Daudziem mūsu skolotājiem vēl daudz kas no iemācītā ir jāaizmirst un daudzas dažāda rakstura lietas jāiemācās. Ja viņi to nevēlēsies darīt – ja viņi pamatīgi un tuvu neiepazīsies ar Dieva Vārdu un pilnīgi neatdos sava gara spēkus brīnišķo patiesību pētīšanai par mūsu Lielā Skolotāja dzīvi,- tad viņi atbalstīs tieši tās kļūdas, ko Kungs cenšas labot. Viņu domās iespiedīsies plāni un uzskati, kurus nevajadzētu saglabāt un, neapzinoties nekādu negodīgumu, viņi pieņems nepareizus un bīstamus lēmumus. Ar to tiks izsēta sēkla, kas nav pieskaitāma labībai. Daudzus ieradumus un skolas darbā pieņemtas metodes, kas var tikt uzskatītas par mazsvarīgām, nevar tagad ieviest mūsu skolās. Skolotājiem var būt grūti atteikties no ilgi piekoptām domām un metodēm, tomēr, ja viņi katrā solī godīgi un pazemīgi jautās, “vai tas ir Kunga ceļš?” un pakļausies Viņa vadībai, tad Viņš tos ievadīs drošās tekās un viņu uzskati piedzīvojumu gaitā izmainīsies.
Skolotājiem mūsu skolās jāpētī Raksti, līdz viņi tos ir izpratuši paši priekš sevis, atvērdami savu sirdi dārgajiem Dieva dotās gaismas stariem, un ir sākuši staigāt tajos. Tad viņus būs mācījis Dievs, un tie strādās pilnīgi savādāk, ienesot savās pamācībās mazāk tādu cilvēku teorijas un domas, kas nekad nav bijuši savienoti ar Dievu. (156) Aprobežotu gudrību viņi tad godās daudz mazāk, bet savas dvēseles dziļumos izjutīs izsalkumu pēc tās gudrības, kas nāk no Dieva.
Kad Kristus griezās pie divpadsmit mācekļiem ar jautājumu: “Vai jūs arī gribat aiziet?” Pēteris atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi. Un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jāņa 6,67.- 69. Ja skolotāji šos vārdus ienesīs savā darbā klasēs, tad ar viņiem būs Svētais Gars, lai iedarbotos uz cilvēku sirdi un prātu.