Skolotājus vajadzētu izglītot misijas darbam. Misionāriem visur ir atrodams darba lauks, un ar strādnieku sagatavošanu tikai no divām vai trim zemēm nebūs iespējams apmierināt visus saucienus pēc palīdzības. (137) Bez tiem, kas mūsu vecākajās savienībās tiek sagatavoti izsūtīšanai kā misionāri, dažādajās pasaules daļās vēl vajadzētu apmācīt citus ļaudis, kas strādātu priekš saviem kaimiņiem un tautiešiem, un, cik tālu vien iespējams, priekš viņiem ir labāk un drošāk, ja tie izglītību saņem laukā, kurā tiem jādarbojas. Kā strādniekam, tā visai darba attīstībai tikai reti būs vislabāk izglītības iegūšanai doties uz tālām zemēm. Kungs vēlas, lai tiktu sperti visi nepieciešamie soļi šo vajadzību apmierināšanai, un, ja draudzes apzinīgi izturēsies pret saviem pienākumiem, tad tās sapratīs, kā rīkoties katrā nepieciešamības gadījumā.
Lai apmierinātu vajadzību pēc strādniekiem, Dievs vēlas, kaut dažādās zemēs tiktu iekārtoti audzināšanas centri, kur daudzsološi studenti varētu izglītoties zinātnes praktiskajos nozarojumos un Bībeles patiesībā. Un, kad šīs personas stāsies darba ierindā, tās tagadējās patiesības darbam jaunajos laukos sagādās labu slavu. Viņi atmodinās interesi starp neticīgajiem un palīdzēs dvēselēm atbrīvoties no grēka verdzības. Uz dažādajām zemēm, kur jādibina skolas, vajadzētu sūtīt vislabākos skolotājus, lai viņi tur uzņemtos audzināšanas darbu.
Ir iespējams, ka vienā atsevišķā vietā koncentrējas pārāk daudz izglītības iestāžu. Mazākas skolas, vadot tās pēc praviešu skolu plāna, sniegtu daudz lielāku svētību. Būtu labāk, ja līdzekļi, kas ieguldīti, paplašinot Betlkrīkas Koledžu sludinātāju skolas iekārošanai, tiktu izlietoti skolu nodibināšanai Amerikas lauku rajonos un vistālākos novados. Betlkrīkā nebija vajadzīgs celt vēl citas ēkas, pietiekoši plašas iekārtas jau bija sagatavotas tāda studentu skaita apmācīšanai, kādam vajadzēja sapulcēties vienā vietā. (138) Tas nebija vislabākais, ka šo skolu apmeklē tik daudz skolnieku, jo ar tur esošajiem talantiem un gudrību varēja apmācīt tikai noteiktu studentu skaitu. Sludinātāju kursus varēja noturēt jau uzbūvētajās ēkās, un līdzekļus, ko izlietoja koledžas paplašināšanai, varēja ieguldīt izdevīgākos pasākumos, uzceļot skolu ēkas citās vietās.
Jaunas ēkas Betlkrīkā ir pamudinājums ģimenēm pārcelties uz turieni, lai savus bērnus varētu izglītot koledžā. Tomēr visi ieinteresētie saņemtu daudz lielākas svētības, ja skolnieki iegūtu zināšanas kādā citā vietā un būtu sapulcēti kopā daudz mazākā skaitā. Ļaužu saplūšana Betlkrīkā tikpat vainīgi ir tie, kas ieņem vadošos posteņus, kā arī tās personas, kas pārcēlušās uz šo vietu. Misijas pasākumiem ir atrodamas labākas vietas par Betlkrīku, un tomēr atbildīgos amatos stāvošie ļaudis ir plānojuši tā, lai tur viss būtu iekārtots, cik ērti vien iespējams, un plašās izdevības seko mūsu ļaudīm: “Nāciet uz Betlkrīku, pārcelieties šurp ar savām ģimenēm un izglītojiet savus bērnus šeit.”
Ja viens otrs no mūsu lielajām audzināšanas iestādēm tiktu sadalīta mazākās vienībās, ierīkojot skolas dažādās vietās, tad tiktu sasniegts daudz lielāks progress fiziskā, garīgā un tikumiskā ziņā. Kungs nav sacījis, ka jābūt mazākam celtņu skaitam, bet ka šīs celtnes nevajadzētu tik lielā mērā koncentrēt vienā vietā. Lielās naudas summas, kas ieguldītas nedaudzos uzņēmumos, vajadzētu izlietot iekārtu sagādei plašākam laukam, lai varētu apkalpot daudz vairāk studentu.
Ir pienācis laiks patiesības karoga pacelšanai daudzās vietās, intereses atmodināšanai un misijas lauka paplašināšanai, līdz tas aptvertu visu pasauli. Ir pienācis laiks, kad daudz lielāka cilvēku skaita uzmanība jāpiegriež patiesības vēstij. Šinī virzienā varētu veikt daudz, kas netiek darīts. (139) Draudzēm pašām uzņemoties atbildību par savu lukturu sakārtošanu un degšanu, svētījušos jauniešus viņu pašu zemē vajadzētu apmācīt šī darba virzīšanai uz priekšu. Vajadzēja ierīkot skolas, ne tik komplicētas kā Betlkrīkā un View koledžas, bet daudz vienkāršu skolu ar pieticīgākām ēkām un skolotājiem, kas pieņemtu tos pašus plānus, pēc kādiem strādāja praviešu skolās. Nekoncentrējot gaismu vienā vietā, kur daudzi to nevērtē un neizlieto tiem sniegtās priekšrocības, šo gaismu vajadzētu ienest daudzās zemes daļās. Ja svētījušies, dievbijīgi skolotāji, ar līdzsvarotu spriedumu un praktisku saprātu, izietu misijas laukos un pazemīgi strādātu, lai sniegtu citiem to, ko paši ir saņēmuši, tad Dievs dotu Savu Svēto Garu daudziem tādiem, kas vēl nepazīst Viņa žēlastību.