Izvedot reformu, vajadzētu sadarboties skolotājiem un skolniekiem, darot vislabāko, lai mūsu skolas izveidotu par tādām, ko Dievs varētu atzīt par labām. Lai gūtu sekmes, ir nepieciešama vienota rīcība. Armija kaujā nonāktu sajukumā un tiktu uzvarēta, ja katrs kareivis rīkotos saskaņā ar savām personīgām iedomām, neņemot vērā, ka viņam jāsaskaņojas ar lietpratīga ģenerāļa norādījumiem. Arī Kristus kareivjiem vajadzētu darboties saskanīgi. Nedaudzas atgrieztas dvēseles, kas lielam mērķim apvienojušās zem viena vadītāja, katrā sadursmē iegūs uzvaru.
Ja starp tiem, kas apliecina ticību patiesībai, pastāv nesaskaņas, tad pasaule secina, ka tie nevar būt Dieva ļaudis, tāpēc ka viņi strādā viena otrai pretī. Kad mēs būsim viens ar Kristu, tad būsim arī savstarpēji vienoti. Tie, kas nav uzņēmuši uz sevis Kristus jūgu, vienmēr tieksies uz nepareiziem ceļiem. Viņiem ir miesīgās dabas tieksmes, un, rodoties vismazākai iespējai atvainot savas dusmas, tie ir gatavi tām nodoties. (140) Tas izraisa nesaskaņas, un komiteju sanāksmēs, padomes sēdēs un atklātās sapulcēs ir dzirdamas skaļas balsis, kas pretojas reformas metodēm.
Paklausība katram Dieva vārdam ir vēl viens nosacījums sekmju iegūšanai. Uzvaras nav sasniedzamas ar ceremonijām vai ārišķībām, bet ar vienkāršu paklausību visaugstākajam Vadonim, Debesu Kungam un Dievam. Tas, kas uzticēsies šim Vadonim, nekad nepiedzīvos sakāvi. Sakāvi izraisa paļaušanās uz cilvēcīgajām metodēm un cilvēcīgām domām, dievišķās atstājot otrā vietā. Paklausība bija tā mācība, ko Kunga karapulku Virspavēlnieks centās mācīt milzīgajām Izraēla armijām, - paklausību lietās, kurās tie nevarēja redzēt nekādas sekmes. Ja būs paklausība mūsu Vadoņa balsij, tad Kristus Savu kauju ievirzīs tādos ceļos, kas liks brīnīties šīs zemes vislielākajiem spēkiem.
Mēs esam Kristus kareivji, un no tiem, kas labprātīgi iestājušies Viņa armijā, tiek sagaidīts, ka tie veiks grūtus pasākumus, pasākumus, kas prasīs vislielāko piepūli. Mums jāsaprot, ka kareivja dzīve izpaužas uzbrūkoša kara vešanā, neatlaidībā un izturībā. Kristus dēļ mums jāiztur pārbaudījumi un grūtības. Mēs neesam iesaistījušies kaut kādās kara spēlēs. Mums jācīnās ar visstiprākajiem pretiniekiem; “mums nav jācīnās pret miesu un asinīm, bet pret valdībām un varām, pret pasaules valdītājiem šīs pasaules tumsībā, pret ļauniem gariem gaisā.” Efes. 6,12. Mums jāatrod sev spēks tieši tur, kur pirmie apustuļi atrada savu stiprumu. “Šie visi vienprātīgi pastāvēja lūgšanās un pielūgšanās….” “… un tie visi tapa Svētā Gara pilni un runāja Dieva Vārdu ar drošību. Un tā draudze, kas ticēja, bija viena sirds un viena dvēsele.” Ap.d.1,14. 4,31.32.