Nāciet pie Manis… mācieties no Manis, … tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm.” Mat.11,28.29. Kristus ir apsolījis, un, pieņemot Viņa mācības, mēs atradīsim atvieglošanu ( dusu – pēc angļu tulk.). Viņam tika nodotas visas Debesu bagātības, lai Viņš šīs dāvanas varētu dot čaklajiem un neatlaidīgajiem meklētājiem. Dievs Viņu priekš mums ir darījis par “gudrību un taisnību, un svētdarīšanu, un pestīšanu.” 1.Kor.1,30.
Skolotājiem jāsaprot, kas viņiem ir jāmāca, vai arī viņi nespēs sagatavot audzēkņus pārcelšanai augstākā klasē. Viņiem jāpētī Kristus mācības un Viņa mācīšanas veids. Viņiem jāredz, ka tas ir brīvs no formālisma un tradīcijām, un jāvērtē Viņa mācību pasniegšanas veida oriģinalitāte, autoritāte, garīgums, maigums, labvēlīgums un praktiskums. Kas Dieva Vārdu darīs par savu studiju priekšmetu, kas raks pēc patiesības bagātībām, tie paši piesātināsies ar Kristus Garu, un caur uzlūkošanu tie tiks pārveidoti Viņa līdzībā, Kas vērtēs Viņa vārdus, tie mācīs tā kā Viņa mācekļi, kas bija sēdējuši pie Jēzus kājām un bija raduši mācīties no Viņa. Tā vietā, lai ieviestu mūsu skolās grāmatas, kas satur pasaules lielo rakstnieku pieņēmumus, viņi sacīs: Nekārdiniet mani nonicināt vislielāko Rakstnieku un vislielāko Skolotāju, caur Ko man dota mūžīga dzīvība. Viņš nekad nekļūdās. Viņš ir lielais Pirmavots, no Kura nāk visa gudrība. Tāpēc lai visi skolotāji sēj savu audzēkņu prātā patiesības sēklu. Kristus ir mūsu Paraugskolotājs.
--------------
Mūsu vadonis ir mūžīgā Dieva Vārds. Caur šo Vārdu mēs esam darīti gudri uz pestīšanu. (161) Šim Vārdam vienmēr jāatrodas mūsu sirdīs un uz mūsu lūpām. Mūsu enkuram jābūt: “Stāv rakstīts.” Kas Dieva Vārdu dara par savu padomdevēju, tie atzīs cilvēcīgās sirds vājumu un Dieva žēlastības spēku apspiest visas nesvētās iegribas. Viņu sirdis pastāvīgi lūdz, un tiem nodrošināta svēto eņģeļu aizsardzība. Kad ienaidnieks laužas iekšā kā plūdi, tad Dieva Gars paceļ priekš viņiem karogu pret to. Sirdī valda saskaņa, jo virsroku ir guvis patiesības dārgais un spēcīgais iespaids. Te parādās ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli.
Lūdziet, lai jūs varat piedzimt no jauna. Ja jūs būsiet panākuši šo jaunpiedzimšanu, tad jūs priecāsities paši par sevi, ne savu tieksmju līkajos ceļos, bet iekš Kunga. Jūs ilgosities pakļauties Viņa autoritātei. Jūs pastāvīgi tieksieties aizsniegt augstāko stāvokli. Neesiet tikai Bībeles lasītāji, bet arī nopietni Bībeles studētāji, lai jūs saprastu, ko Dievs no jums prasa. Jums praktiski jāzina, kā darīt Viņa prātu. Kristus ir mūsu Skolotājs.
Lai ikviens skolotājs mūsu skolās un ikviens mūsu iestāžu vadītājs izpēta, kas viņam galvenokārt jādara, lai darbotos Kunga ierindā un kopā ar citiem strādniekiem palīdzētu saprast, ko nozīmē piedošana, ieprieca un cerība.
Debesu vēstneši tiek sūtīti kalpot ļaudīm, kuri būs pestīšanas mantinieki, un viņi runātu ar skolotājiem, ja tie nebūtu tik apmierināti ar viegli ejamo tradīciju teku, ja tie tik ļoti nebaidītos iziet no pasaules ēnas. Skolotājiem jāsargās, ka viņi tā neaizslēdz vārtus, ka Kungs vairs nevar atrast ieeju jauniešu sirdīs.